Department of Baltic languages

Latvijas universitāte, Stockholms universitet ERSTLINGE LETTISCHEN DRUCKS -KRISTOFORA FĪREKERA RAKSTĪBA IESPIESTĀ VEIDĀ 1. Septiņpadsmitais gadsimts bija latviešu rakstu valodas stabilizēšanas un normalizēšanas laikmets. Šai laikā izveidojās tā rakstu valoda, kas bez būtiskām izmaiņām pastāvēja līdz pat 19. gs. vidum, kad līdz ar tautisko atmodu tika veidota arī latviešu nacionālā rakstu valoda.

The focus of this essay is the influence of German on early written Latvian, in particular on Christian discourse. The background for the themes dealt with is formed by loan-based cultural phenomena (the Christian religion and the Lutheran Reformation) and the loan-based texts (above all biblical texts) relating to the phenomena and their translation. The study examines the vocabulary and idioms of Christian discourse in the early 16th and 17th centuries, and also the morphological and syntactic structures, in terms of their origin. Early written Latvian was, in practice, a language translated from German, which was clearly reflected in the difference between the written and the spoken language. The influence of German on the written language was even more pronounced because the writers either spoke German as their mother tongue or they had a very good command of German. The influence of German and the resulting obscurity of the texts remained characteristic features of the language of Christianity until in the 19th century.

19. gadsimts bija laikmets, kurā latviešu rakstu valodai tika risinātas vairākas būtiskas problēmas: 1. Vai latviešu rakstu valodai vispār turpmāk pastāvēt un attīstīties? 2. Kā latviešu rakstu valodai turpmāk pilnīgoties? 3. Kas noteiks rakstu valodas veidošanas principus un kas tos realizēs? šie pamatjautājumi bija aktuāli visa gadsimta garumā, tomēr visasāk tie izvirzīti 19. gadsimta vidū līdz ar nacionālo atmodu, jaunlatviešu, tostarp arī Jura Alunāna, darbību. ekonomiskās un sociālās dzīves pārmaiņas noteica, ka latviešu valodas veidošanu pārņēma latvieši paši, to pakāpeniski tuvinot runātajai valodai, bet līdzšinējie tās veidotāji-vācu tautības mācītāji savu noteicošo lomu zaudēja. Tādējādi vācu periods latviešu rakstu valodas standartizācijas procesā bija beidzies, un to atzina abas puses. Atslēgvārdi: jaunlatvieši, Juris Alunāns, valodas plānošana, latviešu literārās valodas vēsture, Latviešu literārā jeb draugu biedrība.