Academia.eduAcademia.edu

Investigation of a New Transition Curve

2011

This paper describes derivation of the curvature change for the transition curve in a 2 nd degree increasing concave formulation. The investigation of the usability of the developed transition curve in new designs and rehabilitation of existing roads are also included in this study. New transition curves are compared with the most used transition curves (clothoid, sinusoidal and bloss) in highways, and it has been targeted to indicate whether it is the most economic and comfortable one or not.

The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering, 2011, vol. 6, no. 1 Artûras Keršys, Algis Pakalnis, Vaidas Lukoševičius INVESTIGATION OF OCCUPANT FATALITIES AND INJURIES DURING THE IMPACT OF VEHICLE AND ROAD SAFETY BARRIER 5 Atis Zariòš SYSTEM ANALYSIS OF INFORMATION RECEPTION AND PROCESSING FOR DRIVING TASK 12 Bronislovas Martinënas, Valdas Špakauskas, Dainius Jasaitis SEMI–EMPIRICAL MODEL OF THE SIMULATION OF TRAFFIC POLLUTION DISPERSION NEAR ROADWAYS 17 Levent Taşšı, Necati Kuloğlu INVESTIGATION OF A NEW TRANSITION CURVE 23 Yong-gang Wang, Han Bai, Wen-sen Xiang TRAFFIC SAFETY PERFORMANCE ASSESSMENT AND MULTIVARIATE TREATMENTS FOR INTERSECTION LOCATIONS 30 Daniel Cantero, Arturo González, Eugene J. OBrien COMPARISON OF BRIDGE DYNAMIC AMPLIFICATIONS DUE TO ARTICULATED 5-AXLE TRUCKS AND LARGE CRANES 39 Henrikas Sivilevičius APPLICATION OF EXPERT EVALUATION METHOD TO DETERMINE THE IMPORTANCE OF OPERATING ASPHALT MIXING PLANT QUALITY CRITERIA AND RANK CORRELATION 48 Valentinas Jankovski, Valentinas Skaržauskas THE PHYSICALLY NONLINEAR ANALYSIS OF CIRCULAR PLATE ON DEFORMABLE FOUNDATION 59 Viktoras Vorobjovas ASSURANCE OF THE FUNCTION OF LOW-VOLUME ROADS FOR THE IMPROVEMENT OF DRIVING CONDITIONS 67 The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering, 2011, vol. 6, no. 1 Contents The papers published in The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering are indexed/abstracted by: • Science Citation Index Expanded (ISI Web of Science), • INSPEC (Database of Institution of Engineering and Technology), • Current Abstracts, TOC Premier (EBSCO Publishing), • TRIS (Transportation Research Information Services), • VINITI (All-Russian Scientific and Technical Information Institute of Russian Academy of Sciences), • SCOPUS (Elsevier Bibliographic Database), • ICONDA (The International Construction Database), • UlrichswebTM, • IndexCopernicus. I ISSN SSN 1822-427X 1822 - 427X 9 771822 427009 2011, vol. 6, no. 1 THE JOURNAL IS DESIGNED FOR PUBLISHING PAPERS CONCERNING THE FOLLOWING AREAS OF RESEARCH: – – – – – – – – – – – – – – – – road and bridge research and design, road construction materials and technologies, bridge construction materials and technologies, road and bridge repair, road and bridge maintenance, traffic safety, road and bridge information technologies, environmental issues, road climatology, low-volume roads, normative documentation, quality management and assurance, road infrastructure and its assessment, assets management, road and bridge construction financing, specialist pre-service and in-service training; besides, it publishes: advertising materials, reviews and bibliography, abstracts of PhD thesis, reports on conferences and workshops The papers published in The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering are indexed/abstracted by: Science Citation Index Expanded (ISI Web of Science) Thomson Scientific www.isinet.com; http://scientific.thomson.com INSPEC Database of Institution of Engineering and Technology www.theiet.org/publishing/inspec/ Current Abstracts, TOC Premier EBSCO Publishing www.epnet.com; http://search.epnet.com TRIS Online Transportation Research Information Services (TRIS) Bibliographic Database http://ntlsearch.bts.gov/tris VINITI Database of All-Russian Scientific and Technical Information Institute of Russian Academy of Sciences www.viniti.ru SCOPUS Elsevier Bibliographic Database www.scopus.com; www.elsevier.com ICONDA The International Construction Database www.irbdirekt.de/iconda UlrichswebTM UlrichswebTM www.ulrichsweb.com IndexCopernicus IndexCopernicus www.indexcopernicus.com; http://journals.indexcopernicus.com Vilnius Gediminas Technical University Riga Technical University Tallinn University of Technology Baltic Road Association 2011 6(1) Editor-in-Chief Donatas ČYGAS Vilnius TECHNIKA 2011 THE BALTIC JOURNAL OF ROAD AND BRIDGE ENGINEERING http://www.bjrbe.vgtu.lt 2011, vol. 6, no. 1 International Research Journal of Vilnius Gediminas Technical University, Riga Technical University, Tallinn University of Technology, Baltic Road Association EDITORIAL CORRESPONDENCE including manuscripts for submission should be addressed to Prof. Dr D. Čygas, Editor-in-Chief, Assoc. Prof. Dr D. Žilionienė, Managing Editor of “The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering”, Dept of Roads, Vilnius Gediminas Technical University, Saulėtekio al. 11, 10223 Vilnius, Lithuania. Tel.: +370 5 274 5011, 274 4708; Fax: +370 5 274 4731. E-mail: [email protected] All papers published in Journal “The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering” are peer-reviewed by members of Editorial Board or by its appointed experts. © Vilnius Gediminas Technical University, 2011 Journal Cover Designer Donaldas Andziulis 16 March 2011. Printer’s sheets 11.0. Circulation 250 copies. Vilnius Gediminas Technical University Publishing House “Technika”, Saulėtekio al. 11, 10223 Vilnius, Lithuania, http://leidykla.vgtu.lt EDITORIAL BOARD Editor-in-Chief Prof. Dr Donatas ČYGAS Vilnius Gediminas Technical University, Saulėtekio al. 11, 10223 Vilnius, Lithuania (Civil Engineering, 02T) Editors Assoc. Prof. Dr Ainars PAEGLITIS Riga Technical University, Azenes str. 20, 1048 Riga, Latvia (Civil Engineering, 02T) Prof. Dr Alfredas LAURINAVIČIUS Vilnius Gediminas Technical University, Saulėtekio al. 11, 10223 Vilnius, Lithuania (Civil Engineering, 02T) Prof. Dr Andrus AAVIK Tallinn University of Technology, Ehitajate tee 5, 19086 Tallinn, Estonia (Civil Engineering, 02T) Managing Editor Assoc. Prof. Dr Daiva ŽILIONIENĖ Vilnius Gediminas Technical University, Saulėtekio al. 11, 10223 Vilnius, Lithuania (Civil Engineering, 02T) International Editorial Board Assoc. Prof. Dr Dago ANTOV, Tallinn University of Technology, Ehitajate tee 5, 19086 Tallinn, Estonia (Geography, 06P) Prof. Dr Siim IDNURM, Tallinn University of Technology, Ehitajate tee 5, 19086 Tallinn, Estonia (Civil Engineering, 02T) Dr Halil CEYLAN, Center for Transportation Research and Education (CTRE), 482B Town Engineering Bldg., Iowa State University, Ames, IA 50011-3232, USA (Civil Engineering, 02T) Prof. Dr Jozef JUDYCKI, Technical University of Gdansk, 11/12 Narutowicza St., 80-952 Gdansk, Poland (Civil Engineering, 02T) Dr Mindaugas DIMAITIS, State Enterprise “Transport and Road Research Institute”, I. Kanto g. 25, P.O. Box 2082, 44009 Kaunas, Lithuania (Transport Engineering, 03T) Dr Arvydas DOMATAS, State Enterprise “Transport and Road Research Institute”, I.Kanto g. 25, P.O. Box 2082, 44009 Kaunas, Lithuania (Informatics Engineering, 07T) Prof. Dr Alfredo Garcia GARCIA, Polytechnic University of Valencia, Camino de Vera, s/n; 46071 Valencia, Spain (Transport Engineering, 03T) Assoc. Prof. Dr Filippo Giammaria PRATICÒ, Mediterranea University at Reggio Calabria, Via Graziella-Feo di Vito, 89124 Reggio Calabria, Italy (Civil Engineering, 02T) Dr Inge HOFF, Research Institute “SINTEF”, Hogskoleringen 7, 7465 Trondheim, Norway (Civil Engineering, 02T) Prof. Dr Sigfried HUSCHEK, Berlin Technical University, Gustav-Meyer-Allee 25 Sekr. TIB 3 / 2-2, 13355 Berlin, Germany (Civil Engineering, 02T) Prof. Dr Habil Gintaris KAKLAUSKAS, Vilnius Gediminas Technical University, Saulėtekio al. 11, 10223 Vilnius, Lithuania (Civil Engineering, 02T) Dr John Mungai KINUTHIA, School of Technology, Division of Civil Engineering, Pontypridd CF37 1 DL, UK (Civil Engineering, 02T) Prof. Dr Habil. Ivan LEONOVICH, Byelorussian State Technical University, Pr. Niezavisimosti 65, 220027 Minsk, Byelorussia (Civil Engineering, 02T) Assoc. Prof. Dr Dainius MIŠKINIS, LRA under the Ministry of Transport and Communications of the Republic of Lithuania, J. Basanavičiaus g. 36/2, 03109 Vilnius, Lithuania (Transport Engineering, 03T) Prof. Dr Juris R. NAUDŽUNS, Riga Technical University, Azenes str. 20, 1048 Riga, Latvia (Transport Engineering, 03T) Dr Algis PAKALNIS, State Enterprise “Transport and Road Research Institute”, I. Kanto g. 25, P.O. Box 2082, 44009 Kaunas, Lithuania (Transport Engineering, 03T) Assoc. Prof. Dr Virgaudas PUODŽIUKAS, Vilnius Gediminas Technical University, Saulėtekio al. 11, 10223 Vilnius, Lithuania (Civil Engineering, 02T) Prof. Dr Habil. Piotr RADZISZEWSKI, Warsaw University of Technology, al. Armii Ludowej 16, office 544, 00-637 Warsaw, Poland (Civil Engineering, 02T) Prof. Dr Habil. Valentin SILJANOV, Moscow State Technical University, Leningradskij av. 64, 125319 Moscow, Russia (Transport Engineering, 03T) Prof. Miroslaw J. SKIBNIEWSKI, University of Maryland, College Park, MD 20742-3021, USA (Civil Engineering, 02T) Assoc. Prof. Dr Juris SMIRNOVS, Riga Technical University, Azenes str. 20, 1048 Riga, Latvia (Civil Engineering, 02T) Prof. Dr Peep SÜRJE, Tallinn University of Technology, Ehitajate tee 5, 19086 Tallinn, Estonia (Civil Engineering, 02T) Prof. Dr Habil. Dariusz SYBILSKI, Road and Bridge Research Institute, Jagiellonska str. 80, Warszawa, Poland (Civil Engineering, 02T) Prof. Dr Andars VARHELYI, Lund University, P.O. Box 118, 22100 Lund, Sweden (Civil Engineering, 02T) Assoc. Prof. Dr Janis VARNA, Riga Technical University, Azenes str. 20, 1048 Riga, Latvia (Transport Engineering, 03T) Assoc. Prof. Dr Atis ZARINŠ, Riga Technical University, Kaļķu str. 1, 1658 Riga, Latvia (Civil Engineering, 02T) Prof. Dr Habil. Edmundas K. ZAVADSKAS, Vilnius Gediminas Technical University, Saulėtekio al. 11, 10223 Vilnius, Lithuania (Civil