Latvian Language

Raksts vēsta par Kurzemes pūralādes māksliniecisko veidolu, ko nosaka lādes forma, metālkalumi, pamatkrāsojums un – jo sevišķi – otējums. Šī veidola īpatnības atklājās, analizējot etnogrāfisko ekspedīciju materiālus par Kurzemes pūralādēm. No 20. gs. 20. gadiem līdz 40. gadu sākumam veidotais Pieminekļu valdes vākums pašlaik atrodas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas Rokrakstu, zīmējumu, fotoattēlu un dokumentu kolekcijā (turpmāk LNVM ZAE), savukārt Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta (LVI) 20. gs. 80.–
90. gadu vākums – LVI Etnogrāfisko materiālu krātuvē (turpmāk LULVI E). Zīmējumos, aprakstos un retāk fotoattēlos fiksētas 213 pūralādes, no kurām 119 ir rotātas ar otējumiem, bet pārējās 93 vienkrāsainas. Šķiet, krāsotās lādes lietotas vēl pirms otējuma modes izplatīšanās un izmantotas arī tai paralēli. 20. gs. sākumā raibi otētās lādes bija kļuvušas nemodernas un tāpēc dažos gadījumos nokrāsotas vienā tonī.

The article deals with the painted dowry-chests of Kurzeme (their forms, metalwork and painting) recorded in drawings, descriptions and photographs by the Monument Board from the 1920s to the early 1940s (now in the collection of Manuscripts, Drawings, Photographs and Documents of the Ethnography Department of the Latvian National History Museum) and by specialists of the Institute of Latvian History (ILH) at the University of Latvia in the 1980s and 1990s (at the ILH repository of ethnographic materials). There are drawings, descriptions and occasionally photographs of 213 dowry-chests, 119 of them with ornamental paintings.

All the possible sources for both East Baltic *ā and *ō will be taken systematically into account and more importantly, we will find that PIE *ō, an original long vowel is never reflected as East Baltic *ō in non-final syllables.

This is a heavily updated and corrected revision of the 2022 version.

On the labour demand side, in order to identify the match between skills and labour market demand, it is required a thorough analysis of structure and dynamic of specialists in an economic sector. The data necessary for this kind of analysis could not be found in the current statistical databases. Accordingly, it is necessary to carry out surveys for exploring the demand for skills. This study presents the main elements to be taken into account in designing of questionnaires necessary for analysing the demand of specialists in an economic sector, in particular for the domain of information and communication technologies (ICT). The surveys will focus on two main issues: past and future evolution of number of workers and problems in matching demand with qualifications supply. Thus, the analysis should concentrate on structure and evolution of number of workers at entreprise-level; practices and problems met in recruitment process, namely qualifications deficits and gaps

The nascent Aistijan movement centred around the idea of establishing a Latvian-Lithuanian state following the Second World War. This article surveys the background of the idea, with particular attention to the public diplomacy of Lithuanian Americanémigrés, demonstrating its prevalence during the First World War. The activities of interwar Latvian and Lithuanian rapprochement societies are outlined, noting the prominence of the Aestiithe earliest recorded inhabitants of the eastern littoral of the Baltic Seain both academic and popular history, in addition to the emergence of the Aistijan movement following the Second World War. Examining the initial successes and rapid decline of the movement, the article also charts developments and material circumstances of language learning practices in connection with the idea of a Latvian-Lithuanian state.

Bukletā ir sniegts pārskats par uzņēmumu nosaukumu veidiem (tieši, simboliskie un jauktie nosaukumi; triviāli un netriviāli nosaukumi, lokāli, globāli un glokāli nosaukumi) un lingvistiskās izveides stratēģijām un līdzekļiem (piem., prefiksāciju, salikteņu veidošanu, okazionālismu radīšanu) latviešu valodā

This paper will focus on the LL of Daugavpils from a diachronic point of view in order to describe the usage of the Latvian language in the public space since the middle of the 19th century until today, as well as the socio-economic and political factors which influence the language situation. Research sources are old photos which depict legible signboards, and photos obtained during LL research 2013. The role of the Latvian language in public information increased during the first period of independence, when ideas of nationalism become widespread and the first normative documents about language usage were approved. However, the stability of Latvian as the main language of the public was only established during the first Latvian Republican period at the end of the 20th century, when the State Language Law was passed and implemented in linguistic practice. Currently, the linguistic landscape reflects the political, socio-pragmatic, and social identity motivations of the owners of pu...

