Pārdomām II .... jeb smaidu ar sirdi, bet ar asarām...

• Šodien pēc tam, kad noskūpstīju savu 5 gadus veco dēlu uz vaiga, izskatījās, ka viņš manu buču berzē nost. Tāpēc es viņam paprasīju: ’’Kāpēc to berz nost manas bučas?’’ Viņš iesmējās un atbildēja: ’’Es neberžu nost! Es tās berzēju, lai tās paliek uz visu dienu.’’

• Vakariņās es ar mazo brāli runāju par to, ka daudziem cilvēkiem nekā nav. Tad mans mazais brālis teica, ka viesiem kaut kas ir. Es prasīju, kas tas ir. Viņš uzlika roku uz krūtīm un teica, ka tā ir sirds.

• Šodien es gāju ārā no veikala, kad kāds puisis aizcirta durvis tieši man priekšā. Mazs zēns apmēram 9 gadus vecs apgāja man apkārt atvēra, pieturēja durvis un teica: ’’Viņš tevi laikam nepamanīja, mans tētis saka, ka vienmēr ir jāpietur durvis skaistām dāmām.’’ Mazi zēni, kas jau zina kā izturēties pret meitenēm.

• Šodien bērnu dārzā bija “Kas es gribu būt, kad izaugšu” diena. Meitene, kurai bija 5 gadi bija saģērbusies kā ārsts. Viņa teica, ka būs vēža ārste un atradīs pretlīdzekli, lai vairs neviena cita mammīte nenomirtu.

• Šodien es runāju ar mammu par savu bijušo draugu. Mana mamma prasīja, kāpēc mēs izšķīrāmies, kad es jau gandrīz sāku paskaidrot, mans mazais brālis teica: ’’Tāpēc, ka viņš bija stulbs un aizmirsa, cik skaista viņa ir!’’

• Es biju kapos un redzēju vecu sievieti raudot. Bez nekādas domāšanas mana meitiņa pie viņas aizgāja, apskāva viņu un teica: ’’Tu neesi viņus pazaudējusi, viņi vienmēr būs tavā sirdī.’’ Sievietes smaids bija nenovērtējams.

• Mana meita iet uz bērnudārzu, kurā arī iet akls puisītis. Viņa nesaprata, ko tas nozīmē, tāpēc es paskaidroju. Nākamajā dienā, kad gāju viņai pakaļ, es viņu atradu aizvērtām acīm sēžot pretī aklajam zēnam, stāstot kā izskatās koki un puķes un mazais zēns smaidīja.

• Šodien mans tēvs picas gabalu iedeva mūsu nabadzīgā dārznieka dēlam, kuram bija tikai 6 gadi. Viņš picas šķēli salocīja, ietina salvetē un nolika maliņā. Kad mans tēvs viņam prasīja, kāpēc viņš to neēd tagad, zēns atbildēja: ''Es to aiznesīšu mājās un sadalīšu ar mammu un māsiņu.''

• Šodien, kad paskatījos apkārt kādā pārpildītā restorānā, vienīgie smaidīgie cilvēki bija bērni.

• Es strādāju bērnudārzā un, kad maza meitenīte bija piečurājusi bikses, es nolēmu viņai iedot citas drēbes. Viņa bija ļoti bēdīga un apkaunota, tāpēc kāds zēns uzvilka kleitu un turēja viņas roku visu dienu, sakot: ''Skaties, visi smejas par mani!''

• Es esmu 3. klases audzinātāja. Lielākajai daļai bērnu ir mazas zīmītes pusdienu maisiņos no vecākiem. Vienu meitenīti tēvs ir pametis un viņas māte ir atkarīga no narkotikām, bet viņas 12 gadus vecais brālis vienmēr uzraksta ''es tevi mīlu'' uz viņas brūnā pusdienu maisiņa.

• Mana draudzene bija runājusi ar puisi internetā, kurš viņai bija draudējis, ka atnāks pie viņas un viņu piekaus. Viņai ir 3 mazie brāļi, kuri visi tagad guļ pie viņas gultas uz grīdas un pie viņas istabas durvīm jau nedēļu kopā ar ūdens pistolēm, lai lielā māsa būtu drošībā.

• Vakar es runāju ar tuvu draugu par to, ka mans tēvs ir alkoholiķis un viņš parādās uz maniem koncertiem piedzēries, un mani tas kaitina. Mana drauga atbilde bija: ''Jā, tavam tēvam ir nepieciešama palīdzība. Bet mans tēvs vienmēr ir pilnīgi skaidrā, bet nekad nav atnācis uz nevienu manu futbola spēli.''

• Vienreiz es savai māsai, kurai ir tikai 6 gadi, pastāstīju: ’’Kad līst, kaut kur šajā pasaulē raud kāda meitene.’’ Vakar lija un es ieraudzīju māsa skrienot ārā pa durvīm ar lietus mēteli, tāpēc jautāju, kur viņa dodas. Viņa atbildēja: ’’Es atradīšu to meiteni, kura raud un viņu iepriecināšu.’’

• Es strādāju kostīmu veikalā un vienu dienu ienāca kāds mazs zēns. Es jautāju kāda veida kostīmu viņš gribētu. Viņš teica, ka gribētu būt supervaronis. Es jautāju: ’’Kurš?.’’ Viņš atbildēja: ’’Mans tētis.’’

• 3 dienas atpakaļ mana labākā draudzene nomira. 2 dienas atpakaļ viņa kļuva par donoru. 1 dienu atpakaļ es uzzināju, ka 9 gadus vecam zēnam tagad ir viņas sirds. Šodien es satiku šo zēnu. Viņš teica: ’’Tāpēc, ka man ir tavas labākās draudzenes sirds, tagad es būšu tavs labākais draugs.’’

• Manā skolā mācījās meitene ar īpašām vajadzībām. Vienreiz, kad gāju mājās, es redzēju nejaukus zēnus, kuri viņai teica, ka dubļainā peļķē ir zelts. Viņa aizskrēja līdz peļķei un sāka šļakstināt dubļus un zēni smējās, kad viņa nosmērējās. Tā vietā, lai smietos, viens zēns, kurš to redzēja, aizskrēja pie viņas un sāka kopā ar viņu spēlēties

/kopēts no portāla draugiem.lv/

 

Izlasi arī Pārdomām pirmo daļu....

Lai jauka un piepildīta diena!!!

 

šodien...

Ja skatas pēc pareizības un visiem principiem, tad šodien ir tā diena, kad taisam savu sapņu, vizualizācijas vai dārgumu  kolāžu. Šodien ir mēness pirmā diena... (svarīgi veidot augoša mēness laikā). Šodiena ir īpaša, jo uz pasaules valda ļooti daudz laba vēlējumi, kas izskan Visumā :)) Super!!!