Engineering, 02T) A4 THE BALTIC JOURNAL OF ROAD AND BRIDGE ENGINEERING 2011 6(1): 23–29 Dept of Civil Engineering, Firat University, Elazığ, 23100, Turkey E-mails: [email protected]; [email protected] op Levent Taşçı1, Necati Kuloğlu2 y INVESTIGATION OF A NEW TRANSITION CURVE s C Abstract. This paper describes derivation of the curvature change for the transition curve in a 2nd degree increasing concave formulation. The investigation of the usability of the developed transition curve in new designs and rehabilitation of existing roads are also included in this study. New transition curves are compared with the most used transition curves (clothoid, sinusoidal and bloss) in highways, and it has been targeted to indicate whether it is the most economic and comfortable one or not. or Keywords: highway, transition curve, curvature, superelevation, clothoid, bloss, sinusoidal. −− giving a slope in width superelevation to the curve has specific limits which causes other disadvantages when exceeded. According to Gintalas et al. (2008) most of the accidents on the roads occur on the horizontal curve and especially the accidents occur at the beginning and at the end of the horizontal curve. The transition zones that are used to pass from alignment to curve are regions which are used to change the speed of the drivers. Drivers, to decrease speed when approaching the curve and to increase speed when leaving the curve, use these regions (Dell’Acqua, Russo 2010). Thus, placing a curve which has a curvature that gradually changes between a curve and an alignment so as to avoid the occurrence of centrifugal force can also be thought as another important solution (Pirti 2009). Using a transition curve with a gradually changing curvature instead of a circular curve with a constant curvature allows the high speed vehicles to enter the curves more safe without decreasing their velocities. This also avoids the shock effect of the centrifugal force and therefore the centrifugal force exists gradually. The most important property of the transition curves is the curvature change which directly depends on the curvature length l. There are many researches conducted on the transition curves. The most experienced transition curves among these recommended curves in the open literature are clothoid, lemniscates, cubic parabola, cubic spiral sinusoidal, bloss and 2R radius circles (Can et al. 2005; Pirti 2009; Walton, Meek 2005). Clothoid is often prefered for highways and railway route design (Meek, Walton 2004a; 2004b). th 1. Introduction Pe rs on al Au Rapid developments in vehicle technology have resulted in the production of high-speed vehicles. Parallel to those rapid developments, the increase in the design speed limit in basic highway projects became inevitable. Design of the transition horizontal geometry is important for high-speed road projects. Curves are the route elements for the reformation of existing roads or new constructed highways with respect to new project speeds. Crossing from alignment to a circle with R radius causes inconvenience especially on roads where the vehicles are driven with high-speed. Since the vehicle in the alignment is not affected by any force, it begins to be affected by the centrifugal force when it enters the curve. The centrifugal force affects the equilibrium of the vehicle and disturbs the traveler more. To decline the effect of the centrifugal force, reducing the speed V or enlarging the radius R can be a solution. However, the most effective way of declining the centrifugal force is to give the slope in width superelevation to the curve in the road. However, this slope can not be given suddenly. This slope should start from a certain part of the road and increase slowly until the required value is reached. When these solutions are investigated one by one, it can be said that some disadvantages given below are caused: −− decreasing the velocity V while entering the curve not only contradicts the targets of the modern road routes but also increases the number of accidents occuring at the curves because of the driver faults; −− increasing the curve radius decreases the centrifugal force but cannot avoid the sudden occurrence of this force; ISSN 1822-427X print / ISSN 1822-4288 online http://www.bjrbe.vgtu.lt doi: 10.3846/bjrbe.2011.04 L. Taşçı, N. Kuloğlu. Investigation of a New Transition Curve op C Fig. 1. Curvature change from 2nd degrees (up the right concave) or s 2nd boundary condition: the derivative of the Eq (1) can be different from 0, l = 0 for k′ ≠ 0, or the derivative of the Eq (1) can be chosen as 0 (specific case), l = 0 for k′ = 0; 3rd boundary condition − the radius on the junction point of the circle arc and the transition curve is to be the intended value, R. In this case I = L for From 1st boundary condition C = 0, and from 2nd boundary condition first case and l = 0 for k′ = B. From 3rd boundary condition Au th On the other hand, according to Crews (2009) clothoid curves are applicable for transitions with tangential deflections ranging from 0 to 90 degrees. It is also recorded that, these clothoid curves provides a coherent course of curvature. Since the tabulation and stake out of these clothoid curves are much harder when compared to others, these curves are not common as others. Instead of a clothoid, a parabola of 5th degree is recommended by Dr Ing Bloss to be used while obtaining a transition. This parabola provides a smaller shift-P with a longer transition and a larger spiral extension (K), besides having the advantage of vis-à-vis the clothoid. In case of increased stretch speed, these properties are important factors in reconstruction of the track. From a load dynamic point of view, the Land Development Civil, Survey Professionals (Crews 2009) reported that this parabola of 5th degree is more favorable in case of superelevation ramp. This study describes derivation of the curvature change for the transition curve in a 2nd degree increasing concave formulation. The investigation of the usability of the developed transition curve in new designs and rehabilitation of existing roads has been also included in this study. On the other hand, the obtained new transition curves are compared with the most used transition curves (clothoid, sinusoidal and bloss) in highways with regard to curvature change, angle of deviation, superelevation, lateral acceleration and total curve length. The most convenient curve is determined as a result of this comparison and it has been targeted to indicate whether it is the most economic and comfortable one or not. y 24 2. Investigation of a new transition curve on al In this study, curvature change is taken as a function from 2nd degree. According to this function, two situations are emerging. At the first situation (G1), curvature changes upward the concave transition curve. At the second situation (G2), curvature changes downward the concave transition curve. Therefore, in this work, for every two situations the research is made and the Eqs of curves are given. . (2) If values obtained from the 1st and 2nd a boundary conditions are used in Eq (2), following derivations can be obtained: , (3) and (4) rs 2.1. Determination of curvature change of a curve having a 2nd degree increasing concave formulation The curvature function of the new curve is suggested to be a 2nd degree parabola, which is given in Eq (1) (Kuloğlu 1988): Pe and (1) where k – the curvature of any point on the transition curve; A, B and C – coefficients, l – transition curve length, m. The curvature change diagram of the curve is shown in Fig. 1. A, B and C coefficients in Eq (1) are obtained with respect to the following boundary conditions: 1st boundary condition − the radius at junction of alignment and the transition curve is infinite, where l = 0, k ≠ 0; If A, B, C coefficients obtained depending on the boundary conditions are used in Eq (1), the function of the curvature of any point on the transition curve can be obtained as Eq (5): (5) This function can be written for the 2nd boundary condition second case (specific case): (6) This curve which is determined by Eq (6) will be named as transition curve 1 (G1) in this study. The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering, 2011, 6(1): 23–29 25 2.2. Determination of curvature change of a transition curve having a 2nd degree downward concave curvature change The curvature function of the new curve is suggested to be a 2nd degree parabola (Kuloğlu 1988): y (7) C op The curvature change diagram of the curve is shown in Fig. 2. or s Fig. 3. Elements of general curve: R – radius; Xm, Ym – coordi­ nate of circle centre; L – transition curve length; GB – transition curve starting; GS – transition curve finishing; XGS, YGS – carte­ sian coordinate of point at junction of the transition curve and circular arc; Tk – short tangent; Tu – long tangent; ∆R – curve shift; τ – tangential angle th The tangential angle at any point of a transition curve by substituing the values of k in Eqs (5) and (8) can be determined as: Au Fig. 2. Curvature change from 2nd degrees (downward concave) 3rd boundary condition al A, B and C coefficients in Eq (7) are obtained with respect to the following boundary conditions: 1st boundary condition k = 0 for l = 0; 2nd boundary condition k = 0 for l′≠ 0; (10) and for G2 . (11) for l = L. on Using these boundary conditions A, B and C in Eq (7) can be written as, C = 0, B = 0 and A = LR2. If these obtained coefficients are substituted into Eq (7), curvature function at any point can be obtained as Pe rs for G1 . (8) This curve which is determined by Eq (8) will be named as transition curve 2 (G2) in this study. 3. Determination of other elements of G1 and G2 transition curves for G1 (12) and for G2 . (13) 3.2. Determining Cartesian coordinates (X, Y) Fig. 3 presents elements of general curve. 