While studies on the acquisition of adjective agreement in the Lithuanian language are scarce, some research indicates that children face challenges in understanding morphosyntactic relationships, leading to errors in the use of adjectives and nouns in agreement. Consequently, children may switch less common inflections to more common ones, select declension paradigms based on analogy to other words, and exhibit errors in the grammatical category of gender. The present study investigates adjective agreement in bilingual children. Thirty-five bilingual children residing outside Lithuania completed a task based on a corpus of children’s and child-directed speech. The experimental task aimed to capture the diversity of adjective and noun paradigms. Test choices included, alongside the correct one, a paradigm error (a different paradigm inflection), a number error (a different number in the target paradigm), and a gender error (a different gender in the target paradigm). Results reveal that bilingual children encounter the most difficulty with agreement due to inflectional diversity, involving changes in inflection from unproductive to productive paradigms and copying noun inflections. Agreement errors in gender and number are also associated with paradigm diversity.

Andras Neiburgas grāmatas "Stum stum" (Neiburga [2004] 2017) tāda paša nosaukuma stāsta galvenās varones ekspresīvajā refleksijā, kas galvenokārt izvēršas dialogā pašai ar sevi, pamanām žargonvārdus, vienkāršrunu, barbarismus, kuri aizgūti gan no angļu valodas (fakinā (8)), gan no vācu valodas (riktīgi (9), štrunts (11), dorfs (15)), ganvislielākajā daudzumāno krievu valodas. Saprotams, tās ir atsauces uz autentisku ikdienas runu. Turklāt, līdzīgi kā stāstā krievu valodas bļaģ un angļu valodas fak (15), arī faktiskajā sarunvalodā aizguvumi no dažādām valodām var iekārtoties viens otram līdzās pat vienā teikumā. Daiļliteratūra, kā tas mēdz būt, precīzi un godīgi izgaismo patieso situāciju valodā. Valodnieki, kuru uzmanības lokā arī ir valoda un tās lietojuma faktori, situāciju lielākoties analizē ar konstatējošu, vērojošu skatienu, pārdomas vērsdami valodas sistēmas un normu, kā arī drīkst / nedrīkst un pareizi / nepareizi secinājumu virzienā. Visspilgtāk to apliecina retās reizes, kurās parasti klusējošie lingvisti runā publicistikāparasti bez emocijām neiztiek, un dominē satraukuma un bažu intonācija, sak, cik gan var valodu piesārņot un kropļot. Šajā rakstā, kurā daļa problēmjautājumu nebūt nav jauni (tomēr šķiet, ka būtu jāturpina par tiem reflektēt, izvērtējot gan attieksmi, gan risinājumus), uzmanības centrā ir daži latviešu valodā vērojamie "spoguļattēli". Vienu no tiemizseno citu valodu klātbūtni un ietekmi (interferenci)zīmīgi ilustrē minētais A. Neiburgas stāsts, bet īsto valodas lietotāju izpausmes attiecīgas kompetences un attieksmes mijiedarbes rezultātā var būt krietni spilgtākas, pat komiskas. Tomēr apceres nolūks nav nedz šausmināties, nedz vīpsnāt. Līdztekus mērķis nav arī lingvistiskais "populisms", iztapīgi izvairoties no jebkāda kritiska vērtējuma, bet gan analītiski un kritiski iezīmēt dažas norises latviešu valodā, kuru ietekme jau ir izrādījusies vai var izrādīties pietiekami nozīmīga.

Until now, little attention has been paid to studies of Latvian language vocabulary on a thematic aspect related to the traditional homestead on the Baltic Sea coast once inhabited by the Curonians. This article presents names denominating the object of a kitchen in a traditionally built dwelling house, their diversity, origins, and prevalence in Latvian-speaking communities on the coast of the Baltic Sea in Latvia and Lithuania. The analysis is based on Latvian material from various written sources, using descriptive, partly historical and mapping methods.