Kāda ir šīs kolāžas jēga? Būtībā tās funkcija ir tāda pati, kā vienkāršam mērķu vai sapņu sarakstam, tikai šoreiz tavi sapņi ir vizualizēti un veidoti pārāk daudz pie tā nepiedomājot.
Šodien arī es taisīšu savu kolāžu, un kāpēc gan ne??  Ieviesīšu pati sev tradīciju šai laikā. Iepriekšējos gados rakstīju vēstuli nākamajam gadam ar vēlmēm.. un pateicību par to kas bijis...

Ir tik daudz stāstu dzirdēts par šīm vēlmju kolāžām- piepildās.. un ja tam tic!- tad noteikti piepildas.. 

Kā tad līmē kolāžu? Es nezinu vai ir tādi nosacījumi- parezi, nepareizi... bet tie galvenie principu ir:

• kolāžas centrā vari uzlīmē savu fotogrāfiju un tai apkārt tad attiecīgi attēlus, kas simbolizē tavas vēlmes katrā dzīves sfērā.

• kolāžu vari veidot viena pati, taču jautrāk un mīļāk, ja sarīko kolāžas vakaru un griez un līmē kopā ar  savējiem! Ja laba enerģija virmo telpā, arī kolāžā ieguldīsi daudz pozitīvāku attieksmi!


•Nepieciešamās lietas: kaudze ar žurnāliem (der jebkādi dzīvesstila, sieviešu, recepšu, dārza žurnāli - jo vairāk, jo labāk!), šķēres, līme, liela kartona vai papīra loksne, un kāda svecīte, ko iededzināt darbošanās laikā, lai telpā būtu pozitīva enerģija.

•Kolāžas veidošanā svarīgi ļauties savām sajūtām - atslābinies un vienkārši šķirsti žurnālus un griez ārā to, kas tev ļoti iepatīkas - gan attēli, gan uzraksti. Pēc tam, kad to visu salīmēsi kopā, varēsi skaidri redzēt kolāžas kopējo noskaņu un paanalizēt, kāpēc ir tā un pēc kā tu alksti. Tāda neliela ielūkošanās pašas zemapziņā.

•Interesanti un vērtīgi ir šādu kolāžu izveidot visai ģimenei kopā. Lielās lapas vidū uzlīmējiet ģimenes foto un kopīgi izveidojiet savas ģimenes 2012.gada sapņu un dārgumu karti!


Sieviešu Klubs (portāls)  apkopojis efektīvākās mērķu pasūtīšanas/vizualizēšanas metodes.


1. Pieraksti mērķus un sapņus uz baltas lapas (vai arī sarkanas, rakstot ar zelta pildspalvu). Šeit jau uzdevums skaidrs, vajadzīga lapa, mērķi, visu skaidri uzraksti (ievērojot mērķu izvirzīšanas pareizos principus), pārlasi izsapņoto un lapu uz pus gadu noliec kādā vietā, kur tai netiks klāt svešas enerģijas.

2. Veido kolāžas. Šī uzdevuma veikšanai būs nepieciešami žurnāli, līme, šķēres un liela lapa, kuru izmantosi kā pamatni, uz kuras kolāžu veidot. Kad sapņi uzlikti uz papīra, noliec to redzamā vietā un katru dienu uz to paskaties.

3. Meditē. Tas ir lielisks veids, kā saiet "kontaktā" ar savu augstāko/dievišķo un pa tiešo parunāt ar viņu. Izklāsti, ko vēlies un saņemsi atbildes, kas tev jādara, lai mērķus īstenotu. Tāpat vari pameditēt kaut uz dažām minūtēm. Apsēdies ērti krēslā (vai arī puslotosa pozā, kas piemērota iesācējiem), turi taisnu muguru, aizver acis, koncentrē visu uzmanību uz savu elpu un ļaujies klusuma brīdim savā galvā, prātā, apziņā... Lai izdodas!

BET!!-Varbūt tieši ar šo Jauno gadu vari sākt burvīgu tradīciju - rakstīt savu Sapņu grāmatu.

Pierakstīt savas vēlmes ne tikai vienreiz gadā, bet biežāk.

Ir divi varianti, ko darīt ar pierakstītajiem sapņiem. Citi uzskata, ka tie jānoglabā un tikai pēc gada jāapskatās, cik daudz piepildījies. Citi domā gluži otrādi - sapņi jāpārcilā biežāk, lai tu atkal no jauna sakoncentrētos tam, ko patiesi vēlies.

Tāpat ir arī vairākas versijas par to, kad labāk pierakstīt savus sapņus - ir uzskats, ka labvēlīgus augsni saviem sapņiem varam sagādāt, tos uz papīra uzliekot augošā Mēnesī. Tomēr svarīgākais ir darīt to brīdī, kad jūties labi un tev ir iedvesma sapņot un ļauties fantāzijām!

Kā izskaidrot to, ka pierakstītās vēlmes un sapņi piepildās? Teorijas ir milzum daudz un dažādas. Viena no tām ir ezotērikā bieži dzirdētais Pievilkšanas likums (kas plaši aprakstīts arī grāmatā Noslēpums). Arī to skaidro dažādi, bet būtība ir tāda, ka cilvēks ir kā magnēts, kas pievelk pie sevis to, ko grib saņemt. Ja tu esi pozitīvs un vēlies saņemt pozitīvas lietas, tu arī pievilksi visu labo un pozitīvo. Bet, ja esi drūms un to vien dari, kā par visu sūksties un gaidi nebūšanas, tad to arī saņemsi. Jo to tu taču arī gribēji.

Pievilkšanas likuma darbību īsi var aprakstīt šādi:

1. Tev jāzina, ko tu gribi

2. Prasi Visumam to, ko tu gribi

3. Domā un uzvedies tā, it kā objekts, lieta vai notikums, ko gribi, būtu jau ceļā

4. Esi atvērts, lai to saņemtu (nepadodies un nesāc šaubīties, ka sapnis nekad nepiepildīsies)

Pieredze

Ieva (27), augstākā izglītība, precējusies, jau vairākus gadus Jaunajā gadā veido vēlmju sarakstu:

Pirmo reizi vēlmju sarakstu izdomāju taisīt tad, kad gāju vidusskolā. Bija kārtējais garlaicīgais Vecgada vakars. Mēs ar vecākiem sēdējām pie svētku galda un skatījāmies televizoru. Un, neatceros vairs kurš un kādā sakarā, bet televīzijā dzirdēju ieteikumu sarakstīt visas nākamā gada vēlmes uz lapiņas. Pilnīgu visu, ko vēlamies nākamgad sasniegt, redzēt un dabūt. Kaut kā aizķērās man tā doma, un tā kā tāpat nebija ko darīt, ķēros klāt. Sanāca man vairāk kā 100 lietu. Kad tagad lasu, nu smieklīgi, visādi sīkumi un muļķības, bija gan arī nopietnākas lietas par mācībām, sasniegumiem utt. Pēc tam to sarakstu sarullēju un nobāzu vienā no savām bērnības lietu lādītēm. Un aizmirsu. Atcerējos par šo sarakstu īsi pirms nākamā Vecgada vakara. Atradu un izlasīju. Sāku raudāt. Piepildījušās! Manas vēlmes bija piepildījušās! Viena no pirmajām vēlmēm bija skūpsts. Muļķīgi. Bet toreiz tā bija viena no manām karstākajām vēlmēm - ak, kaut tas smukais džeks no tās un tās klases mani noskūpstītu. Nekas vairāk par skūpstu mums tā arī nekad nebija. Bet tajā Vecgada vakarā mēs pat nepazinām viens otru, turklāt skolā biju klusā pele un man pat prātā nenāca, ka viņš varētu ar mani vispār runāt, kur nu vēl noskūpstīt!