3.1. The tangential angle at any point of transition curves The value of the tangential angle of a curve is equal to the area of the curvature diagram. The mathematical expression is given in the Eq (9): . The value of the tangential angle at junction of the transition curve and circular arc can be found by using l = L. The tangential angle at any point of a transition curve can be determined as: (9) The Cartesian coordinates (X, Y) of the transition curves are calculated via using Fresnel integral (Jeffrey, Dai 2008). The cosines of the tangent of a planar curve are calculated as follows: (14) (15) L. Taşçı, N. Kuloğlu. Investigation of a New Transition Curve 26 These integrals are known as the Fresnel Integral (Jeffrey, Dai 2008). The Fresnel Integral is solved by series expansion of the exponential function of sinτ and cosτ. The relations are obtained when the value of the tangential angel obtained from Eq (14) is substituted into the integrals: for G1 (16) . (17) op for G2 y and C The Cartesian coordinates of any point on the transition curve can be derivated by Mac Laurin series expansion and integration of these angle functions as: s , for G1 (18) or Fig. 4. The change of the superelevation and th 3.4. Change of the lateral acceleration , for G2 (19) 3.3. The change of the superelevation Au . on al The change of the superelevation of the curve variation depends on the change of the curvature (Fig. 4). The change of the superelevation of G1 and G2 is given in Fig. 3. The superelevation value at the initial point of the transition curve is 0. Since radius is infinitive at this point = 0. The superelevation reaches a max at the rs junction of the curve and the circular arc. The theoretical superelevation at any point of the curve is calculated from the Eq (20): Pe . The lateral acceleration changes are also obtained by the same way following the superelevation changes. The lateral acceleration at a curve can be calculated by Eq (23): (20) . (23) If Eq (23) is written for G1 and G2 and the values of superelevation substituted into these Eqs are obtained: for G1 (24) and for G2 . (25). 3.5. Shift of the transition curves vation formulations are obtained by substituiting Eqs (6) and (8) for G1 and G2 into Eq (20): Shift of the transition curves in the all transition curves is given as follow, According to this Eq, ordinate of point at junction of the transition curve and circular arc ( ) and tangential angle ( ) in the same point is different for every transition curve. Shift of G1 and G2: for G1 for G1 is the curvature at any point. Therefore, superele- (21) and and for G2 (26) . (22) for G2 . (27) The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering, 2011, 6(1): 23–29 nomic curve is chosen. L and R are both assumed to be 300 m and V is chosen as 90 km/h so as to draw the curves. Comparison parameters are shown in the Tables 1 and 2. Figs 5–9 give the drawings by the calculation according Eqs in these Tables. Table 1. Comparison parameters 1 Change curvature Tangential angle, rad Cartesian coordinates op Transition curves y 4. Comparison of transition curves 1 and 2 with clothoid, sinusoidal and bloss curves Comparing the transition curve derived in this study with the other curves in point of curvature change, angle of deviation, lateral acceleration, superelevation and total curve length, the most convenient and eco- 27 s C G1 th or G2 Au Clothoid rs Bloss on al Sinusoidal Pe Table 2. Comparison parameters 2 Transition curves Superelevation Lateral acceleration Shift of the transition curves G1 G2 Clothoid Continued L. Taşçı, N. Kuloğlu. Investigation of a New Transition Curve 28 Continued Table 2 Transition curves Superelevation Lateral acceleration Shift of the transition curves y Sinusoidal , 103/m Au th or s , rad C op Bloss Fig. 6. Tangential angle changes ,% Pe rs , m/sn2 on al Fig. 5. Curvature changes Fig. 7. Lateral acceleration changes Fig. 8. Superelevation changes The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering, 2011, 6(1): 23–29 29 nusoidal is less in L/2 length. As for 3L/4, the rate of shift and lateral acceleration for G1 has been observed less than the other curves. Therefore, G1 is likely to be an economical solution for refining the geometric standards of the present highway. Additionally, it will cause fewer disturbances for the passengers while passing from alignment to curve and vice versa, which has been regarded as a significant feature distinguishing G1 from the other transition curves. Finally, G1 and sinusoidal curve’s having less tangential angle and G1 requiring less superelevation, though nonlinear, compared with the other curves makes it superior to the other curves. Overall, it has been observed that G1 is more convenient than the other transition curves. References s Can, E.; Kuşçu, Ş.; Şahin, H. 2005. Evaluation of New Generation Transition Curves for Highways [Harita ve Kadastro Mühendisleri Odası, Mühendislik Ölçmeleri STB Komisyonu 2. Mühendislik Ölçmeleri Sempozyumu], in The Proc. of the 2th National Symposium on Engineering Measurements [Union of Chambers of Turkish Engineers and Architects Chambers of Survey and Cadastre Engineers]. November 23–25, 2005, İstanbul, Turkey, 177–186. Crews, Nathan. 2009. Transition Curves in Road Design, and Development Civil, Survey Professionals [online]. [Cited 1 March 2009]. Available from Internet: <http://www.landxml.org/ schema/Documentation/Transition%20curves%20in%20 Road%20Design.doc>. Dell’Acqua, G.; Russo, F. 2010. Speed Factors on Low-Volume Roads for Horizontal Curves and Tangents, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 5(2): 89–97. doi:10.3846/bjrbe.2010.13 Gintalas, V.; Žilionienė, D.; Dimaitis, M.; Lukošaitis, D.; Lip­ nevičiūtė, K.; Vitkienė, J. 2008. Analysis of Design Solutions in the Objects of Gravel Roads Paving Programme in Terms of Traffic Safety, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 3(2): 93–100. doi:10.3846/1822-427X.2008.3.93-100 Jeffrey, A.; Dai, H. H. 2008. Handbook of Mathematical Formulas and Integrals. 4rd edition. Academic Press. 592 p. ISBN 0123742889. Kuloğlu, N. 1988. Investigation of the Transition Curves for Highways. PhD thesis, F. Ü, Elazığ, Turkey. Meek, D. S.; Walton, D. J. 2004a. A Note on Finding Clothoids, Journal of Computational and Applied Mathematics 170(2): 433–453. doi:10.1016/j.cam.2003.12.047 Meek, D. S.; Walton, D. J. 2004b. An Arc Spline Approximation to a Clothoid, Journal of Computational and Applied Mathematics 170(1): 59–77. doi:10.1016/j.cam.2003.12.038 Pirti, A. 2009. The Fourth Degree Parabola as Transition Curve, Union of Chambers of Turkish Engineers and Architects Chambers of Survey and Cadastre Engineers, Journal of Geodesy, Geoinformation and Land Management 101: 31–39. ISSN: 1300-3534. Walton, D. J.; Meek, D. S. 2005. A Controlled Clothoid Spline, Computers & Graphics 29(3): 353–363. doi:10.1016/j.cag.2005.03.008 Pe rs on al Au th While the deviation angle of sinusoidal curve and G1 is the lowest, it has the highest values for G2. The clothoid and bloss curves have almost the same deviation angle. Lateral acceleration is max at the finishing and zero at the beginning of all the transition curves whichever transition curve is used. If the lateral acceleration occurs gradually, less discomfort for the passengers crossing from the alignment to the curve is provided. This can be achived by G1 as seen in Fig. 7. In this Fig while a lateral acceleration of 0.42 m/s2 is effective for G1 at a point of L/2 distance from the beginning of the curve, a lateral acceleration of 1.20 m/s2 is effective for G2 and the other transition curves have 0.85 m/sn2 acceleration angle at the same point. It is seen that G1 has lower values of acceleration angle for the other distances. The curvature in G1 is less than other curves. Besides, at the beginning of the transition curve, there is a transduction between the curvature and alignment. If all the transition curves are examined in terms of superelevation, superelevation is same at the beginning and finishing points. In other points, superelevation changes in accordance with curvature change. Since circular arcs are used at the existing routes, curve shift of the transition curves are crucial in point of economy. Therefore, having low curve shift both G1 and bloss curves gain the advantage over the other transition curves (G2, clothoid and sinusoidal). or Fig. 9. Shift changes C op y ,m 5. Conclusions In this article, two new transition curves under the label G1 and G2 have been developed. These transition curves have been compared with the other curves used in highway (clothoid, sinusoidal and bloss) in terms of curvature change, shift of transition curve, lateral acceleration, tangential angle and superelevation. When the total transition length is considered, it has been observed that G1 has less curvature change than the other curves. Also, the rate of shift and lateral acceleration for G1, clothoid, bloss and si- Received 23 March 2009; accepted 20 December 2010 THE BALTIC JOURNAL OF ROAD AND BRIDGE ENGINEERING 2011 6(1): I a–I c ABSTRACTS IN LITHUANIAN Artūras Keršys, Algis Pakalnis, Vaidas Lukoševičius. 2011. Keleivių mirties atvejų ir sužeidimų tyrimas transporto priemonei susidūrus su kelio saugos atitvarais, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 5–11. Santrauka. Pagrindinis bet kurios saugos atitvarų sistemos tikslas – išsaugoti žmonių gyvybes ir sumažinti sužeidimų. Kelkraščio atitvarų sistemos efektyvumas yra gebėjimas išlaikyti transporto priemonę ant kelio, sumažinant keleivių sužeidžiamumą ir susidūrimo objektų pakenkimus. Lietuvoje naudojamos kelio atitvarų sistemos atitinka europinį EN 1317 standartą. Pagreičio smarkumo indeksas (ASI) ir teorinis priekinio smūgio greitis (THIV), šiame standarte naudojamos išvestinės reikšmės, iš esmės aprašo transporto priemonės ir saugos atitvarų smūgio situacijų modeliavimą ir nagrinėja transporto priemonės susidūrimo dinamiką. Šiame straipsnyje pateikiamos skirtingos transporto priemonių ir kelio atitvarų sistemos susidūrimo modeliavimo situacijos. Atliekama kompiuterinė susidūrimo modeliavimo analizė ir įprastinių sužeidžiamumo kriterijų (smūginio poveikio kriterijus HIC) bei EN 1317 standarte naudojamų kriterijų palyginimo tyrimai. Reikšminiai žodžiai: kelio atitvarų sistemos, saugos atitvarai, sužeidžiamumo kriterijai, kompiuteriniai susidūrimo modeliavimai. Atis Zariņš. 