Ir laiks, kad es joprojām mācos, mācos dzīvot... Katrs notikums iz dzīves kaut ko māca, liek pārdomāt un izprast kapēc tas notiek ar mani un ko man tas liek saprast un izprast. Pat domāju kāpēc man jāpiespēlē tik skarbi pārbaudījumi, tādas izvēles.. un jā.. beidzot arī iekšēji to sapratu, kā ir būt laimīgai un nejusties par to vainīgai. :)) tā mazuliet dīvaini skan... bet man patīk...
Un šai patiesībai labi piestāv teciens-
Vienmēr nēsā savu neredzamo kroni.
Šo jauno gadu dzīvošu ar šo moto... pat i-netaplašumos atrastā bilde mani uzrunā ļooti, ļooti...
Vai Jums arī ir
savs neredzamais
kronis?
T T
T T
T T
4 komentāri:
Neredzamā kroņa vēl nav, bet vajadzētu gan:) Labs ieraksts - paldies Tev par to!
Doma - laba, bilde - vēl labāka, kronis - vēl jāmeklē.
Eh, cik vajadzīgs ir katram savs kronis.. :)
(vismaz dažam pleci staltāki kļūtu un galva pacelta, lai vieglāk to nest)..
jā.. man jau arī iet ar to kroni visādi, bet es cenšos turēt muguru taisnu, lai kronis nekristu nost... kad gadas paklupt pret ikdienas rūpēm :)))
Ierakstīt komentāru