Kopš tā vakara, kad sapratu šī vēlmju saraksta spēku, es to daru regulāri. Domāju, ka tas spēks ir tajā, ka es uzlieku savus sapņus uz papīra, līdz ar to skaidri tos priekš sevis nosaucu un tie saglabājas manā zemapziņā kā vadugunis, uz kurieni doties. Ja man tie nebūtu jāuzraksta, es savus sapņus tik skaidri neapzinātos. Un tā lielākā cilvēku problēma, manuprāt, tieši tāda arī ir - viņi nezina, ko viņi patiesi grib. Skrien tikai pakaļ stereotipiem un sabiedrības uzstādījumiem par to, kas tev būtu jāgrib, kas tev būtu jādara un jāsasniedz. Bet varbūt to tu nemaz negribi!?

Liene (24), augstākā izglītība, neprecējusies, raksta Sapņu grāmatu jau vairākus gadus:

Jau vairākus gadus man ir kladīte, kurā pierakstu savas vēlmes un sapņus. Daru to brīžos, kad ir iedvesma, kad jūtos priecīga. Ir tik jauki pašķirstīt šo sapņu grāmatiņu un izlasīt sapņus, kurus vēlējos pirms vairākiem gadiem vai pat tikai pirms vairākiem mēnešiem. Un vēl lielāks prieks, ka tie piepildījušies. Protams, ir daļa, kas nav realizējušies. Bet redzot tās lielās vēlmes, kas pirms tam šķita neticamas, bet nu ir piepildījušās, zinu, ka arī pārējās piepildīsies. Citiem sapņiem vajag mazāk laika, lai piepildītos, citiem - vairāk. Es savu sapņu kladīti pāršķirstu pāris reizes mēnesī, tas ļauj man atcerēties, ko es patiešām vēlos. Es uzskatu, ka pārlasot savus sapņus, mēs tos ieprogrammējam sevī un savā dzīvē, tāpēc tie arī piepildās. Pārāk bieži gan es neieteiktu sapņu grāmatu pāršķirstīt, jo pārāk daudz koncentrēties uz to arī nevajag. Tad tas kļūtu par izmisīgu vēlmi, un izmisums nav pozitīvas emocijas. Tā sapņu piepildīšanās ir tāda maģiska lieta. Ir pašam jāgrib no sirds, jāraksta brīdī, kad esi pozitīvs. Un nepaies ilgs laiks, kad dzīve tev sāks piedāvāt iespējas. Tev tās jāatpazīst, jāizmanto, jāredz tā lietu kārtība, ko šī iespēja tev piedāvā. Šī lietu kārtība arī ir skaidrojums, kāpēc citi sapņi piepildās lēnāk, citi - ātrāk. Lai kaut kas notiktu tā, kā tu vēlies, ir jānotiek virknei citu lietu. Kamēr tās sakārtojas tādā secībā, lai tas notiktu, var paiet laiks.

Vai Tu tici, ka sapņi piepildās? Un vai tu atļauj sev šo burvību- sapņot?

/šo ziņu rakstot izmantiju dažādus rakstus no interneta plašumiem/

 Nu ko.. varbūt ir vērts pamēģināt? un noticēt brīnumam.... jo brīnumi taču notiek!!!

Tikai vienreiz gadā ir visgarākā un skaistākā nakts – Ziemassvētku nakts –, kad spoži spīd zvaigznes un cilvēku sirdis pilda miers un siltums. Lai arī Tavā sirdī šajā dienā mājo miers un mīlestība!

Adventes vainags....

Tā nu šogad sanāca, ka man adventes vainags ir tāds........ divi vienā :)))  Interneta plašumos ieraudzīju vainagu no dzijas kamoliem un egļu rotājumu bumbuļiem.. protams ka uzreiz  man  arī tādu vajadzēja :))))

Ha.. daudz nav jāprāto.. protams es nezinu kā bij gatavots tas mans iedvesmu vainags, bet sieviete ir radoša būtne un izdomāju, kā to taisīšu es :))

Pirmkārt sagādāju vajadzīgo- šo to sapirku, šo to izmantoju no mājas krājumiem....

Nepieciešamais-

vainaga pamatne,

divu veidu dzijas,

 putamplasta bumbuļus (divu izmēru),

egļu bumbuļi (maximā uz akcijas pa lēto divu toņu, divu lielumu)

līmes pistole un stienīši.

Ķēros pie darba ;) Satīt dziju uz putaplasta bumbām- nebij tik traki.. bik iemanījos un nekas neslīdēja nost. Putaplasta bumbuļus izdomāju izmantot, lai būtu man tie dzijas kamoliņi tāda vienāda lieluma :))

 Izlietojās 14 palielāki putaplasta bumbuļi(4,5cm diametrā), un 20 mazās putaplasta bumbiņas(3cm diametrā). No lielajiem egļu bumbuļiem izlietoju laikam 8 .. mazākos nesaskaitīju..... un tad visu pamazām līmēju klāt pie vainaga pamatnes. īpaši neslēpu pamatni.. tāds nebij mans mērķis.. šur tur tā spīd cauri, bet vel variants- ja negrib lai pamatne redzas- var to notīt ar atbilstošā toņa dziju... līmēju tā, kā kad dekorējam vainagu.. tikai uz augšu, lai vainagu pakarot pie sienas, otra puse pieguļās līdzeni sienai....  Jā- vainagi parasti uz durvīm, bet man te dzīvo tik ziņkārīgi putni, ka uz durvīm esošo visu izplūkā..  

Tad nu mans vainadziņš ir piekārts pie sienas mazajā koridorītī ienākot mājā... (šajās bildēs tas nav redzams)

Man vainadziņš ļoooti patīk.. tāds košs.. priecīgs.. Luīzei arī.. ieraugot bij ssssuuuupeer...varbūt arī tev iepatīkas, un nākošgad arī tu savā mājā tādu vari  uzveidot :))

Lai izdodas....