2011. Informacijos suvokimo ir apdorojimo sistemos analizė vairavimo uždaviniui spręsti, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 12–16. Santrauka. Kelių eismo saugumą galima apibūdinti kaip vairavimo uždavinio rezultato kokybę, kuri savo ruožtu priklauso nuo sistemos „vairuotojas–automobilis–kelias“ veiksnių. Todėl, analizuojant eismo saugumo sąvoką kaip vairavimo uždavinį, ją sudaro priklausomybės, atsiradusios dėl sąveikos tarp visų šios sistemos elementų. Norint išsiaiškinti šias priklausomybes ir nustatyti svarbiausius sistemos veiksnius bei elementus, į kuriuos turi būti atsižvelgta priimant ar analizuojant projektinį sprendimą, sudarytas sistemos modelis. Taikant šį modelį atlikta sistemos funkcionavimo analizė. Gauti rezultatai paaiškina vairuotojo gaunamos informacijos turinio ir kokybės svarbą sprendimų priėmimui. Nustatyta, kad kelio ir jo aplinkos vaizdas yra pagrindinis informacijos šaltinis priimant sprendimus situacijose, kuriose eismo srauto įtaka yra nedidelė. Todėl kelio ir jo aplinkos vaizde užkoduotos informacijos turinys bei kokybė yra formuojami ir privalo būti kontroliuojami projektavimo etape. Reikšminiai žodžiai: kelio projektavimas, kontrolės sistema, informacijos apdorojimas, sprendimų priėmimas, sistemos modelis, projektavimo kokybė. Bronislovas Martinėnas, Valdas Špakauskas, Dainius Jasaitis. 2011. Kelių taršos pernašos aplinkoje pusiau empirinis modelis, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 17–22. Santrauka. Autotransporto teršalų plitimui aplinkoje aprašyti pasiūlytas pusiau empirinis statistinis modelis fizikinių procesų pagrindu. Nuolatiniu taršos šaltiniu laikomas virš kelio susidarantis nupjautinio cilindro formos dulkių debesis. Analizuotas šio debesies plitimas pučiant šoniniam vėjui, statmenam keliui, 1 m/s ir 2,5 m/s greičiu, kai sėdimo greitis yra pastovus. Daroma prielaida, kad judančio transporto sukeltos konvekcinės oro srovės ir temperatūros gradientas aerozolių daleles debesyje išsklaido pastoviu tankiu, o gravitacijos, plūdrumo efektai kylančiame įšilusiame debesyje lemia jo plėtimąsi, tolstant nuo kelio, ir dalelių koncentracijos pasiskirstymą vertikaliąja kryptimi. Modelis aktualus, nes dabar dažniausiai šiam tikslui taikomuose skaičiuojamuosiuose modeliuose, sukurtuose remiantis Gauso modeliu, gautoji koreliacija su eksperimentu nepakankama ir neatspindi 0,050–0,100 μm dalelių eksperimentu nustatyto savitumo. Taikant šį modelį, keičiant plūdrumo įtaką dalelių sėdimui, gautas geras sutapimas su eksperimentu. Kadangi šių matmenų dalelės susijusios su sunkiųjų metalų pernaša, paaiškinamas beveik tolygus užterštumas šiais metalais plačiame pakelės ruože nuo 50 m iki 150 m atstumu nuo kelio. Reikšminiai žodžiai: modeliavimas, transporto tarša, aerozolio dalelės, pakelės. ISSN 1822-427X print / ISSN 1822-4288 online http://www.bjrbe.vgtu.lt 4I b Levent Taşçı, Necati Kuloğlu. 2011. Naujos pereinamosios kreivės tyrimas, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 23–29. Santrauka. Šiame darbe nustatytas antrojo laipsnio pereinamosios kreivės vingiuotumas, išnagrinėtas naujai suprojektuotos pereinamosios kreivės naudojimas naujų kelių tiesimo ir esamų kelių rekonstrukcijos projektuose. Naujos pereinamosios kreivės lyginamos su dažniausiai naudojamomis automobilių kelių pereinamosiomis kreivėmis (klotoidėmis, sinusoidėmis ir Bloso kreivėmis), taip pat nurodyta, kuri iš šių kreivių yra ekonomiškiausia ir patogiausia. Reikšminiai žodžiai: automobilių kelias, pereinamoji kreivė, vingiuotumas, pakyla, klotoidė, Bloso kreivė, sinusoidė. Yong-gang Wang, Han Bai, Wen-sen Xiang. 2011. Sankryžų vertinimas saugaus eismo požiūriu ir kompleksinės saugaus eismo gerinimo priemonės, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 30–38. Santrauka. Yra poreikis įvertinti kelių sankryžas saugaus eismo požiūriu kontroliuojamo automobilių srauto aplinkoje. Šio tyrimo tikslas ‒ įvertinti sankryžose įvykusius eismo įvykius ir numatyti priemones sužeistųjų skaičiui mažinti, naudojant pasirinktus duomenis iš 3520 eismo įvykių, įvykusių 1992–2007 m. Harbino mieste. Atlikta statistinė avaringumo duomenų analizė parodė, kad 89,15 % visų užregistruotų eismo įvykių įvyko nereguliuojamose sankryžose, o maždaug 62,35 % eismo įvykių, kurių padarinys – sužeisi ir žuvę žmonės, įvyko netaisyklingos formos sankryžose. Taikant tiesinės regresijos metodą sudaryti keli skirtingi aiškinamieji modeliai, kuriuos taikant nustatyti tokie veiksniai, kaip metinis vidutinis paros eismo intensyvumas, eismo juostų skaičius ir jų intensyvumas/pralaidumas, atliktas sankryžų klasifikavimas pagal tris rizikos lygius. Taip pat pasiūlytas pėsčiųjų rizikos veiksnys (Pedestrian Risk Factor), leidžiantis nustatyti pėstiesiems pavojingas vietas sankryžose ir jų prieigose bei pasiūlyti saugaus eismo gerinimo priemones. Nustatyta, kad aštuonios Harbino miesto gatvės ir keliai, iš jų Hongqi gatvė ir Nanzhi kelias, yra pavojingesni pėstiesiems. Norint sumažinti eismo įvykių ir užtikrinti saugesnę eismo aplinką, straipsnyje pasiūlyta derinti įvairias saugaus eismo gerinimo priemones, tokias kaip intelektinės transporto sistemos, eismo taisyklių laikymosi kontrolė, švietėjiškos programos vairuotojams, pėstiesiems ir kitiems eismo dalyviams. Reikšminiai žodžiai: vertinimas saugaus eismo požiūriu, kelių sankryža, metinis vidutinis paros eismo intensyvumas, tiesinė regresija, pėsčiųjų rizikos veiksnys. Daniel Cantero, Arturo González, Eugene J. OBrien. 2011. Tilto dinaminių pokyčių palyginimas, pravažiavus penkiaašiam vilkikui ir savaeigiam kranui, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 39–47. Santrauka. Didėjant sunkiasvorių krovinių vežimo poreikiams, sunkiasvorių transporto priemonių Europos keliuose vis daugėja. Važiuoti nurodytu maršrutu sunkiasvore transporto priemone galima tik gavus kelių valdymo organizacijos leidimą. Kelių valdymo organizacija privalo užtikrinti, kad, pravažiavus ypač sunkiai transporto priemonei, tilto infrastruktūra išliks saugi, o norint sumažinti didelio tarpatramio tiltų apkrovas, dažniausiai sunkiasvorė transporto priemonė yra lydima konvojaus. Kai yra trumpasis tiltas ir vidutinio tarpatramio tiltas, arti vienas kito išdėstytų krano ašių jėgos sukelia kritinę eismo apkrovą, kurią būtina įvertinti prieš išduodant leidimą. Keičiant trimačio (3D) automobilių ir tiltų sąveikos modelio parametrus Monte Karlo modeliavimo metodu nustatytas dinaminis tilto pokytis, pravažiavus savaeigiam kranui. Atlikti kai kurių tilto perdangų (laisvai atremtų ir nevarstomųjų) ir kelių (su plėtimosi pjūvio pažaidomis tilto prieigose ir be pažaidų) bandymai, palygintas dinaminis tilto pokytis, pravažiavus penkiaašiam vilkikui ir savaeigiam kranui. Reikšminiai žodžiai: transporto priemonė, tiltas, sąveika, dinamika, vilkikas, savaeigis kranas, plėtimosi pjūvis. Henrikas Sivilevičius. 2011. Ekspertų vertinimų metodo taikymas veikiančio asfaltbetonio maišytuvo kokybės kriterijų svarbai ir rangų koreliacijai nustatyti, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 48–58. Santrauka. Automobilių kelių asfalto danga dažniausiai tiesiama iš karštai maišyto asfalto (KMA) mišinio. KMA mišinys gaminamas asfaltbetonio maišytuve (AM) pagal jo konstrukcijai pritaikytą technologiją. AM turi atitikti tam tikrus reikalavimus, nustatytus normose, ne tik gaminamo KMA mišinio kokybei, bet ir aplinkos apsaugai. Turi būti galimybė jame gaminti visų reikiamų rūšių ir markių KMA mišinį, naudojant įvairias medžiagas ir priedus, tarp jų ir perdirbtą asfaltbetonį. KMA mišinio gamybos išlaidos turi būti kuo mažesnės. AM turi būti tinkamos techninės būklės, nenudėvėtais įrenginiais, labiausiai veikiančiais technologinius, ekologinius ir ekonominius parametrus. Jo faktiškasis našumas turi atitikti aptarnaujamame regione atliekamų kelių tiesimo darbų reikiamas apimtis (KMA mišinio kiekį). Straipsnyje pateikti veikiančio AM kokybę rodantys 9 kriterijai, jų svarbos (svorio) nustatymo ekspertinių tyrimų metodu matematiniai modeliai, ekspertų nuomonių suderinamumo įverčiai. AMP kokybės kriterijų rangai pakeisti jų svorių (svarbos) rodikliais taikant dvi skirtingas meto- The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering, 2011, 6(1) I5c dikas. Kriterijų svorių rodikliai gali būti naudojami pagal adityvųjį modelį skaičiuojant veikiančio AM kokybės daugiakriterinį rodiklį. Pateiktas skaitinis pavyzdys. Reikšminiai žodžiai: asfaltbetonio maišytuvas, kokybė, konkordancijos koeficientas, kriterijus, ekspertas, daugiakriterinė analizė, vertinimas, karštai maišytas asfalto mišinys. Valentinas Jankovski, Valentinas Skaržauskas. 2011. Apskritos plokštės ant deformuojamo pagrindo fiziškai netiesinė analizė, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 59–66. Santrauka. Nagrinėjama gelžbetoninė apskrita plokštė ant trisluoksnio deformuojamo pagrindo. Plokštė laikoma tampriuoju kūnu, o skirtingų fizinių mechaninių charakteristikų pagrindo sluoksniai aprašomi netiesiniais izotropinių medžiagų modeliais. Modeliuojant konstrukciją imama nesimetrinė pusiau žiedinė tiesiškai kintančio slėgio apkrova. Nagrinėjama sistema „konstrukcija–pagrindas“ yra fiziškai netiesinis kontaktinės analizės uždavinys, kuris modeliuojamas ANSYS sistemoje. Sprendžiant kontaktinį uždavinį baigtinių elementų metodu su vienpusiais ryšiais įvertinamos plastinės šlyties deformacijos. Atlikta lyginamoji kompiuterinė analizė su fiziškai tiesine sistemos „konstrukcija–pagrindas“ traktuote. Iš jos matyti, kad padidėjęs grunto pasidavumas sukelia didesnius maksimalius įtempius plokštėje pagal Hubero ir Mizeso sąlygą, o pagrindo įtempių intensyvumas sumažėja dėl padidėjusio jo pasidavumo taikant netiesinį skaičiavimą. Reikšminiai žodžiai: apskrita plokštė, deformuojamas pagrindas, kontaktinis uždavinys, fizinis netiesiškumas, baigtinių elementų metodas, ANSYS, grunto plastinės šlyties deformacijos, erdvinis modelis. Viktoras Vorobjovas. 