The vocabulary analysed in the sources of this article shows lexemes that denominate both the separate, enclosed room and the part of the room used for food preparation and cooking. The prevalence of analysed
lexemes in the meaning of a ‘kitchen’ is not uniform. In the coastal areas of Kurzeme, the names ķēķis, kukņa, plītsistaba, virtuve and their variations were identified, but in the vocabulary of the Latvian dialect
of Šventoji, the morphological variant ķēķe inherited from the dialectal vocabulary of Kurzeme has been recorded. In the vocabulary of Kurzeme, names denominating a kitchen are mainly of Germanic and Slavic
origin. The emergence of Germanisms in the Latvian vocabulary related to the kitchen is directly related to the material cultural peculiarities, which were encouraged to Latvian peasants in Kurzeme by the German nobility, and to the Baltic German everyday speech. The impact of Lithuanian as an intermediary language has been recorded mainly in the Latvian dialect of the Curonian Spit. The borrowed names with the meaning of a ‘kitchen’, such as kukne || kukine, can be explained by the close contact of New Curonians with the Lithuanian-speaking community on the eastern coast of the Curonian Lagoon; New Curonians not only had economic ties with them, but also formed mixed families.

'to hide oneself' b. ne-be-pa-si-slėpi-au NOT-BE-PVB-RFL-hide-PST.1.SG 'I was not able to hide myself' 2. The reflexive marker is a valency-reducing morpheme that is above a vP in a VoiceP (building on Schäfer 2008; Alexiadou et al. 2015). It has two underlying positions: a head and a specifier in (5). 3. The Lithuanian reflexive-si-undergoes a special type of local movement that takes place after the syntax, but, perhaps of a rather more restricted nature than has been proposed before. Step 1: Linearization → ne-be-si-pa-slėpiau Step 2: After local Movement, i.e., Local Dislocation at PF, → ne-be-pa-si-slėpiau

Grāmatā apkopotas ievērojamā latviešu valodnieka, terminologa, leksikogrāfa un tulkotāja, profesora Jura Baldunčika (1950‒2022) nozīmīgākās zinātniskās publikācijas. Papildus krājumā sniegts profesora mantojuma apraksts un raksturojums, iekļauta pilna bibliogrāfija un līdz šim nepublicēti J. Baldunčika pētījumi, kā arī intervijas un viedokļraksti. Šāds izdevums valodniekiem, studentiem un plašākai sabiedrībai nodrošinās iespēju vienkopus iepazīties ar valodnieka nozīmīgo intelektuālo mantojumu valodniecībā. Profesora terminoloģiskie un leksikogrāfiskie pētījumi sniedz iespēju izzināt valodas likumsakarības, iepazīt un noskaidrot terminu pētniecības dažādos aspektus vienkopus. Viņa mantojums un šāds izdevums ir arī ieguldījums mūsu valodas un kultūras nākotnē.

Fernandu Pesoa, “Nemiera grāmata”
[Fernando Pessoa, "Livro do Desassossego"]
Rīga [Riga]: House of Languages [Valodu māja], 2024
Tulkotājs: Dens Dimiņš [Tradutor: Dens Dimiņš]
Rediģēja: Heronimo Pisarro [Editado por Jerónimo Pizarro]

https://valodumaja.lv/product/fernandu-pesoa-nemiera-gramata/?
Latvija [Letónia]

Šīs grāmatas tulkojums tapis ar Camões – Instituto da Cooperação e da Língua, I.P un Direção-Geral do Livro, dos Arquivos e das Bibliotecas (DGLAB), un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
[A tradução deste livro foi realizada com o apoio do Camões – Instituto da Cooperação e da Língua, I.P., da Direção-Geral do Livro, dos Arquivos e das Bibliotecas (DGLAB) e do Fundo Nacional de Apoio à Cultura.]

Iespiesta tipogrāfijā “ULMA”.
[Impresso na tipografia “ULMA”.]

Tulkotājs: Dens Dimiņš
Ilustrācijas: Macejs Senčiks
Dizains: Ilze Kalnbērziņa-Prā / “Kolektīvs”
Redaktors: Aivars Vaivods
Korektore: Ildze Jurkāne
[Tradutor: Dens Dimiņš
Ilustrações: Macejs Senčiks
Design: Ilze Kalnbērziņa-Prā / “Kolektīvs”
Editor: Aivars Vaivods
Revisora: Ildze Jurkāne]

Monografija naujai aktualizuoja XX a. pabaigos Atgimimo laikotarpį, papildydama Baltijos šalių kolektyvinės atminties tyrimus. Sykiu tai įdėmus žvilgsnis į 1987–1993 m. lietuvių ir latvių kultūrinę spaudą, kuri per šiuos septynerius metus pasiekė įspūdingas auditorijos aukštumas, tačiau pirmaisiais Nepriklausomybės metais patyrė pražūtingą nuosmukį.