Nu tā.. vainags ir, bet kas ar svecēm??? Tad nu noskatīju, ka māsai smuki izskatas sveces šķīvī un apbērtas ar bumbuļiem.... un jūs tak zinat, ka es visas idejas cenšos likt aiz auses :))) pārbraucu mājās.. sameklēju lielāko šķīvi.. saliku savas sveces un piebēru šķīvi ar bumbuļiem.. protams tādās pašās krāsās kā vainags... tas tā- vienotam stiliņam :)))

 Jā.. traki vienkārši.. bet mums patīk.. ir pa ātro un pa smuko...

Lai koši un priecīgi svētki arī tavā mājā!

Kad viņa....

Kad viņa iet prom dusmīga

[seko viņai]

Kad viņa ir klusa

[pajautā, kas ir nepareizi]

Kad viņa tevi ignorē
[piesaisti viņas uzmanību]

Kad viņa parāda sevi no sliktās puses
[stāsti, ka viņa ir skaista]

Kad redzi, ka viņa sāk raudāt
[turi un neatstāj vienu pašu pasaulē]

Kad redzi viņu aizejam
[pielavies un apskauj no mugurpuses]

Kad viņa ir nobijusies
[pasargā viņu]

Kad viņa nolaiž savu galvu uz tava pleca
[noliecies un noskūpsti viņu]

Kad viņa paņem tavu mīļāko cepuri
[atļauj viņai to paturēt]

Kad viņa tevi ķircina
[ķircini tu arī viņu un liec viņai smieties]

Kad viņa ilgu laiku neatbild
[nomierini, ka viss ir OK]

Kad viņa skatās uz tevi ar šaubām
[paskaties pats uz sevi]

Kad viņa saka, ka patīc viņai
[viņa īstenībā vēlas pateikt daudz vairāk nekā spēsi saprast]

Kad viņa satver tavas rokas
[turi tās un spēlējies ar viņas pirkstiem]

Ja viņa tev uzskrien virsū
[dari viņai to pašu un liec smieties]

Kad viņa izstāsta tev noslēpumu
[glabā to]

Kad viņa skatās tev acīs
[nenolaid tās, kamēr to nedara viņa]

Kad viņa skumst pēc tevis
[viņai sāp]

Kad tu salauz viņas sirdi
[sāpes nekad pa īstam nepāriet]

Kad viņa saka, ka viss ir beidzies
[viņa vēl joprojām vēlas pie tevis]

/kopēts no interneta plašumiem- autoru nezinu/

-šogad-

Tāds nu ir šogad Luīzes adventes kalendārs. Iekārtojies virs klavierēm... Pavisam vienkāršs, ātri sakomplektēts. Ieraugot "Tiger" veikalā knaģīšus ar datumieņiem un tikai par latu, ideja uzreiz tapa skaidra... šogad būs pa vienkāršo... gribēju taisīt papīra tūtes, bet nu beigās paliku par labu šiem vienkāršajiem, lētajiem (10gb-14 sant) papīra maisiņiem.

Šogan kalendārā noslēpusies liela puzle. Pirms pāris gadiem jau bij šis variants... visiem ļoooti patika...  Šoreiz puzle lieeela un laikam nemaz tik ātri tā Rīga nebūs gatava :))))

Pie sienas uz āķiem pakārts palielāks zars, kas ir no jūrmalas kādreiz pārbraucis... Vel lieta ko uzreiz nopirku ieraugot bij šīs lampiņas, kas darbojas uz baterijām, mazā pults, noslēpusies aiz pēdējā maisiņa...

Katru gadu savādāks, bet ir... un kāpēc gan ne...

Lai jauks un piepildīts Jums šis laiks....

24 gudras sievietes baušļi...

1. Gudra sieviete apzinās, cik ļoti viņai ir paveicies, piedzimstot par sievieti.

2. Mītu par to, ka sieviete noveco ātrāk nekā vīrieši, ir izdomājuši stiprā dzimuma pārstāvji. Īstenībā sievietēm ir daudz vairāk iespēju, gadiem ritot, izskatīties labāk par vīriešiem – saviem vienaudžiem.

3. Sievietei pienākas rūpēties tikai par slimiem un veciem ļaudīm vai ļoti tuviem radiniekiem. Visos pārējos gadījumos vīrietim jārūpējas par sievieti.

4. Jo vairāk sievietei dažādu savu nodarbošanos, jo mazāk viņai laika interesēties par svešām lietām.

5. Sievietei nav jāsteidzas kļūt par “kabatas lakatiņu” neveiksmīgu vīriešu asarām un žēlabām. Vīriešu problēmas lai risina viņi paši!

6. Ja sieviete grib izskatīties labi arī nejaušas tikšanās reizē, viņai jāapgūst māka labi izskatīties vienmēr – pat iznesot atkritumu spaini vai stiepjot produktu maisiņu. Labi izskatīties – tas ar laiku kļūs par pieradumu.

7. Pat tad, ja sieviete labi pārvalda šūšanas mākslu un savus tērpus darina pati, cilvēkos būs prātīgāk apgalvot, ka tērpus viņa šuvusi pie sava meistara.

8. Pret naudu sievietei jāizturas ar “vieglumu”: ja nauda ir, tā jāprot tērēt, ja maciņš tukšs – noskumt nav vērts.

9. Lai cik spiedīgi būtu materiālie apstākļi, kārtīgai sievietei viņas garderobē jābūt vismaz vienam labam mētelim (vēlamāk – kažokam) un pārim labu kurpju.

10. Mājās savu dārgo kažoku vai mēteli sieviete var lolot, “apčubināt”, tīrīt un sargāt, kā vien vēlas, taču, ejot ciemos, būs pārmēru nepieklājīgi mēģināt izbrīvēt savam “dārgumam” labāku vietu uz pakaramā. Īsta sieviete ar vieglu nevērību noslidinās kažoku no pleciem sava kavaliera rokās un aizmirsīs par tā esamību līdz pat mājās iešanas brīdim.

11. Sievietei savstarpējā saskarsmē ar vīriešiem ir vairākas priekšrocības, ko der ielāgot:

● sieviete var atļauties kaprīzes un nemotivētas garastāvokļa maiņas; vīriešiem tā uzvesties neklājas;

● vīrietim, ja viņš ko ir apsolījis, jātur vārds; sieviete var arī pārdomāt;

● vīrietim vienmēr laikus jāierodas norunātajā vietā; sievietei ir tiesības 10 minūtes nokavēt. Taču pat tad, ja sieviete ir “pārkāpusi reglamentu” un nokavējusi 45 minūtes, viņai pietiek, mīļi pasmaidot, vienkārši atvainoties.

12. Nesteidzieties aizdzīt ne pārāk iepatikušos kavalierus! Jo vairāk vīriešu aplido sievieti, jo pievilcīgāka viņa šķitīs pārējiem. Pagaidiet – agrāk vai vēlāk šajā lokā nonāks arī tas, kurš sievieti interesē.

13. Ja blakus ir vīrietis, sieviete drīkst atļauties darīt tikai to, kas viņai patīk. Izpildīt citu iegribas – tā ir vīriešu darīšana.