2011. Mažo eismo intensyvumo kelių funkcinės paskirties užtikrinimas važiavimo sąlygoms gerinti, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 67–75. Santrauka. Tai yra disertacijos, kurios mokslinis vadovas – doc. Daiva Žilionienė, apgintos 2011 m. sausio 21 d. Vilniaus Gedimino technikos universitete, santrauka. Disertacija parašyta lietuvių kalba ir atitinka visus reikalavimus. Pirmajame skyriuje pateikiama automobilių kelių klasifikacija Europos ir pasaulio šalyse, automobilių kelių klasifikacijos raida Lietuvoje. Nagrinėti darnaus saugaus eismo principai ir važiavimo sąlygos mažo eismo intensyvumo keliuose. Skyriaus pabaigoje suformuluotas darbo tikslas ir uždaviniai. Antrajame skyriuje pateikta kelio trasos ir bei kelio konstrukcijos elementų analizė, nustatyta jų įtaka važiavimo sąlygoms ir matomumui. Trečiajame skyriuje pateiktos eksperimentinių tyrimų metodikos, skirtos esamų mažo eismo intensyvumo kelių trasos kokybei, kelio konstrukcijų parametrams bei kelio dangos charakteristikoms nustatyti, analizuoti ir modeliuoti. Ketvirtajame skyriuje pateikti eksperimentinių tyrimų metu gauti duomenys, analizė, vertinimas ir važiavimo sąlygų gerinimo modeliai projektuojant ir rekonstruojant mažo eismo intensyvumo kelius. Reikšminiai žodžiai: mažo eismo intensyvumo keliai, projektinis greitis, eismo saugumo kriterijai, horizontalus planas, išilginis profilis, kelkraščių stabilumas, matomumas išilginiame kelio profilyje, dulkėjimo mažinimas. THE BALTIC JOURNAL OF ROAD AND BRIDGE ENGINEERING 2011 6(1): II a–II c ABSTRACTS IN LATVIAN Artūras Keršys, Algis Pakalnis, Vaidas Lukoševičius. 2011. Pasažieru bojāejas un ievainojumu izpēte transportlīdzekļa negadījumos ar ceļa barjerām, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 5–11. Kopsavilkums. Jebkuras ceļa aizturbarjeras galvenais uzdevums ir samazināt ievainojumu bīstamību un glābt cilvēku dzīvības. Ceļa aizturbarjeras efektivitāti raksturo tās spēja noturēt transportlīdzekli uz ceļa, spēja samazināt pasažieru ievainojumu bīstamību un sadursmē iesaistīto objektu bojājumus. Lietuvā lietotās barjeru aiztursistēmas atbilst Eiropas Standartam EN 1317. Dotajā standartā par galvenajiem kritērijiem ar kuru palīdzību izvērtē transportlīdzekļa un barjeras sadursmi un analizē transportlīdzekļa sadursmju dinamiku izmanto Acceleration Severity Index (ASI) un Theoretical Head Impact Velocity (THIV). Dotajā rakstā sniegta dažādu transportlīdzekļa un ceļa aizturbarjeru sistēmu sadursmju situāciju imitācija. Sadursmju imitāciju analīze veikta par kritērijiem lietojot kā konvencionālos ievainojuma bīstamību raksturojošos kritērijus (Head Impact Criteria (HIC)) tā arī Eiropas Standartā EN1317 minētos. Atslēgvārdi: ceļa aizturbarjeru sistēmas, drošības barjeras, ievainojumu raksturlielumi, sadursmju datorsimulācija. Atis Zariņš. 2011. Autovadītāja informācijas saņemšanas un apstrādes sistēmas analīze, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 12–16. Kopsavilkums. Satiksmes drošība var tikt definēta kā automobīļa vadības lēmuma realizācijas kvalitāte. Tā, savukārt, ir atkarīga no sistēmu „autovadītājs – automobīlis – ceļš“ noteicošajiem faktoriem. Tāadejādi, aplūkojot satiksmes drošību kā autombīļa vadības procesa rezultātu, nepieciešams ievērtēt visu sistēmas elemementu lomu. Lai to izdarītu šī darba ietvaros ir izveidots sistēmas modelis, un veikta sistēmas darbības analīze. Tās rezultāti norāda uz no šīs sistēmas iegūstamās informācijas kvalitātes nozīmi autombīļa vadības lēmuma pieņemšanas un tātad arī tā vadības procesa rezultāta kvalitātē. Ir apstiprināts pieņēmums, ka vadības lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas galvenā daļa tiek iegūta no ceļa redzamā attēla, īpaši gadījumos, kad satiksmes plūsma ir maza. Tādejādi ir pamatota prasība, veidojot ceļa trasi, nodrošināt atbilstošu ceļa redzamā attēla saturošās informācijas kvalitāti. Atslēgvārdi: ceļu projektēšana, vadības sistēma, informācijas apstrāde, lēmuma pieņemšana, sistēmas modelis, projekta kvalitāte. Bronislovas Martinėnas, Valdas Špakauskas, Dainius Jasaitis. 2011. Semiempīriskais imitācijas modelis satiksmes radītā piesārņojuma izkliedes novērtēšanai pie autoceļiem, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 17–22. Kopsavilkums. Rakstā apskatīts semiempīrisks statistiskais modelis, kas balstīts uz fiziskiem procesiem un kas paredzēts satiksmes radītā piesārņojuma izkliedes novērtējumam pie autoceļiem. Par piesārņojuma avotu tiek uzskatīts autoceļš ar transportu, ko šajā modelī imitē uz ceļa novietots ciets pārgriezts cilindrs, kas pildīts ar aerosolu un daļiņām. Rakstā pētīts kā šī aerosola daļiņas, ņemot vērā to gravitāciju, daļiņu lidotspēju un atmosfēras difūzijas efektu, apkārtējā vidē izkliedē vējš, kas pūš ceļam perpendikulārā virzienā. Galvenā uzmanība vērsta uz daļiņu, kuru izmērs ir 0.05–0.22 μm un kas vēja virzienā nokļūst tālāk no ceļa, koncentrācijas izmaiņām. Modeļa parametri ir koriģēti saskaņā ar eksperimenta gaitā, kas veikts līdzenā apvidū uz zemes virsmas, iegūtajiem rezultātiem. Sasniegts labs modelēšanas gaitā un eksperimentāli iegūto rezultātu sakritības līmenis. Atslēgvārdi: modelēšana, satiksmes radītais piesārņojums, aerosola daļas, ceļmala. ISSN 1822-427X print / ISSN 1822-4288 online http://www.bjrbe.vgtu.lt The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering, 2011, 6(1) II 7b Levent Taşçı, Necati Kuloğlu. 2011. Jaunas pārejas līknes izpēte, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 23–29. Kopsavilkums. Dotajā rakstā apskatīts ar otrās pakāpes vienādojumu aprakstītas pārejas līknes liekuma izmaiņu atvasinājums. Dotajā pētījumā iekļauts arī jaunizstrādātās pārejas līknes piemērotības pētījums jaunu ceļu projektu un eksistējošo ceļu rekonstrukcijas vajadzībām. Jaunās pārejas līknes ir salīdzinātas ar autoceļu projektēšanā visbiežāk izmantotajām pārejas līknēm (klotoīda, sinusoidālā un kubiskā) ar nolūku noskaidrot vai tās ir pašas ekonomiskākās un komfortablākās vai nē. Atslēgvārdi: autoceļš, pārejas līkne, līknes liekums, virāža, klotoīda, kubiskā parabola, sinusoīda. Yong-gang Wang, Han Bai, Wen-sen Xiang. 2011. Ceļa mezglu satiksmes drošības līmeņa novērtējums un multivariantu uzlabojumi, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 30–38. Kopsavilkums. Eksistē nepieciešamība novērtēt ceļa mezglu drošību. Dotajā pētījumā, izpētot 3520 negadījumus ar cietušajiem, kas notikuši laika periodā no 1992. līdz 2007.g. Harbinā, noteikts ar ceļu mezgliem saistīto ceļa satiksmes negadījumu skaits un izstrādāti pasākumi minēto negadījumu rezultātā radušos ievainojumu skaita samazināšanai. Pēc negadījumu datu statistiskās apstrādes noskaidrots, ka 89.15% visu negadījumu notikuši neregulētos ceļa mezglos un nestandarta ceļa mezglos fiksēti 62.35% ievainoto un bojā gājušo. Ar lineārās regresijas palīdzību izstrādāti dažādi modeļi, lai identificētu ar gada diennakts vidējo intensitāti, ceļa mezglu skaitu un intensitātes/caurlaides spējas attiecību saistītos faktorus un tādā veidā ceļa mezglus klasificētu 3 līmeņos pēc to riska pakāpes. Bez tam mēs izstrādājām gājēju riska faktoru, lai novērtētu ielas šķērsošanas risku ceļu mezglos, jo gājēji bieži ir vainojami negadījumu izraisīšanā un 8 Harbinas ceļi, ieskaitot Hongqi Str, Nanzhi Rd., u.c., ir raksturojami ar augstāku to šķērsošanas risku. Satiksmes drošības uzlabošanai tiek piedāvātas metodes un efektīvi pasākumi, kas kombinē ceļu uzlabošanu, inteliģento transporta sistēmu ieviešanu, likumdošanas aktu ievērošanas kontroli un izglītojošas programmas gan gājējiem gan transportlīdzekļu vadītājiem, gan citiem satiksmes dalībniekiem. Šie pasākumi samazina kopējo negadījumu skaitu un veido drošāku satiksmes vidi. Atslēgvārdi: satiksmes drošības līmenis, ceļu mezgls, gada vidēja diennakts intensitāte, lineārā regresija, gājēju riska faktors. Daniel Cantero, Arturo González, Eugene J. OBrien. 2011. Piecasu kravas automašīnu un lielu celtņu izraisītu slodžu dinamiskā palielinājuma salīdzinājums tiltiem, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 39–47. Kopsavilkums. Tā kā palielinās nepieciešamība transportēt arvien smagākas kravas, arvien biežāk un biežāk uz Eiropas autoceļiem var sastapt sevišķi smagus transporta līdzekļus. Šādiem transporta līdzekļiem ir jāsaņem atbildīgo iestāžu atļauja pārvietoties pa noteiktiem maršrutiem. Atbildīgajām iestādēm ir jānodrošina, lai arī pēc šādu transporta līdzekļu šķērsošanas tiltu konstrukcijas paliktu veselas. Parast šādas kravas pavada speciāls eskorts, kas palīdz samazināt slodzi uz liela laiduma tiltiem. Īsiem un vidēji garuma laidumu tiltiem kritisku slodzes kombināciju veido celtņu riteņu asis, kas novietotas nelielā attālumā viena no otas. Asu kombinācijas ietekme rūpīgi jāpārbauda pirms dot atļauju. Šajā rakstā, lai noteiktu lielu celtņu izraisītu tiltu dinamisko slodzes palielinājumu, izmantojot Montekarlo simulāciju, tiek variēts 3D modelis transporta līdzekļa un tilta mijiedarbībai. Ir pārbaudīti vairāki divbalstu siju un rāmju laidumi (ar vai bez bojātas deformāciju šuves uzbraucot uz laiduma) un noteiktas to dinamiskās īpašības, kas salīdzinātas ar piecasu kravas mašīnas izraisītajiem dinamiskajiem raksturojumiem. Atslēgvārdi: transporta līdzeklis, tilts, mijiedarbība, dinamisks, daudzasu vilcējs, celtnis, deformācijas šuve. Henrikas Sivilevičius. 