Mokslinę intrigą kuria literatūrologinė, kultūrologinė baltistinė perspektyva, atskleidžianti lietuvių ir latvių kolektyvinės atminties paraleles, individualius šių tautų savireprezentacijų ir savirefleksijų ypatumus. Ji atveria plačias šių giminiškų, kaimynystėje gyvenančių baltų tautų bei visuomenių, jų istorijos gretinimo galimybes. Knygoje suteikiama daug lietuvių skaitytojui nežinomos informacijos apie latvius. Tyrimas išryškina ne tik Lietuvos ir Latvijos visuomenių ir kultūrų panašumus, bet ir skirtumus. 

Monografija perteikia plačią Atgimimo laikotarpio kultūrinės spaudos tekstų panoramą, išryškindama šaltinių autentiškumą. Tyrimo medžiagą sudaro tūkstantis įvairaus pobūdžio tekstų, kuriuos fragmentiškai papildo užtekstinė, kontekstinė medžiaga, iliustracijos.  Darbe analizuojami ir gretinami spaudoje dominavusieji baltų praeities epizodai (pvz., tremties, išeivijos patirtys, miesto kultūra ir žemdirbiškoji tradicija) ir atminties figūros (pvz., Rainis ir Maironis; A. Smetona ir K. Ulmanis; Lačplėsis ir Lietuvos didieji kunigaikščiai), tačiau pastebimos ir kritiškos pozicijos, skirtingos praeities versijos. Paskutiniuose skyriuose aptariami lenkiškieji, vokiškieji ir žydiškieji kolektyvinės atminties kontekstai ir Baltijos atminties perspektyva.

Regardless the universality of metaphor as a cognitive phenomenon, particular conceptual metaphors and their realisation features differ across languages, posing problems in teaching/learning of languages and translation. Even metaphors based on bodily experience (the body, its structure, senses, etc.), which is typically assumed to be universal, reveal language specific patterns of metaphorisation. This study aims at identifying and contrasting temperature metaphors in Lithuanian and English. Their source domains are temperature concepts of heat, warmth, coolness and cold as different qualities on a temperature scale, mapped onto target domains which are metaphorised (emotions, relationships, etc.). The contrastive analysis is accomplished at two levels-conceptual temperature metaphors and metaphorical expressions that realise them. The methodology of research centres on the method of conceptual metaphor analysis combined with a corpus linguistic approach-metaphorical expressions are derived from the Corpus of the Contemporary Lithuanian Language and the British National Corpus.

Mg. hum., rakstnieks un literatūrzinātnieks. Bakalaura grādu ieguvis jauno mediju mākslā Liepājas Universitātē, maģistra grādu-latviešu literatūrzi nātnē LU. Studējis portugāļu valodu Leirijas Politehniskajā institūtā (Politécnico de Leiria), vēlāk saņēmis gada stipendiju ķīniešu kultūras studijām Šanhajas Universitātē. Pētnieciskās intereses saistās ar salīdzināmo literatūrzinātni, vēsturiski biogrāfiskiem romāniem, pēctrimdu, transkulturālismu. Ojārs Lāms, Dr. philol., literatūrzinātnieks, klasiskais filologs, tulkotājs no latīņu, sengrieķu un jaungrieķu valodas. LU profesors un vadošais pētnieks salīdzināmajā literatūrzinātnē, LZP projekta Riga Literata vadītājs un LZP projekta Gastropoētika un nacionālā identitāte vadošais pētnieks. Tulkojis un apcerējis latviešu valodā Aristoteļa, Longīna, Salomona Frenceļa darbus. Pētījis literatūras teorijas vēsturi un eposa teoriju un praksi. Pašlaik uzmanības lokā literatūras un migrācijas sasaiste plašā diahroniskā un tipoloģiskā izvērsumā, ietverot ideju un poētikas migrāciju neolatīniskajā humānistu literatūrā, latviešu trimdas un pēctrimdas literatūru, mig rācijas un transnacionālo literatūru.