14. Lai cik patīkams vīrietis un ar viņu kopā pavadītais vakars, nakšņot sievietei nepieciešams savās mājās. Šeit nav nozīmes, vai jūs mājās dosieties, piecēlusies no vakariņu galda, vai izrāpusies no gultiņas viņa mājās. Nav arī svarīgi, vai ir pusnakts, vai jau tuvojas rīts… Kamēr vēl nav pienācis rīts, tas nozīmē, ka vakars turpinās, bet tas nozīmē, ka vīrietim jūs jāpavada uz mājām un jābūt kavalierim līdz šķiršanās brīdim. Paliekot sieviete riskē no rīta saņemt paviršu bučiņu uz pieres, steigā uz ātru roku kaut ko sarūpēt svešā virtuvē un noraudzīties, kā mežonīgā tempā aiz durvīm darbavietas virzienā pazūd vīrieša mugura. Mājās doties, protams, nāksies lepnā vientulībā.

15. Asaras – ļoti spēcīgs sievietes ierocis, tomēr vēlams to izmantot pēc iespējas retāk. Nepārtraukti raudoša sieviete neizraisa līdzjūtību, bet gan satracina jebkuru normālu vīrieti.

16. Ja sieviete negrib atbildēt uz kādu jautājumu, viņai atbildes vietā pietiek daudznozīmīgi pasmaidīt. Arī citos sarežģītos dzīves gadījumos šāds smaidiņš darbojas atbruņojoši.

17. Sieviete var būt vispusīgi izglītota un daudz lasījusi, taču bez mākas sarunāties “par visu ko un neko”, viņa neiegūs interesantas sarunu biedrenes statusu. Augstprātīgi klusējošas zivis labāk iederas uz pusdienu galda.

18. Uzsākot savu karjeru, sievietei nevajag uzreiz klāstīt savas labās īpašības. Ļaujiet, lai tās atklāj! Sākumā viņu varbūt nenovērtēs, taču izredzes uzvarēt sāncensībā laika gaitā tikai pieaugs.

19. Sievietei jāzina sava cena, taču nekad nevajag to skaļi nosaukt.

20. Sievietes māka skaisti izģērbties vīrieti apbur. Māka skaisti apģērbties – piebur.

21. Vīrieša pieķeršanās? Nav nekā vienkāršāka. Vispirms pieradiniet vīrieti tērēt naudu un viņa brīvo laiku jūsu vajadzībām. Un nepavisam nav svarīgi, vai viņš jums dāvinās ziedus vai dārgas dāvanas, vedīs uz augstas klases naktsklubu vai citur, eiropeiskiem standartiem atbilstoši izremontēs dzīvokli vai vienkārši izbalsinās griestus. Galvenais ir neaizmirst principu: vīrieši daudz augstāk vērtē to, ko viņi atdod, nekā to, ko iegūst.

22. Sievietei, kura prot patikt, nav iespējams izvairīties no tenkām. Šis ir gadījums, kad nav vērts ņemt vērā sabiedrisko viedokli. Galvu augšā! Labāk būt koķetei nekā pretīgai tenku vācelei! Skaudīgās arī noveco ātrāk.

23. Tonusa uzturēšanai sievietei laiku pa laikam nepieciešams dzīvē kaut ko mainīt: cimdus, darbu, vīru. Ja ar darbu viss kārtībā un ar vīru paveicies, biežāk mainiet cimdus!

24. Kamēr sieviete sevi apzinās un jūt kā sievieti, viņai nekad nav par vēlu visu sākt no gala.

/kopēts no i-neta plašumiem/

Pūces lido....

... uz Klēras jaunās rokdarbu kastes...

Nu kurš ir teicis, ka uz rokdarbu kastes drīkst būt tik adatas un šuvekļi?? :))) bet patiesībā... nemaz tik daudz nav to motīvu, kas iederētos tādai garenai kastei... Šī kaste ar sešiem nodalījumiem un sešām pūcītēm tapa Klērai kā dzimšanas dienas dāvana.. Ļooti ceru ka dāvaniņa patīk un kalpos godam šujmašinas pričendālīšu glabāšanai.. nu labi.. var glabāt arī končas :))))

Motīvs tapa uz 22 Count Hardanger Ant.White (Zweigart) ar DMC diedziņiem (vienu diedziņu - krustiņi maziņi) tā kā dizainā bija arī puskrustiņi, knābītis, actiņām.. tad nu bij ko pacensties smalkumā :)))

Nu ko lai dara, ja tās pūces tā piesaista :)) Man kaut kā sanāk, ka man tāds pūču laiks rokdarbos iestājies, jo ir arī satamborētas pūces.. bet par tām varbūt citreiz...

Klēra- Daudz laimes,

un lai labi lietojas, lai ko tu tur glabātu.. :)

Viss ir tavās rokās...

... stāsta beigas manā iepriekšējā ierakstā...

Tā labi padomājot, arī šis laiks ir mūsu rokās... laiks pirms svētkiem.

No katra paša ir atkarīgs kādi būs šie svētki...  

Vai mēs radam to sajūtu ar piparkūku, sveču, egļu zaru smaržu.. klausamies ziemassvētku dziesmas.. vai skrienam kā skrējuši savā ikdienā...

Mūsmājās mūzikas centrā diskus pamainam 2x gadā :))))) uz jāņiem un ziemassvētkiem... tad parasti piekrāmējam visas sešas disku vietas un aidā..  radio tad izpaliek. Jā, mūsmāju fonā vienmēr skan rādio un papagaiļi.. nu jau diemžēl tik viens... Mūsmājās svētku sajūta ienāk ar mūziku, svecēm, piparkūku smaržu, zeķēm (kuras šogad nav paspētas uzšūt jaunas- jākarina vien vecās- tā Luīze šodien izsecināja) noteikti ar adventes kalendāriem.. katru gadu cits... (vienmēr safočēju, bet ziņu neierakstu) iededzam svečturus logos.... tas laikam ir pirmais ko izdaram, pārējais pamazām šai svētku gaidīšanas laikā.. jo ne jau tas viens vai divi vakari ir tie īpašie...vismaz man noteikti īpašs ir šis viss mēnesis.. katru gadu nosolos to izdzīvot sirdsmierā- atzīšos- nu galīgi nesanāk, bet tās jau manas iekšējās sajūtas.. es mācos :)))

Tā kā nu jau 2 gadus ikdienā dzīvojam tik divatā ar Luīzi, tad mazliet šis laiks ir palicis savādāks...

Šodien iedomājos atskatīties atpakaļ savā blogā.. ko es citus gadus esmu darījusi šai laikā... kā nekā blogu rakstu jau vairāk kā 4 gadus.

 un tā nu atskatos....