2011. Eksperta novērtējuma metodes lietojums nosakot asfaltbetona rūpnīcas kvalitātes kritēriju un rangu korelāciju, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 48–58. Kopsavilkums. Ceļa asfaltbetona segumā parasti ieklāj karsto asfaltu. Karsto asfaltu ražo asfaltbetona rūpnīcās saskaņā ar tajā izmantoto tehnoloģiju. Asfaltbetona rūpnīcām jāatbilst prasībām, kas normatīvi noteiktas ne tikai karstā asfalta kvalitātei, kas tajās tiek ražots, bet arī prasībām apkārtējas vides aizsardzības jomā. Rūpnīcai jāspēj ražot nepieciešamo karsto asfaltu tipus un markas izmantojot dažādus materiālus un piedevas, tai skaitā arī veco (nofrēzēto) asfaltu. Karstā asfalta ražošanas izmaksām jābūt tik mazām, cik vien tas ir iespējams. Asfaltbetona rūpnīcām jābūt atbilstošā tehniskajā stāvoklī un aprīkotām ar piemērotām iekārtām, kas galvenokārt ietekmē rūpnīcas tehnoloģiskos, ekoloģiskos un ekonomiskos parametrus. To reālajai ražībai jāatbilst būvniecības darbu apjomam ( karstā asfalta daudzumam) konkrētajā apkalpojamajā reģionā. Rakstā prezentēti deviņi asfaltbetona rūpnīcas darbības kvalitātes kritēriji, matemātiskie modeļi, kuros ar eksperta izpētes metodi, kā arī ar eksperta viedokļa korelācijas vērtībām, nosaka to nozīmību. Asfaltbetona rūpnīcu kvalitātes kritēriju rangi, izmantojot divas dažādas metodoloģijas, ir aizvietoti ar to svara (nozīmības) rādītājiem. Kritēriju svara rādītājus var izmantot ar papildus modeļa palīdzību, kas 8II c aprēķina darbojošos asfaltbetona rūpnīcu kvalitātes multikritēriju indeksu. Raksta nobeigumā sniegts skaitlisks aprēķina piemērs. Atslēgvārdi: asfaltbetona rūpnīca, kvalitāte, atbilstības koeficients, kritērijs, eksperts, multiatribūtu analīze, investīcijas, karstais asfalts. Valentinas Jankovski, Valentinas Skaržauskas. 2011. Fizikāla apļveida plātnes nelineāra analīze uz deformējama pamata, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 59–66. Kopsavilkums. Rakstā pētīta apaļa stiegrota dzelzsbetona plātne uz deformējama pamata. Pamatu veido trīs grunts slāņi, kas definēti kā izotropi nelineāri materiāli ar mainīgām fizikālajām īpašībām. Stiegrotā plātne tiek uzskatīta par elastīgu ķermeni. Plātne ir pakļauta asimetriskai pusapļa veida slodzei ar lineāri mainīgu spiedienu. Vispārīgā gadījumā unificētā „struktūras – pamata“ sistēma ir kontakta analīzes problēma, kas ir modelēta ar ANSYS programmas palīdzību. Kontakta problēmas plastiskās bīdes deformācijas ir novērtētas galīgo elementu metodi. Veikta salīdzinošā analīze, kas ietver arī fiziski lineārās sistēmas „struktūra – pamats“ uzlabojumus. Ar lineārās analīzes palīdzību veiktais salīdzinājums ļāvis konstatēt, ka, saskaņā ar Hubera-Mises kritēriju, pamata stingums ģenerē lielākus maksimālos spriegumus plātnē. Taču jāatzīmē, ka, veicot pētījumus ar nelineārās analīzes metodi, spriegumu dabiski samazinās, ja lietojam elastīgāku pamata modeli. Atslēgvārdi: apļveida plātne, deformējams pamats, kontakta problēma, fizikāla nelinearitāte, galīgo elementu metode, ANSYS, grunts plastiskās deformācijas, trīsdimensiju modelis. Viktoras Vorobjovas. 2011. Zemas intensitātes ceļu funkciju nodrošināšana ar nolūku uzlabot braukšanas apstākļus, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 67–75. Kopsavilkums. Dotais raksts ir autora doktora disertācijas, kuras zinātniskā vadītāja bija asociētā profesore, Dr. Daiva Žiloniene un kas 2011.gada 21.janvārī tika aizstāvēta Viļņas Ģedimina Tehniskajā universitātē. Darbs ir uzrakstīts lietuviešu valodā un lai to saņemtu jāgriežas ar lūgumu pie autora. 1.nodaļā sniegta analīze par Eiropas un citu valstu ceļu klasifikāciju, apskatīta ceļu klasifikācijas attīstība Lietuvā, kā arī ilgtspējīgas drošības principi, analizēti braukšanas apstākļi uz zemas intensitātes ceļiem un formulēti darba mērķis un uzdevumi. 2.nodaļā veikta ceļa trasējuma elementu un ceļa struktūras elementu analīze, kā arī izvērtēta to ietekme uz braukšanas apstākļiem un pārredzamību. 3.nodaļa apraksta eksperimentālās izpētes metodoloģiju, kuras mērķis ir noteikt, analizēt un modelēt eksistējošo zemas intensitātes ceļu trasējuma kvalitāti, ceļa struktūras parametrus un ceļa segas raksturlielumus. 4.nodaļā apkopoti eksperimentālās izpētes gaitā iegūtie rezultāti par datu analīzi, modeļu, kas izstrādāti ar nolūku uzlabot braukšanas apstākļus un kas izmantojami zemas intensitātes ceļu projektēšanas un rekonstrukcijas gaitā, novērtējums. Atslēgvārdi: zemas intensitātes ceļi, projektētais ātrums, drošības kritērijs, ceļa plāns, ceļa garenprofils, nomaļu stabilitāte, redzamība garenprofilā, putekļainības samazināšana. THE BALTIC JOURNAL OF ROAD AND BRIDGE ENGINEERING 2011 6(1): III a–III c ABSTRACTS IN ESTONIAN Artūras Keršys, Algis Pakalnis, Vaidas Lukoševičius. 2011. Sõitjate surma ja vigastuste uuring sõiduki kokkupõrkel tee ohutuspiirdega, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 5–11. Kokkuvõte. Igasuguse tee ohutuspiirde ülesandeks on inimelude päästmine ja vigastuste minimeerimine. Tee ohutuspiirde efektiivsus seisneb tema võimes hoida sõidukit teel, vähendada sõitjate vigastusi ja kahju sõidukile. Leedus kasutatavad ohutuspiirded peavad vastama Euroopa standardile EN 1317. Kiirenduse tegur (Acceleration Severity Index – ASI) ja teoreetiline laupkokkupõrke kiirus (Theoretical Head Impact Velocity – THIV) on selles standardis kasutatavad tuletatud väärtused, mis kirjeldavad sõiduki ja ohutuspiirde olukorda kokkupõrke simulatsiooni hetkel ja sõiduki kokkupõrkedünaamikat. Käesolevas artiklis käsitletakse sõiduki erinevaid kokkupõrkeolukordade simulatsioone ohutuspiirdega. Teostatud on kokkupõrke arvutisimulatsioonide analüüs, samuti on võrdlevalt EN 1317-ga uuritud tavapäraseid vigastuskriteeriumeid (laupkokkupõrke tegur, Head Impact Criteria – HIC). Võtmesõnad: tee piirdesüsteemid, ohutuspiirded, vigastuskriteerium, kokkupõrke arvutisimulatsioon. Atis Zariņš. 2011. Info vastuvõtmise ja töötluse süsteemanalüüs sõiduki juhtimise tasandil, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 12–16. Kokkuvõte. Liiklusohtust võib defineerida kui sõiduki juhtimistaseme väljundi kvaliteeti, mis sõltub süsteemi „juht-sõiduk-tee“ teguritest. Seepärast, kui analüüsida liiklusohutuse kontseptsiooni juhtimise tasandilt, peab see sisaldama seoseid kõigi süsteemi elementide vahel. Nende seoste mõistmiseks ning oluliste tegurite ja elementide määramiseks, mida peab arvestama projekteerimislahenduste leidmisel või nende analüüsil, koostati süsteemi mudel. Tuginedes sellele mudelile analüüsiti süsteemi funktsioneerimist. Saadud tulemused seletavad informatsiooni sisu ja kvaliteediallikate tähtsust, mille alusel juht võtab vastu oma otsused. Samuti selgus, et visuaalne tee kujund on peamiseks infoallikaks otsuste vastuvõtmisel, kui liiklusvoolu mõju on väike. Seetõttu tee kujundis sisalduva info sisu ja kvaliteet, mis on juhile nähtav, peab olema projekteerimisprotsessis arvesse võetud ja kontrollitud. Võtmesõnad: tee projekteerimine, kontrollisüsteem, infotöötlus, otsuste vastuvõtmine, süsteemi mudel, projekteerimiskvaliteet. Bronislovas Martinėnas, Valdas Špakauskas, Dainius Jasaitis. 2011. Poolempiiriline simulatsioonimudel liiklussaastele teeäärel, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 17–22. Kokkuvõte. On koostatud pool-empiiriline statistiline mudel liiklussaaste jaotuse simulatsiooniks teede lähedal. Saasteallikateks on tee ja transport, mis selles mudelis on simuleeritud nagu kõrvalekaldumatu mahalõigatud silinder tee kõrval, mis on täidetud aerosooli osakestega. Uuriti selle aerosooli osakeste pilve kandumist keskkonda teega risti puhuva tuule mõjul, arvestades gravitatsiooni, osakeste ujuvust ja hajumist atmosfääritegurite mõjul. Peamist tähelepanu pöörati 0.05–0.22 μm osakeste kontsentratsioonimuutusele teest kaugenemisel vastavalt tuule suunale. Mudeli parameetrid korrigeeriti vastavalt katseandmetele. Saavutati hea seos mudeli ja katsetulemuste vahel. Võtmesõnad: modelleerimine, liiklussaaste, aerosooli osakesed, teeäär. Levent Taşçı, Necati Kuloğlu. 2011. Uue siirdekõvera uuring, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 23–29. Kokkuvõte. Käesolevas artiklis käsitletakse kõvera muutuse tuletamist teise astme siirdekõverale suurendades nõgusust. Samuti on uuringus käsitletud tuletatud kõvera kasutatavust uute ja juba olemasolevate teede remondi projekteerimisel. Uusi siirdekõveraid võrreldakse kõige sagedamini teedel kasutatavate siirdekõveratega (klotoid, sinusoid ja õis) ja on püütud hinnata, kas need on kõige ökonoomsemad ja mugavamad või mitte. Võtmesõnad: maantee, siirdekõver, kõverik, viraaž, klotoid, õis, sinusoid. ISSN 1822-427X print / ISSN 1822-4288 online http://www.bjrbe.vgtu.lt Шb 10 Yong-gang Wang, Han Bai, Wen-sen Xiang. 2011. Ristmikealade liiklusohutuse hindamine ja selle parendamisvõimalused, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 30–38. Kokkuvõte. Esineb vajadus hinnata ristmiku ohutust veokiterühma keskkonnas. Selle eesmärgi saavutamiseks käesolevas uuringus määratletakse ristmikuõnnetused ja määratletakse meetmed taoliste õnnetuste vähendamiseks kasutades 3520 õnnetuse andmeid perioodist 1992‒2007 Harbinis. Analüüs näitas, et proportsionaalselt 89.15% õnnetustest toimus foorjuhtimiseta ristmikel, vigastusi ja surmajuhtumeid esines 62.35% õnnetustest. Kasutades lineaarregressiooni analüüsi on koostatud mudeleid keskmise ööpäevase liiklussageduse, ristuvate teede arvu ja läbilaskevõime hindamiseks ning need 3 näitajat on klassifitseeritud vastavalt erinevale riskitasemele. Lisaks on tuletatud jalakäija riskitegur tulenevalt tee ületamise riskist ristmikualal. Ohutuse tõstmiseks on soovitatud efektiivseid meetmeid: rajatiste parendamine, ITS-i rakendamine, jalakäijate ja sõidukijuhtide harimine liiklusõnnetuste arvu vähendamiseks ja ohutuma liikluskeskkonna loomiseks. Võtmesõnad: liiklusohutus, ristmik, keskmine ööpäevane liiklussagedus, lineaarregressioon, jalakäijate riskitegur. Daniel Cantero, Arturo González, Eugene J. OBrien. 