This is the case in Indic and Iranian too, and, though they bear different names, the functions and characteristics of Avestan Ātar and Indic Agni are very similar, as stated by West 3 : "In its scope it is entirely comparable to Vedic agní-. It denotes fire generally, and especially the sacral and hearth fire, often personified and honoured as a god." While Hephaestus is both a Fire-god and a heavenly smith, Hermes appears to merge two different gods into one-a Graeco-Indic or IE pastoral god 4 and the PIE Fire-god, at least in certain of his aspects 5. He is prayed to next to the Hearth-goddess Hestia: HH 29.11f "for both of you (Hermes and Hestia!) dwell in the fine houses of men on earth, in friendship towards each other" 6 .

The article examines the origin and functional development of the Slavic conjunction ače 'if; although' (OPol. acz). The marker of the protasis in conditional clauses was the enclitic *-če, which continues the function of IE *-kwe 'and; if '. Thus, Sl. *-če 'if ' is an archaism and may be compared with corresponding forms in Indo-Iranian, Hittite, and Latin. The concessive ače 'although' evolved from conditional concessive clauses. The proposed interpretation also sheds light on the genesis of OCz. leč 'if only'.

Pedersen’s law describes the development of the IE
*s after *i, u, r, k, causing the shift of IE *s into *š. The
process is well known from Indo-Iranian and Slavic.
The process also affects Lithuanian but not Latvian or
Old Prussian. The paper demonstrates that the Baltic
area was fully affected by the ruki-rule; the “defective”
results in the Baltic languages are results of secondary
depalatalizations. The paper also provides examples
of similar processes affecting “Pedersen’s” sibilant in
other satəm-languages.

Dizaina tehnoloģiju institūts, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Rīgas Tehniskā universitāte Kopsavilkums. Lai noteiktu Latvijas rotu krāsu tendences, ar lauku pētījuma metodi pētīti rotu datu bāzē par krāsām reģistrētie dati no 2011. līdz 2015. gadam. Datubāzē kopā reģistrēti 20 krāsu veidi 480 reizes. Šajā laika periodā rotās visvairāk lietotās krāsas ir bijušas sudraba, balta, zila, melna un sarkana krāsa. Skatoties no krāsu salikumu viedokļa, Latvijas rotu autori savās rotu kompozīcijās, iestrādājot dabas materiālus, lietojuši dažādus brūno krāsu toņu salikumus, arī atsevišķi dažādu silto vai vēso toņu salikumus, tāpat izmantotas krāsu triādes, tādas kā oranžais kopā ar violeto un zaļo, kā arī dzeltenais kopā ar zilo un sarkano, vai arī izmantotas tikai divas krāsas no šiem salikumiem.

Mācību līdzekļa Karjeras atbalsts mākslas skolu audzēkņiem mērķis ir analizēt karjeras attīstības teorijas un izstrādāt karjeras atbalsta programmu mākslas skolu audzēkņiem profesionālās vidējās mākslas un dizaina izglītības izvēlē. Mācību līdzeklī pētītas piemērojamās karjeras attīstības teorijas, atbilstošu komunikāciju teoriju pielietojums un izvērtēts karjeras atbalsts, pamatojoties uz izglītojamo vecumposmu, analizēta karjeras atbalsta pieejamība mākslas skolās Latvijā un citās Eiropas valstīs, pamatota konsultēšanas procesā izmantojamo metožu nozīme. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Izglītības un mājsaimniecības institūtā Karjeras konsultantu studiju programmas ietvaros autore ir izstrādājusi karjeras atbalsta programmu Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas (RMDV) Mākslas skolai, kurā ar karjeras atbalstu saprot darbību kopumu, kas palīdz skolu audzēkņiem iegūt informāciju un dod iespēju izzināt un izmantot savas intereses, spējas un prasmes, pieņemt patstāvīgus, apdomātus un izsvērtus lēmumus saistībā ar turpmāko izglītību, profesiju un darbu. Programmā tiek piedāvāts 10 nodarbību cikls, kurā tēmas ir savstarpēji saistītas, katrai tēmai veltot divas stundas. Karjeras atbalsts ir nepārtraukts process, kurā izglītojamais ir iesaistīts visu mācību laiku, uzsākot mācīties konkrētā skolā, līdz tās absolvēšanai. Šajā procesā karjeras atbalsta sniedzējs ir karjeras konsultants, kurš ir palīgs mākslas skolu audzēkņiem, lai viņi pēc konsultācijām varētu paši izvērtēt darba tirgus situāciju un būt savas dzīves scenārija noteicēji. Karjeras atbalsta rezultātā skolēnam rodas izpratne par karjeras virzību, viņš ir ieguvis pašapziņu un pārliecību par saviem pieņemtajiem karjeras lēmumiem. Karjeras atbalsta rezultātā ieguvēji ir visi-gan katrs indivīds atsevišķi, gan sabiedrība kopumā, tā veicinot ekonomiskās un sociālās vides attīstību. Metodiskais līdzeklis ir paredzēts skolu pedagogiem karjeras konsultantiem, mākslas skolu vadībai, skolotājiem un atbalsta personālam, lai sniegtu skolēniem zināšanas ne tikai par karjeras izpēti, pašizpēti, karjeras plānošanu un vadīšanu, bet arī atbalstītu tā, lai jaunietis, absolvējot skolu, būtu motivēts turpināt studijas kādā no mākslas un dizaina vidusskolām Latvijā, būtu pašapzinīgs un konkurētspējīgs darba tirgū un būtu orientēts uz pašizaugsmi.