• noteikti vēl vari savērt ļooti daudz eņģeļus , gan ko ielikt kādā dāvanā, gan ko eglē iekārt, un kā savērt pērļu eņģeli, es soli pa solim pastāstīju ;)  - jā ziņa noņemta, jo saskāros ar negodīgumu

•  var vel paspēt uzšūt vienkāršas ziemassvētku zeķes, kur ieripināt kādu riekstu, mandarīnu, konču vai vēstulīti... es pērn savam Jonatānam tādu uzšuvu 

• var izdedzināt sveču galus 

• var izgatavot ledusskapja magnētus- eglītes  un izpušķot ledusskapi

• vari sašūt visdažādākas virtenes.. es tādu pērn nosūtīju dāvanā uz Zaubes mežiņu Laines bērniem blogu loterijas ietvaros(diemžēl palika bez ievērības)  

ai.. te tik maza daļiņa no tā ko var sadarīt šai laikā sev radot svētkus..

bet par dāvanām padomājot- nu nesaspringsim,

varbūt kāda ideja noder no šīm 100 idejām svētkos

Lai jums mierīgs piepildīts šis laiks.

Mīlēsism sevi un dzīvi...

...

Sen senos laikos vecā puilsētiņā dzīvoja Skolotājs, ar audzēkņiem. Pats gudrākais no viņiem kādu dienu aizdomājās: „Vai ir kāds jautājumus uz kuru Skolotājs nespēj atbildēt?” Viņš aizgāja uz pļavu, kurā ziedēja puķes, noķēra pašu skaistāko taurenīti un noslēpa viņu plaukstās. Taurenītis ieķērās ar kājiņām viņa plaukstā, audzēknim ļoti kutēja. Smaidīdams, viņš pienāca pie Skolotāja un jautāja:

- Sakiet, kāds taurenis ir manās rokās: dzīvs vai miris?

Viņš cieši turēja taureni sasvīdušajās plaukstās un bija gatavs kuru katru mirkli nospiest to, tikai lai taisnība būtu viņam.

Nepaskatoties uz audzēkņa rokām, Skolotājs atbildēja:

- Viss ir tavās rokās.

/kopēts no i-neta plašumiem/

 

 

Dzīves vilciens.

Vai Tu kādreiz esi braucis ar vilcienu?

Braucot ar vilcienu sastapsimies ar dažādām situācijām visā brauciena garumā.

Mūsu dzīve var tikt pielīdzināta šādam braucienam, kas var būt garāks vai īsāks.

Vispirms jau tādēļ, ka tajā kaut kur uzkāpjam (iekāpjam) vai nokāpjam (izkāpjam), rodas dažādi negadījumi, patīkami pārsteigumi vilcienam atbraucot, arī reizēm bēdas, kad vilciens dodas projām.

Kad piedzimstam, iekāpjam dzīves vilcienā un satiekamies ar mums patīkamiem cilvēkiem, un vēlamies, lai tie vienmēr būtu kopā ar mums: tie ir mūsu vecāki.

Diemžēl tā nenotiek. Kādā no stacijām viņi izkāps un mēs palīksim kā bāreņi, bez viņu mīlestības, draudzības un neaizstājamo klātbūtni.

Bet tas neizslēdz, ka brauciena laikā citi īpaši cilvēki iekāps vilcienā un turpinās braucienu kopā ar mums: mūsu brāļi un māsas, draugi, mīļotie cilvēki, mūsu bērni.

Dažiem cilvēkiem brauciens var būt kā pastaigā. Citi sastapsies ar bēdām, daži staigās pa vilcienu gatavi sniegt palīdzību tiem, kuriem tā nepieciešama.

Daudzi izkāpj un aiz sevis atstāj mūžīgas ilgas … Citi brauciena laikā ir tik klusi, ka atbrīvojot savas sēdvietas un izkāpjot, neviens tos nemaz nepamana.

Reizēm konstatējam, ka daži pasažieri, kuri mums ir dārgi, iekāpj citos vagonos tālu no mūsējā. Tomēr tam nevajadzētu būt šķērslim, lai brauciena laikā pieietu tiem klāt un tos apskautu pat, ja zinām, ka nekad nevarēsim turpināt ceļu kopā, jo kāds jau ir aizņēmis vietu viņiem blakām.

Tas nav svarīgi, jo ceļš ir pilns pārsteigumiem, sapņiem, fantāzijām, gaidīšanu un atvadām.

Svarīgi ir nobraukt savu ceļa posmu vispatīkamākā veidā, veidojot pēc iespējas labākas attiecības ar pārējiem pasažieriem, saskatot to, kas tajos vislabākais.

Vienmēr atcerēsimies, ka kādā brauciena brīdī mūsu līdzbraucēji var pagurt un mums iespējams būs viņus jāsaprot, jo arī mēs varam pagurt, bet noteikti būs kāds, kurš mūs sapratīs un sniegs palīdzīgu roku.

Lielā atšķirība ir tā, ka dzīves vilcienā nekad nezināsim, kurā stacijā mums būs jāizkāpj, vēl mazāk zināsim, kurā stacijā izkāps mūsu mīļie, pat tie, kuri sēd mums blakām.

Iespējams tad, kad kāds no mūsu mīļajiem izkāps, ilgas būs mūsu sabiedrotās atlikušajā ceļā…

Nav viegli šķirties no draugiem, nedz ļaut mūsu bērniem turpināt ceļu vieniem. Noteikti tas būs skumjš brīdis.

Neskatoties uz to, ir kāda vieta - galā stacija, kur visi dodamies...

Kad pienāks atkal satikšanās brīdis, būs liels prieks atkal apkampt mūsu mīļos un aizmirst ilgas, kas bija mūsu sabiedrotās ļoti tālā ceļa posmā...

Dzīvosim tā, lai mūsu īsais brauciens būtu liela izdevība mācīties un mācīt, saprast un palīdzēt tiem, kas ceļo kopā ar mums, jo tā nav vienkārša sakritība, ka viņi tur atrodas…

Iemācīsimies mīlēt un kalpot citiem, saprast un piedot, jo nezinām cik ilgs laiks vēl palicis, līdz pienāks stacija, kurā mums būs jāizkāpj no vilciena.

Ja Tavs ceļojums nav tieši tāds, kādu Tu vēlējies, maini tā virzienu.

Ja Tu nevari pārsēsties citā vagonā, iespējams vari mainīt apstākļus pats savā vagonā.

Paskaties pa logu uz brīnišķīgo ainavu, ar kādu DIEVS ir izgreznojis visu ceļu…

Meklē veidu, kā pilnvērtīgi aizpildīt savu laiku.

Padomā par tiem, kas ceļo kopā ar Tevi…

Liec pie malas visu rūgtumu, dari visu, lai aiz Tevis paliktu izgaismots ceļš.

Padomā par to…

Laimīgu ceļu!

/atrasts i-neta plašumos

teksts – Daniels Ādolfs Liepiņš/



Sākas decembris.... tas katram no mums ir savādāks...