2011. Silla dünaamika muutuse võrdlus põhjustatuna 5-teljelistest liigendveokitest ja suurtest kraanadest, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 39–47. Kokkuvõte. Äärmiselt rasked veokid muutuvad Euroopa teedel järjest tavalisemaks tingituna raskete veoste teostamise suurenevast vajadusest. Need veokit vajavad teede omanikelt erilubasid kindlal marsruudil liikumiseks. Omanikud peavad olema kindlad, et sild on ohutu nende raskete veokite ületamisel, ja pikaavalistel sildadel kasutatakse koormuse vähendamiseks tavaliselt eskorti. Lühikese- ja keskmiseavalistel sildadel võivad kraanade üksteise lähedal asuvad teljed põhjustada kriitilise koormuse, mida tuleb enne loa andmist hoolikalt hinnata. Käesolevas artiklis varieeritakse 3D veoki-silla koostöömudelit kasutades Monte Carlo simulatsiooni leidmaks sillas tekkivat dünaamika juurdekasvu põhjustatuna suurte kraanade poolt. Uuritud on erinevaid sillaavasid, mis on lihtsalt toestatud või jäigad, ja teekonstruktsioone (vigastamata või vigastatud vuugiga enne silda) ning silla reaktsioone on võrreldud tavalise 5-teljelise veokiga. Võtmesõnad: veok, sild, koosmõju, dünaamika, liigendveok, kraana. Henrikas Sivilevičius. 2011. Eksperthindamise meetodi juurutamine asfaltbetoonitehase kvaliteedikriteeriumi ja liigituse korrelatsiooni määramiseks, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 48–58. Kokkuvõte. Teede asfaltbetoonkatteks on tavaliselt kuum asfaltbetoonsegu. Kuum asfaltbetoonsegu toodetakse tavaliselt asfaltbetoonitehases vastavalt selle tehnoloogilisele skeemile. Asfaltbetoonitehas peab võimaldama toota segu mitte ainult vastavalt kehtestatud kvaliteedinõuetele vaid vastama ka keskkonnakaitsenõuetele. Erinevat tüüpi asfaltbetoonisegude tootmine tehases peab olema võimalik kasutades erinevaid materjale ja lisandeid, samuti taaskasutada vana asfaltbetooni. Kuuma asfaltbetoonsegu tootmiskulud peavad olema võimalikult madalad. Asfaltbetoonitehas peab olema nõutavas tehnilises seisukorras ja sisaldama kõiki tehnilisi seadmeid, mis mõjutavad enim tehnoloogilisi, ökoloogilisi ja majanduslikke näitajaid. Tehase tootlikkus peab vastama regioonis teostatavate ehitustööde mahule. Artiklis esitatakse üheksa asfaltbetoonitehase opereerimise kriteeriumit, nende mõju määramise matemaatilised mudelid kasutades ekspert-uuringute meetodit samuti ekspertarvamuste korrelatsiooniväärtusi. Asfaltbetoonitehaste kvaliteedikriteeriumite liigitus on asendatud nende kaalunäitajatega kasutades kahte erinevat metodoloogiat. Kriteeriumi kaalunäitajaid võib kasutada vastavalt lisandite mudelile arvutades asfaltbetoonitehase kvaliteedi multikriteeriumi indeksi. Artikli lõpus on esitatud vastav arvutusnäide. Võtmesõnad: asfaltbetoonitehas, kvaliteet, ühilduvustegur, kriteerium, ekspert, analüüs, investeering, kuum asfaltbetoon. Valentinas Jankovski, Valentinas Skaržauskas. 2011. Deformeeritaval alusel paikneva ümmarguse plaadi füüsiliselt mittelineaarne analüüs, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 59–66. Kokkuvõte. Uuritud on ümmargust armeeritud betoonplaati deformeeritaval alusel. Alus koosneb kolmest pinnasekihist, mida defineeritakse isotroopse mittelineaarse materjalina muutuvate füüsikaliste omadustega. Armeeritud plaati käsitletakse elastse kehana. Plaat on allutatud mittesümmeetrilisele poolringikujulisele lineaarselt varieeruvale koormusele. Üldiselt on süsteem „konstruktsioon-alus“ kontaktanalüüsi probleemiks, mida modelleeritakse ANSYS tarkvaraga. Plastseid nihkedeformatsioone hinnatakse lahendades kontaktiprobleeme lõplike elementide meetodil. Teostatud on võrdlev analüüs, mis sisaldab füüsikaliselt lineaarset süsteemi „konstruktsioon-alus“. Lineaaranalüüsil põhinev võrdlus näitab, et aluse jäikus põhjustab suuremaid äärmuslikke pingeid plaadis vastavalt Huber-Mises’i kriteeriumile. Siiski, mittelineaarses analüüsis pinged vähenevad, kui kasutatakse rohkem elastset alust. Võtmesõnad: ümmargune plaat, deformeeritav alus, kontakti probleem, füüsiline mittelineaarsus, lõplike elementide meetod, ANSYS, pinnase plastsed deformatsioonid, kolmemõõtmeline mudel. The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering, 2011, 6(1) III11c Viktoras Vorobjovas. 2011. Sõidutingimuste parendamine madala liiklussagedusega teedel, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 6(1): 67–75. Kokkuvõte. Käesolev on kokkuvõte autori PhD dissertatsioonist, mida juhendas dotsent dr. Daiva Žilioniene ja mis kaitsti Vilniuse Gediminase Tehnikaülikoolis 21.jaanuaril 2011.a. Dissertatsioon on kirjutatud leedu keeles ja saadaval autorilt vastava soovi esitamisel. Peatükis 1 käsitletakse Euroopa ja teiste maailma riikide teede klassifikatsioone, Leedu teede klassifikatsiooni kujunemist, samuti põhilisi ohutusaspekte ja sõidutingimusi madala liiklussagedusega teedel. Peatükk 2 käsitleb tee plaani- ja konstruktsioonielemente, nende mõju sõidutingimustele ja nähtavusele. Peatükk 3 kirjeldab eksperimentaalse uuringu metoodikat olemasolevate madala liiklussagedustega teede plaanilahenduse, parameetrite ja katte näitajate määramiseks, analüüsiks ja modelleerimiseks. Peatükis 4 esitatakse eksperimentaalse uuringu tulemused, nende analüüs, hinnang ja mudelid projekteeritavate ja rekonstrueeritavate madala liiklussagedusega teede sõidutingimuste parandamiseks. Võtmesõnad: madala liiklussagedusega teed, projektkiirus, ohutuskriteerium, plaanilahendus, teepeenarde stabiilsus, nähtavus, tolmutõrje. THE BALTIC JOURNAL OF ROAD AND BRIDGE ENGINEERING 2011 6(1) TURINYS ARTŪRAS KERŠYS, ALGIS PAKALNIS, VAIDAS LUKOŠEVIČIUS Keleivių mirties atvejų ir sužeidimų tyrimas transporto priemonei susidūrus su kelio saugos atitvarais .................5 ATIS ZARIŅŠ Informacijos suvokimo ir apdorojimo sistemos analizė vairavimo uždaviniui spręsti .............................................. 12 BRONISLOVAS MARTINĖNAS, VALDAS ŠPAKAUSKAS, DAINIUS JASAITIS Kelių taršos pernašos aplinkoje pusiau empirinis modelis............................................................................................. 17 LEVENT TAŞÇI, NECATI KULOĞLU Naujos pereinamosios kreivės tyrimas .............................................................................................................................. 23 YONG-GANG WANG, HAN BAI, WEN-SEN XIANG Sankryžų vertinimas saugaus eismo požiūriu ir kompleksinės saugaus eismo gerinimo priemonės ...................... 30 DANIEL CANTERO, ARTURO GONZÁLEZ, EUGENE J. OBRIEN Tilto dinaminių pokyčių palyginimas, pravažiavus penkiaašiam vilkikui ir savaeigiam kranui............................... 39 HENRIKAS SIVILEVIČIUS Ekspertų vertinimų metodo taikymas veikiančio asfaltbetonio maišytuvo kokybės kriterijų svarbai ir rangų koreliacijai nustatyti ................................................................................................................................ 48 VALENTINAS JANKOVSKI, VALENTINAS SKARŽAUSKAS Apskritos plokštės ant deformuojamo pagrindo fiziškai netiesinė analizė .................................................................. 59 VIKTORAS VOROBJOVAS Mažo eismo intensyvumo kelių funkcinės paskirties užtikrinimas važiavimo sąlygoms gerinti.............................. 67 SATURS ARTŪRAS KERŠYS, ALGIS PAKALNIS, VAIDAS LUKOŠEVIČIUS Pasažieru bojāejas un ievainojumu izpēte transportlīdzekļa negadījumos ar ceļa barjerām........................................5 ATIS ZARIŅŠ Autovadītāja informācijas saņemšanas un apstrādes sistēmas analīze ......................................................................... 12 BRONISLOVAS MARTINĖNAS, VALDAS ŠPAKAUSKAS, DAINIUS JASAITIS Semiempīriskais imitācijas modelis satiksmes radītā piesārņojuma izkliedes novērtēšanai pie autoceļiem ........... 17 LEVENT TAŞÇI, NECATI KULOĞLU Jaunas pārejas līknes izpēte ................................................................................................................................................. 23 YONG-GANG WANG, HAN BAI, WEN-SEN XIANG Ceļa mezglu satiksmes drošības līmeņa novērtējums un multivariantu uzlabojumi.................................................. 30 ISSN 1822-427X print / ISSN 1822-4288 online http://www.bjrbe.vgtu.lt DANIEL CANTERO, ARTURO GONZÁLEZ, EUGENE J. OBRIEN Piecasu kravas automašīnu un lielu celtņu izraisītu slodžu dinamiskā palielinājuma salīdzinājums tiltiem ......... 39 HENRIKAS SIVILEVIČIUS Eksperta novērtējuma metodes lietojums nosakot asfaltbetona rūpnīcas kvalitātes kritēriju un rangu korelāciju............................................................................................................................................... 48 VALENTINAS JANKOVSKI, VALENTINAS SKARŽAUSKAS Fizikāla apļveida plātnes nelineāra analīze uz deformējama pamata ............................................................................ 59 VIKTORAS VOROBJOVAS Zemas intensitātes ceļu funkciju nodrošināšana ar nolūku uzlabot braukšanas apstākļus........................................ 67 SISUKORD ARTŪRAS KERŠYS, ALGIS PAKALNIS, VAIDAS LUKOŠEVIČIUS Sõitjate surma ja vigastuste uuring sõiduki kokkupõrkel tee ohutuspiirdega.................................................................5 ATIS ZARIŅŠ Info vastuvõtmise ja töötluse süsteemanalüüs sõiduki juhtimise tasandil ................................................................... 12 BRONISLOVAS MARTINĖNAS, VALDAS ŠPAKAUSKAS, DAINIUS JASAITIS Poolempiiriline simulatsioonimudel liiklussaastele teeäärel .......................................................................................... 17 LEVENT TAŞÇI, NECATI KULOĞLU Uue siirdekõvera uuring...................................................................................................................................................... 23 YONG-GANG WANG, HAN BAI, WEN-SEN XIANG Ristmikealade liiklusohutuse hindamine ja selle parendamisvõimalused ................................................................... 30 DANIEL CANTERO, ARTURO GONZÁLEZ, EUGENE J. OBRIEN Silla dünaamika muutuse võrdlus põhjustatuna 5-teljelistest liigendveokitest ja suurtest kraanadest .................... 39 HENRIKAS SIVILEVIČIUS Eksperthindamise meetodi juurutamine asfaltbetoonitehase kvaliteedikriteeriumi ja liigituse korrelatsiooni määramiseks ................................................................................................................................. 48 VALENTINAS JANKOVSKI, VALENTINAS SKARŽAUSKAS Deformeeritaval alusel paikneva ümmarguse plaadi füüsiliselt mittelineaarne analüüs ........................................... 