This paper aims to describe and compare phonosemantic motivation in the English lexicon within a group of nouns expressing enthusiasm. From an emergent cognitive usage-based perspective (Bybee [2013], Traugott [2014] and Schmid [2020]), the lexicon is motivated by multiple motivational ties that are both syntagmatic and paradigmatic (see Booij & Audring [2018]), building a network of interconnected expressions of varying degrees of morphosyntactic complexity in the lexicon. The resulting structure is part of the larger constructicon of a language (Hoffmann [2017]), constantly evolving under the pressures of usage and changing networks of motivational ties. The phonological aspect of lexical items is an essential component in the makeup and the storage of words (Bybee [2013]). Diachronic lexical iconicity studies such as Flaksman [2017], [2020] suggest there is an iconic treadmill in place leading to loss of iconicity associated with regular sound change and semantic change. In order to test the iconicity within a set of words expressing enthusiasm this study carries out a lexicographic analysis followed by a diachronic corpus study of sixteen phonologically motivated expressions using the COHA and the OEC. Our study will focus on a dataset of nouns with iconic roots expressing <enthusiasm energy vitality>, including rah-rah, gung-ho, zhuzh and pizzazz. The lexicographic analysis using the OED determines dates of emergence, etymological origins and semantic development of the expressions (also see Smith [2020]), and the COHA and the OEC corpora provide a distributional semantic analysis of the target words (Hilpert & Perek [2017]). The results show that there is some shared semantic space (i.e. similar collocational behaviour) amongst expressive nouns denoting <enthusiasm energy vitality>, but frequencies and productivities vary. In addition, these nouns have strong diastratic (colloquial, slang) and diatopic properties (American English). This study illustrates that iconicity is tied to the global issue of competition and regulation within the lexicogrammatical continuum – the balance between innovation, creativity and expressivity on the one hand, and economy, stability and convention on the other hand (Goldberg [2019]).

Two written varieties of Latvian developed in a colonial setting under the influence of two different dominant languages, German and Polish. This case study shows their impact on grammatical constructions in two versions of a manual of beekeeping from the early 19th century, a pioneering example of this register in Latvian. The findings indicate the entanglement of two driving forces in the development of grammatical structures, language contact and register features of written texts, and point out differences in the sociolinguistic situation as explanations for different outcomes of language contact.

In this article, I present a brief outline of Proto-Indo-European endings of nouns in the nom.acc. dual and discuss the Germanic noun for "breast", which supposedly had dual forms in Proto-Germanic. OIcel. brjóst n. and OE brēost n. may reflect the dual *breust-ō (< PIE *-ō, the dual of thematic nouns). Because of the homonymy with the neuter nom.-acc. plural in-ō (< PIE *-ā), this form was reanalysed as n. pl. and became a thematic neuter (like Goth. daur 'door'). Goth. brusts directly reflects PGerm. *brust-iz, the athematic plural (like OIcel. dyrr). OSw. bryst n. is ambiguous because it can reflect PGerm. *breust-ō (dual and pl.), *brust-ī (dual), *brust-iz (pl.). The Proto-Germanic "breast" could originally be a proterokinetic noun with an ablauting root, *breust-/*brust-. As the inflexional expression of duality is extinct, nouns which denote paired organs can develop alternative ways to express it. The article describes such nouns in Swedish dialects of Estonia.