Vienam nekas nemainas,

citam tas ir īpašais gaidīšanas, pārdomu, izvērtēšanas, piedošanas laiks...

un ne tikai...

Novērtēsim to laika posmu ko savā dzīves vilcienā braucam, novērtēsim to laika posmu

kas mums dots uz šīs planētas Zeme.

Lai jauka un piepildīta diena!

Gardēža rokasgrāmata-

Zvaigznes ABC izdotā Hedvigas Marijas Štūberes

 „Gardēža rokasgrāmata”

Universāls izdevums – ap 400 recepšu, saldi un pikanti kārumi. Grāmatā apkopotas gan kūkas, cepumi un smalkmaizītes, gan arī pikantāki ēdieni – picas, uzkodas.

Šī grāmata mūsmājās, laikam būs goda vietā. Kopā ar meitām izštudierējām no vāka līdz vākam.  Daudz pamācoša un ļoti interesantas receptes, kuras tā vien gribas izmēģināt. Pašlaik nevaram izlemt, ko gatavot pirmo, Luīze grib- „Prinča reģenta torte”(ar šokolādes sviesta krēmu) vai arī „šokolādes zvaigznītes”. Kārdinoši.

Patīkami, ka aprakstīta mērvienību sistēma, cepšanas pamatlikumi, cepešpannu un instrumentu nosaukumi, kā arī pielietojums. Sākumā ir arī mīklu veidi un pamācības kā pagatavot glazūras. Tieši tas, kas nepieciešams rokasgrāmatā.

Elīna, kura nu jau uzsākusi patstāvīgu rosīšanos savā virtuvē,  atzina, ka viņai no šīs grāmatas būs daudz ko mācīties un aizgūt. Viņai ļoti patīk gatavot dažādu gardumus, un kas gan šādā gadījumā var būt labāks par Gardēža rokasgrāmatu? Lika ieskenēt dažas receptes, lai, arī Rīgā esot, varētu mēģināt cept, jo vienīgais grāmatas trūkums esot smagums. (Tā tas arī ir, smaga gan, bet tātad daudz gudrību iekšā.)

 Tuvojas ziemassvētku laiks... šī grāmata ir ideāla dāvana. Bet varbūt nav jāgaida ziemassvētki, bet jānopērk ātrāk.. lai jau svētku galdā vari likt  ko interesantu un jaunu pagatavotu no Gardēža rokasgrāmatas ;)

Lai jauka diena un gatavosimies svētkiem!

Končas blogos...

Blogu pasaulē ir izveidojušās sava veida tradīcijas. Un ne viena vien :)) Viena no tām ir šīs dāvaniņas - končas, ko izlozes rezultātā laimē kāda  no bloga lasītājām. Končas izlozē ar un bez iemesliem :))

Parasti es reti kad piesakos uz kādu konču... un tāpēc arī nekad neko nelaimēju :))) jo neesmu konču medniece :)) Bet blogpasaulē tādas ir.. un kā vel... cenšas jau viņas atmaskot, bet nu..  :)) šodien nejauši uzskrēju uz viena konču mednieces bloga, meitene ir pieteikusies uz 127 blogu končām ( jā.. nepaslinkoju un intereses pēc paskaitīju)

Šodien atkal nolēmu izmēģināt- a ja nu paveicas???  hei.. tad es mazdrusciņ paspiegtu no prieka...

Iemesls pieteikties uz konču ir gaužām vienkāršs :))) iepatikās Līnuškas bloga končiņa :))) nu sakārojās.. ko lai dara??- skaidrs... jāpiesakas :))))  tad nu paskatoties uz šīm končiņām pieteicos vel uz dažām.. nu kas neriskē, tas nevinnē.... ja ne, būšu kādam  parādījusi ceļu uz kādu interesantu blogu .

 Tā arī daru ;) pieteicos uz Līnuškas bloga konču- rotu kastīti ar pūcītēm.

Iepazīsties arī tu ar Līnuškas blogu- ļooti jauks un radošs..un izmēģini arī tu veiksmi šai loterijā :))

Lai veicas, ja ne man- tad Tev!

Auskariņiem

Atzīšos uzreiz- šo ideju nočiepu Elīnai :p

 Elīna savus auskaru desmitus izkārtojusi uz disku statīva.. nu tāda kārtīga- liela :))) 

nu jā.. viņai to auskaru  padaudz :))) Tad nu es tā paskatīju, padomāju, ir smuki.. man jau bijušas vēlmes nez cik šos auskaru organizierus uztaisīt, bet vienmēr esmu sapratusi, ka mājas tur atradīs... nu līdz 10... bet man viņu uhh cik daudz...

Staigājoties pa Jysku pamanīju disku statīvu.. nu tāds maziņš.. ai.. nu nē... nenopirku ... Pēc 2 nedēļām atkal ciemojoties pie Elīnas atkal tas statīvs mani kaitina :))))  šoreiz nolemju- viss.. nopirkšu un miers.. tad jau manīs, salikšu vai ne :))  bet tavu neražu- Jyskā statīvu vairs nav :(.. beigās Luīze pamana vienu salocītu- pēdējo. Vīrs pasaka, ka varēs palabot, pērkam to štruntu tik nost... oii.. pie kases pārdevējas tonis bij oi, oi kāds, jo tas bij pēdējais, bez cenu zīmes- un pieklājību, vai pat laipnību nesagaidījām nu nemaz... bet es centos paklusēt, jo man to štruntu vajag un viss :)))

Kārlis jau mierināja, vai tad jūs neredzējāt to sejas krāsojumu, jau tas izteica visu- uzkrāsojusies pārdevēja pie kases tiešām bij izainoši koši un vulgāri .. bet nu ko tad es... no provinces.. sagribējusi lapnību Rīgā :)) bet tas jau būtu cits stāsts..

Tā nu pārbraucot mājās, mans staīvs tika pielabots un ātri vien piepildījās ar mūsu auskariem :))

hmm.. mums to auskaru tik daudz, ka atkal vietas visiem nemaz nesanāk... sakarinam pusi...

Bet staīvs tik feins, ka viņam pat otrā pusē uz tā sietiņa var sakarināt auskarus :))  pie spoguļa neaizņem daudz vietas.. juhū!!  esam apmierinātas abas arLuīzi.. līdz kādā dienā sākām domāt..

kur likt pārējos??

nolēmām- katrai vajag savu :)))

Tad nu vakar nopirkām  Luīzei savu auskaru statīvu ( šoreiz tam paredzēto) un nu Luīzes auskari drīz pārceļos..

Interneta plašumos, šī tēma pamanīta dažādos izpildījums, jo tiešām ir aktuāla..

 Līnuškai bij izšušanas rāmīti, ideja  man ļooti patīk, ļoti....  bet tur tik dažiem vieta :(  

vienā blogā bij uz rīves- blogs jau likvidēts.. nu nemeklēšu es te visas tās idejas.. noteikti  esat daudz tās manījušas bogu pasaulē...

