Purvā....

Vakardienu izbaudīju pēc pilnas programmas, jo biju dzērvenēs.

Tie, kas te dzīvo Teiču purva maliņā zina, ka tas ir īpašs pasākums, kad iešanai purvā lasīt ogas, tiek izsniegtas īpašas atļaujas uz vienu dienu. Kādreiz dzīvoju Atašienē, pēc tam Mētrienā, bet nu jau kādu laiku es it kā nedzīvoju purva maliņā, kaut arī dzērves kliedzam dzirdu tāpat. Bet vienalga  pa daļai savējā jūtos abos pagastos. Vienā dzīvo mammucis, otrā vīramāte.  

Bebri drīz vien to zīmi noliks gar zemi :)) savu namu savilkuši tieši tai blakus.

Šoreiz ogās devos ar mammuci, viņa izņēma 2 atļaujas. Klīda baumas, ka dodot tikai vienu atļauju uz ģimeni. Noteicu, ka lai neklausās, ko runā un prasa divas un basta :))) JO!!- kāda viena atļauja?!!!!?  Viņi man ir divi vecīši ap 80 gadiem, un kurš tad nu ies viens uz purvu??, vai arī es iešu viena??- lai apmaldītos, jo man reizēm piemetas topogrāfiskais stulbums.. atzīstos, bet nu reizēm!!!!, vai arī jālaiž purvā viens pats pusaudzis, mazbērns tāds ap gadiem 15??? Skaidrs kā diena, ka neviens no šiem variantiem neder.. Purvā jāiet vismaz divatā un viss.

Tādas nu izskatās šīs atļaujas iešanai purvā. Citus gadus bij printētas uz krāsaina papīra, košākas.. un ar Teiču purva emblēmu. Nu laikam rezervāta kantoris vairs nedarbojas (īsti precīzi nezinu)
Atļaujas vienā malā ir nogriežama zīmes daļa, ko atstāj mašīnā pie stikla, lai kontrole zina, kāpēc tas auto tur visu dienu stāv :)))) Un tātad zīmes kabatā un dodamies purvā.

Tā kā mammucim jau ir pie 80, tad ogot dodamies tur, kur nav tālu jābrien, bet var lasīt pašā ceļa maliņā. Vienīgi purvs tur parasti ir ļooti slapš, bet šogad jo īpaši.

Ogu ir maz, un ļooti retas. Tai vietā ogojam ne pirmo gadu. Citreiz ir tā, ka lasām lielā barā- cilvēku 20 vai pat vairāk, un visi pielasa ap 30 litriem.. Ceļš pilns ar mašīnām, bet šogad jau uzreiz sapratām, tikai viena mašina ... tātad ir ne pārāk... Tā arī ir.. pirmais bariņš no purva iziet jau pēc stundas un dodas vai nu uz citu vietu, vai mājup...
Es joprojām klaiņoju meklējot kādu pleķīti ar ogām... Staigāt pa slapjo purvu nemaz nav viegli... Visu laiku jāpiedomā, lai nepiesmeļu zābakus.

Beidzot uzeju smuku laukumiņu... Iedzeru kafiju no termosiņa, un čakli salasu odziņas... Prieks, jo pus spainīti pielasu. Zinot, ka šogad ogu neesot pārāk daudz nodomāju, 3 litri vajadzētu, 5 labi.. nu ja vairāk, tad būs brīnums. Urā!- mana norma 3 litri ir...

Mammucis ar staigā un saprot, ka nav jēgas.. atpūšamies uz nolūzušās priedes, iedzeram kafiju un pļāpājam par dzīvi... tā pa feino.... Atpūtušās esam, bet mamma saka, ka ies ārā.. vairs neesot spēka un gribēšanas.. jo pa purvu ļoooti grūti staigāt...  un nosaka, ka varbūt izejot vel uzies ogas..
Citus gadus tai pašā vietā varēja i sēdēt uz cinīša, i pat pagulēt.. šogad nekā, labi ka nolūzusi tāda  palielāka priede uz kā piesēst. Jo uz spaiņa sēdēt ar nekas nesanāk.. tas ātri vien iegrimst ūdenī.

Tā nu mammucis uz purva maliņu, es vēl pariņķoju un arī dodos ārā, cerībā uziet vel ārā ejamās ogas :))) Kas tās tādas??!!- nu tā taču parasti ir, kad ejot ārā no purva uzietas kāds smuks laukumiņš ar ogām... Bet nu saprotu ka nav lielas jēgas, jo tās ārā ejamās ogas arī ir pamaz...  Un mamma jau pie ceļa.

Nonākot līdz ceļam priecājos, ka sausas kājas, vēl tik pār grāvi jāpārkāpj, bet tad jāpaiet gabaliņš līdz laipai. Mammucis izdomāja, ka labāk slapjas zeķes, nekā zābaki, un tos novilkusi pārmet pār grāvi. Arī pati drīz vien ir pāri un jau uz ceļa.. bet izrādas ka nevar saprast kur zābaks palicis.. nu labi.. došos es ar tur palīgos meklēt un neiešu līdz laipai.. ha-ha-ha.. tai pat mirklī, es esmu ar abām kājām līdz ceļiem lielā bedrē. Te nu  bij manas sausās kājas :)))) smiedamās traušos ārā no bedres, labi ka spainīti neizbēru. Tiekot uz ceļa  mammas zābaki jau atradušies, es izleju ūdeni no zābakiem un laimīgas dodamies uz mašīnu...  Kāpēc laimīgas, ja jau ogu tik maz- tāpēc ka diena bij fantastiski jauka... Zinu, ka vairs mammucis uz purvu neies.. tas viņai nu jau par grūtu... bet piemiņai būs bildes no šīs dienas...
 Mūsu dienas ieguvumi bez labi pavadītā laika vēl ir ogas.. izrādās, ka es salasīju 10,5 litrus, mammucis 3,5...  Tas nav daudz, bet šoreiz pietiks.... Citus gadus ir daudz vairāk.. Man vienreiz tā muļķīgi pajautāja, ko var darīt ar 30 litriem dzērveņu... :)))  Nu es ilgi par šo jautājumu smējos... njāaaa..... ko var darīt ar dzērvenēm.....:)))) Protams ka ēst... visādos veidos.. .Bet par to varbūt citreiz... Piebildīšu, ja ir dzērvenes, sulas nepērkam.. Un kurš gan kādreiz laukos pirka veikalā sulas, bet tas jau ir cits stāsts.... par to kā bija..

Dzērvenes ir vitamīnu deva ziemai... kā smejas, kārtīgs vitamīnu kokteilītis.. 

Baudīsim rudens pasākumus- ogosim, sēņosim, izdzīvosim rudeni...