Neste artigo apresentamos uma avaliação sobre um método para extrair combinações lexicais restritas a partir de corpora paralelos, pela deteção da não compresunção de que, encontrando sequências de palavras (são usados bigramas de palavras) cuja tradução não siga a tradução palavra por palavra dos seus compo

The article analyzes the preschool educational work. The preschool education dynamics in 5 – 7 olds‟ compulsory preparation opportunities for school in preschool institutions and schools are compared. The opportunities of the holistic child development facilitation at the preschool educational institutions and in the preschool classes at the interests education institutions are characterized. An insight into development of the preschool education content is provided. Responsibility for the child readiness for school by teachers, parents and medical health staff is focused on. An insight into the preschool pedagogical process at x primary school is provided. The necessity for balance in theory and practice is pointed out for the accomplishment of mobile work at teachers‟ further education development at preschool. Conclusion is drawn that the adult support is significant in promotion of the child development

Weil er sein Mädchen zu feurig liebt, als sie verlassen zu können weil er zu edel denkt, als ein Sklave der Leute zu sein. Das zweite Rhema ist in beiden Fällen (verlassen zu können! zu sein) als negativ zu beurteilen in dem Sinne, daß das Resultat nicht erreicht wird oder nicht er

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs laidis klajā rakstu sērijas 24. sējumu "Ceļā uz latviešu tautu". Muzeja direktors Arnis Radiņš priekšvārdā atgādina, ka šis ir pēdējais darbs 1996. gadā aizsāktā projekta "Latviešu saknes" ietvaros. Projekta gaitā tapušas izstādes, kas veltītas Latvijas sentautām, notikušas konferences, izdoti rakstu krājumi. Projektā piedalījušies arī kaimiņvalstu zinātnieki-īpaši jau lietuvieši. 2016. gadā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs jau izdevis rakstu krājumu ar identu nosaukumu, 1 tiesa, tas neietilpst muzeja rakstu krājumu sērijā, raksti tulkoti arī angļu valodā un līdz ar to izdevumam ir arī otrs nosaukums angļu valodā, arī šī izdevuma sastādītājs ir Vitolds Muižnieks, autoru loks ir nedaudz atšķirīgs-tie ir tikai Nacionālā vēstures muzeja speciālisti, tomēr identie nosaukumi var radīt pārpratumus un apgrūtina vajadzīgā meklējumus. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs nekad nav atteicies no pētījumiem par baltu tautu etnoģenēzi. Pētījumi par latviešu tautas izveidi ir loģisks projekta noslēgums. Krājumā iekļauti 15 raksti, kas vispirms nolasīti kā referāti zinātniskā konferencē. Autoru loks ir izvēlēts atbilstošs-bez jau tradicionāli šī projekta realizācijā iesaistītajiem arheologiem (Heiki Valks, Vitolds Muiž

In Alsace, a confessionally mixed region with a Catholic majority and quite a large Protestant minority, religion and language have habitually been considered stronger cultural identity markers than national belonging. Since the Reformation, Lutheranism has traditionally been linked to Germany and the German language, while Catholicism has often been seen as connected to France and French. The present article investigates salient linguistic, religious and national features in this French border region, mainly drawn from the 17th to the 20th centuries. Furthermore, an account of interviews conducted with a Lutheran Alsatian family makes clear that these matters are still of immediate interest. The informants provide an illustration of how religion still influences language use, linguistic choices and cultural identity, and how it may contribute both to language maintenance and to the ongoing language shift from the Germanic varieties (German and Alsatian) to French.

Gestures as non-verbal communication allow us to express our attitude, emotional state, and it functions unconsciously. The verbal communication appears in the life of a child about 2 years of age and gradually replaces the non-verbal communication. However, children with DLD (Developmental Language Disorder) at the age of 3 and more do not speak or speak using separate sounds and combinations of sounds in their speech and use gestures broadly; it helps them to communicate with others. The aim of the article is to explore what kind of gestures as non-verbal communication are used by children with DLD in order to communicate with peers and adults. Based on the scientific literature of the research, the methods used are pedagogical observations, processing, and analysis of the collected data. Main conclusions-the children with DLD use gestures as a tool for communication and interaction. These children mainly use directional gestures during a communication act.