  Ne reizi vien biju izložņājusi arī ebaju, lai kaut ko nopirktu, bet vienmēr apstājos. Kaut kas ne līdz galam.. ta cena, ta tonis, ta lielums :)) šoreiz viss ir pa vienkāršo, ātri un pa lēto :))

Man patīk un es priecājos... nolikusi pie spoguļa statīvu, notīriju spoguli un uzrakstīju sveicienu.. Esmu dzirdējusi, ka nedrīkstot rakstīt uz spoguļa :( kapēc?- nezinu.. bet nu pagaidām, jā .. spogulis mūs sveicina :))

Lai arī Jums izdodas atrast vietu saviem auskariņiem un

 Lai jauka diena!

Lielā.. pelēkā...

Šorīt beidzot  safočēju lielo, pelēko Luīzes šalli.

Nu jau var teikt manu šalli :))) jo es viņu Luīzei nocopēju. Šalle ir bieza, liela un ļoooti silta, nēsājama vairākos variantos. Vienkārši uzlikta, gan var aptīt ap kaklu (lai varētu saprast, teikšu sakrusto kā astotniekā un pārmet otreiz ap kaklu), gan var uzlikt kā kapuci, gan rokas paslēpt viņā un sasildīt. Ceru ka no bildēm šalles daudzo variantības lietojamību var saprast :))))

Adīta no biezas dzijas ar 9 numura adatām. Šalles garums aptuveni 2 metri- bet viņa sašūta kopā un ir uz apli, platums 30cm. Vienā vietā šalles malas sašūtas kopā, sašūtā vieta ir aptuveni 60cm garumā. Ceru ka bildēs jau var saprast. Šalli adīja Luīze pagājušo gadu mājturības stundā. Uzdevums bij jāada šalle. Skolotāja  šo darbu novērtēja ar 9, (salīdzinoši ka par citām parastajām šallēm bij desmitnieki, tad man nu ar tas neliekas īsteni godīgi pret bērnu) ... ar 9- jo neesot nekādas krāsainības :((   Nu labi.. varējām jau varbūt kaut kur atrast košāku šo rupjo dziju, bet nu ne Madonā.. un vel būtu bijis jautājums, lai tomēr kat kādā mērā piestāvētu pie abģērba. Var jau būt, ka es esmu par daudz naiva, bet man jau liekas, ka te bij pelnīts desmitnieks..jo idejiski šalle ir interesanta.. nu nav parastā krāsaina adījuma šallīte. Man jau sen viedoklis, ka šai skolotājai skolā nav ko meklēt, kur nu vel kaut ko mācīt bērniem..( viedoklis, ne jau pēc vienas reizes) bet meituce nosaka- ai.. labāk nekustināt.. tad man būs vēl bēdīgāk :(  šogad tamborēšana... uztamborēja spilvenu..mmm... smukulis.. šoreiz krāsains.. ielika 10 :))) Jau domājam, kā gaumei tie darbi jātaisa- skolotājas, vai savai :))) bet nu tas jau cits stāsts.

Šalle tiek lietota ļoooooti... un man tā patīk.. ak jā.. ideja ir nočiepta no interneta plašumiem ilgi un dikteni guglējot  šalles.

 Teikšu kā ir, ši nu ir mana mīļākā šalle... šobrīd..

 Senākos laikos bij mīļa mana pašas adītā šallite skolas laikā.. vienkārša , parasta balta.. adīta patent adījumā.. pat no sniedziņa, kam bij pielikts klāt smalkais mohēras diedziņš. Cik nu tas maziņais mohēras kamolītis atļāva, tik man bij gara tā šallīte... Nu jā.. tajos laikos mohēra bij retums, bet mammai bij tāda dīvaina adāmmāšīna un viņa vienai daketrei  uz tās adīja no mohēras dzijas lakatu.. Kādreiz tādi lieli balti kvadrātaini, ap kaklu liekami bij modē... tad nu pāri palika mazdrusciņ tās mohēras dzijas, un to mammai atdeva par darbu...  Ilgi šis dārgums- mazais kamolītis, stāvēja dzijas grozā kā kas īpašs, bet tai pat laikā, nekur lāgā nelietojams, jo kamolīts tiešām bij maziņš.

 Njā.. tāds nu ir stāsts par manis pašas adīto šalli  darbmācības stundā.

Vai tu atceries savu šalli, ko bij jāda darbmācības stundā??

Zeķe top... top...

Kā jau minēju te pāris ziņas atpakaļ, tad man šobrīd no lielākajiem darbiņiem top ziemassvētku zeķe..  hmm.. diemžēl tik pirmā.. bet nu nekas...   viss notiek.. Līdz ziemassvētkiem ļooti ceru trīs zeķes izšūt... bet nu parasti jau ir tā - pasaki tiik skaļi savas vēlmes.. un tas noteikti nenotiks :( Vismaz man pēdējā laikā tā tiešām ir :( bet nu nekas.. notiek tas kam jānotiek, un arī, kā saka- viss kas notiek, notiek uz labu :))
Zeķi šuju needlpointā, jeb latviski runājot gobelēndūrienā.. un vel precīzāk- slīpajā pērļu dūrienā.

 Šujas ļooti ātri ;)) ja tikai šuj protams :)))  precīzāk, ja tam ir laiks. Tad nu tik tālu nu ir mana zeķe. Man liekas ka trešā daļa ir izšūta.. vel jau arī gana daudz bekstiča būs... Mēģināju nofočēt uz baltas lapas, lai var saprast kur izšūts un kur ne. Šujas uz tādas retas un cietas krāsotas kanvas auduma. Brīžiem i nevar saprast to krāsojumu, jo vietām ir ļooti bāls.. bet nu aptuveni jau kaut kas paredzētais ceru ka taps :))

Labi...

 Lai jauks vakars.. .

un es dodos šūt tālāk savu zeķi :))

Baktuss NR-2

Jau kaut kad rakstīju, ka ir uzadīts otrais baktusiņš..

atkal vienkāršs un ātrs :)))  atšķiras dzija ( šoreiz ar pāreju- batikotā)  un tas, ka stūros pušķi :)) 

 Dziju izvēlējās Luīze- un protams zaļu :))  un iznāca precīzi no vienas ficītes dzijas.

Dzija ir ļoooti mīksta un maiga- baktusiņš tiešām ļooti silts...

Nu Luīzei ir divi baktusiņi, un es droši varu nesāt Luīzes pērn adīto milzu šalli.. Tā ir dievīga - liela, silta... vakar stūrēju uz Rīgu lielajā šallē satinusies.. bij tik patīkami.. mmm...

Luīze- tā pelēkā  šalle tagad būs mana :))) Bet lai es varētu līdz galam ar to izlielīties, gaidīšu izdevību sabildēt ar modeles palīdzību, jo bez tās neko prātīgu no šalles nesaprast :)))  tā ka nākamā ziņa drīzumā būs  atkal šalle...