59 VIKTORAS VOROBJOVAS Sõidutingimuste parendamine madala liiklussagedusega teedel ................................................................................... 67 THE BALTIC JOURNAL OF ROAD AND BRIDGE ENGINEERING Address of Editorial Board: Prof. Dr D. Čygas, Assoc. Prof. Dr D. Žilionienė, Dept of Roads, Vilnius Gediminas Technical University, Saulėtekio al. 11, 10223 Vilnius, Lithuania. Tel.: +370 5 274 5011, 274 47 08; Fax: +370 5 274 4731. E-mail: [email protected] Instructions to Contributors General. The Journal publishes original unpublished research articles on road and bridge engineering. English is the language of articles. For the Editorial Board, two manuscript copies of good quality and an electronic copy prepared by MS Word editor and of Times New Roman type should be submitted following the requirements presented below. The text of the article should be printed by Single interval on pages of 210×297 mm format with the print area of 170×245 mm each. The volume of an article is up to 8 pages (none the less 4 pages). The pagination is made by an ordinary pencil below on the right. The authors should sign the second copy of the article. On a separate page and on the second copy the data concerning authors are to be presented: name, surname, working place and its address, telephone (home, job), fax, E-mail. When the authors include more than one researcher, a person responsible for corresponding with the Editorial Board of the Journal should be indicated. Structure of the Article. An article should include the following parts: heading, the authors’ names and surnames, name and address of their working places, summary, keywords, introduction (the object and goal of research, the methods applied, the review of literature and its analysis, etc. should be characterised), the main text, conclusions or a generalisation, list of references, and abstracts. Appendices may be added; they are placed before the list of references. Acceptance and Corrections. Every article is reviewed by 2 members of the Editorial Board or by its appointed experts. The accepted article should be corrected by the author taking into account the remarks of the reviewers or editors or the motives explained why the remarks have been disregarded. The printed copy and the electronic copy of the corrected article are to be presented to the Editorial board not later than in a fortnight after obtaining the review. Together the author returns the manuscript of the reviewed article. Style. To achieve uniformity and consistency in publications, the Journal editorial staff uses certain standard reference works for guidance. In matters of spelling, definition, and compounding of words, Technical Dictionary of Road Terms and the PIARC Lexicon of Road and Traffic Engineering (http://termino.piarc. org), is generally followed. Published standards of scholarly organizations are accepted in questions of usage of technical terms. Authors should avoid jargon, undefined acronyms, use of personal pronouns, and sexist language in their papers. The Article Design 1. The heading of the article should be printed 60 mm below the sheet top by capital letters of 12 pt Bold type and centred. There is a Single line interval between the heading and the author’s name. 2. The names and surnames of the author or co-authors should be printed by small letters of 11 pt Bold type and centred. Below the author’s surname, the name of institution (represented by the author or co-authors) is printed in 10 pt Italic, its address, the author’s E-mail are written and centred. Different institutions represented by the authors are recorded in foot-notes. 3. Abstract and keywords are printed in Single interval of 9 pt type in one column and after the institution address the margins of 30 mm and interval of three lines below the institution address are left. Words Abstract and Keywords are printed in Bold. The volume of the abstract cannot be less than 600 typographic signs. Between the abstract and keywords there should be an interval of one line. The keywords should include 6–10 items. 4. Introduction, main text and conclusions are to be printed in 10 pt type Single interval into two columns at the distance of 1 line from keywords. Between the two columns a space of 6 mm is to be left. The first line of the paragraph is to be shifted by 7 mm from the left margin. The last page of the article is to be filled not less than by 70%. 5. Mathematical dependences, their notations in the text and other symbols should be written in Equation Editor 3 Italic 10 pt type, the indexes by 7 pt, sub indexes by 6 pt. Matrices are written in square brackets, vectors by Bold-Regular 10 pt type. All the numerals, including index numbers, are presented in Regular type. Formulas are centred. They are numbered by Arabic numerals in round brackets and aligned right. Between a formula and text there should be an interval of one line. 6. Figures and tables should be put in the place where they are mentioned; and they are centred. Larger tables and figures may be put at the top of a sheet or at the bottom across the whole breadth. Figures are drawn by computer and additionally presented by one of these fails: *.jpg, *.tif, *.wmf ar *.pcx. Photos (coloured and black-and-white type) should be of good quality, clear and suitable for reproduction. The numbers of figures and tables (for instance, Fig. 1., Table 3.) and inscriptions below are written in 9 pt of Regular type. Figures and tables are separated from the text by one-line interval. 7. The headings of introduction, chapters and sub-chapters are printed by small letters in 10 pt Bold-Regular type and aligned left. The introduction, headings of chapters and conclusions are numbered by one Arabic numeral and sub-chapters by two numerals. The titles of chapters and sub-chapters should be separated from the text by one-line interval. 8. The name of the author of the source, the year of publication and pages should be presented in the text in brackets. The list of references is given after conclusions. The word References is spelled in small letters of 10 pt Bold-Regular type on the left side and the list of references in 9 pt. The references are to be presented in alphabetical order, in original language, translation into English is given in square brackets, as follows: Bazant, Z. P. 1969. Thermodynamic Theory of Concrete Deformation at Variable Temperature and Humidity. Report No. 69-11. Division of Structural Engineering and Structural Mechanics, University of California at Berkeley. 100 p. Journal of Technology Education [online]. 1989. Blacksburg: Virginija Polytechnic Institute and State University [cited 15 March 1995]. Available from Internet: <gopher://borg.lib. edu:70/1/jte>. ISSN 1045–1064. Petkevičius, K.; Christauskas, J. 2006. Asphalt Concrete Quality Assurance During Production, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 1(3): 151–156. Sivilevičius, H. 2005. The Analysis of the New Asphalt Concrete Mixing Plant Batchers and Their Smart Control Systems, in Proc. of the 6th International Conference “Environmental Engineering”: selected papers, vol. 2. Ed. by Čygas, D.; Froehner, K. D. May 26–27, 2005, Vilnius, Lithuania. Vilnius: Technika, 775–782. Бункин, И. Ф. 2002. Автоматизация управления производством асфальтобетонов [Bunkin, J. F. Automatic Control of Asphalt Concrete Production]: реферат докторской диссертации. Москва. Do not use footnotes to the text. Incorporate the information into the text or delete the notes. Do not use appendices. Include pertinent material in the paper itself or, where necessary, include a note that background material, such as derivation of formulas, specifications, or survey forms, is available from the author or in another report, which should be cited in the reference list. Metrication. Contributors are encouraged to provide measurements in SI (metric) units. The measurement unit of the original research should be followed by the equivalent conversion in parentheses. The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering, 2011, vol. 6, no. 1 Artûras Keršys, Algis Pakalnis, Vaidas Lukoševičius INVESTIGATION OF OCCUPANT FATALITIES AND INJURIES DURING THE IMPACT OF VEHICLE AND ROAD SAFETY BARRIER 5 Atis Zariòš SYSTEM ANALYSIS OF INFORMATION RECEPTION AND PROCESSING FOR DRIVING TASK 12 Bronislovas Martinënas, Valdas Špakauskas, Dainius Jasaitis SEMI–EMPIRICAL MODEL OF THE SIMULATION OF TRAFFIC POLLUTION DISPERSION NEAR ROADWAYS 17 Levent Taşšı, Necati Kuloğlu INVESTIGATION OF A NEW TRANSITION CURVE 23 Yong-gang Wang, Han Bai, Wen-sen Xiang TRAFFIC SAFETY PERFORMANCE ASSESSMENT AND MULTIVARIATE TREATMENTS FOR INTERSECTION LOCATIONS 30 Daniel Cantero, Arturo González, Eugene J. OBrien COMPARISON OF BRIDGE DYNAMIC AMPLIFICATIONS DUE TO ARTICULATED 5-AXLE TRUCKS AND LARGE CRANES 39 Henrikas Sivilevičius APPLICATION OF EXPERT EVALUATION METHOD TO DETERMINE THE IMPORTANCE OF OPERATING ASPHALT MIXING PLANT QUALITY CRITERIA AND RANK CORRELATION 48 Valentinas Jankovski, Valentinas Skaržauskas THE PHYSICALLY NONLINEAR ANALYSIS OF CIRCULAR PLATE ON DEFORMABLE FOUNDATION 59 Viktoras Vorobjovas ASSURANCE OF THE FUNCTION OF LOW-VOLUME ROADS FOR THE IMPROVEMENT OF DRIVING CONDITIONS 67 The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering, 2011, vol. 6, no. 1 Contents The papers published in The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering are indexed/abstracted by: • Science Citation Index Expanded (ISI Web of Science), • INSPEC (Database of Institution of Engineering and Technology), • Current Abstracts, TOC Premier (EBSCO Publishing), • TRIS (Transportation Research Information Services), • VINITI (All-Russian Scientific and Technical Information Institute of Russian Academy of Sciences), • SCOPUS (Elsevier Bibliographic Database), • ICONDA (The International Construction Database), • UlrichswebTM, • IndexCopernicus. I ISSN SSN 1822-427X 1822 - 427X 9 771822 427009 View publication stats 2011, vol. 6, no. 1