Rīgas pirmajai tipogrāfijai - 425

U N I V E R S I T Ā T E S A V Rīgas pirmajai tipogrāfijai - 425 Aija TAIMIŅA, LU Akadēmiskā bibliotēka Par grāmatiespiešanas sākumu Rīgā un Rīgas pirmo tipogrāfu zinām maz. Pilsētas ielās nekas neatgādina par to vīru, kas 16. gs. licis pamatus mūsdienu Latvijas grāmatrūpniecībai. Nav zināma Rīgas pirmā tipogrāfa, flāmu izcelsmes grāmatizdevēja un grāmattirgotāja Nikolausa Mollīna {Mollyn, Mollinus, Mollijns, ap 1550/1555-1625) kapavieta (tāpat kā daudziem citiem, kas miruši mēra laikā). Nav saglabājies arī nams Krāmu ielā, kur atradusies pirmā tipogrāfija, grāmatu veikals. Tāpat neizdosies skatīt N. Mollīna vaibstus: nav atrodams neviens viņa portrets. Atšķirībā no daudzām citām Eiropas pilsētām, Rīgā nav pieminekļa tās pirmajam tipogrāfam, un arī grāmatniecības vēstures muzejs vērs durvis tālākā nākotnē. Vislabākā liecība par N. Mollīna devumu ir mūsu atmiņas institūciju, proti, bibliotēku, krājums. Likumsakarīgi, ka senākās Latvijas bibliotēkas Bibliotheca Rigensis turpinātājas LU Akadēmiskā bibliotēkas - seniespieddarbu kolekcijā atrodams vispilnīgākais Mollīna izdevumu klāsts, kur vienuviet saglabājušies seno drukas darbu fragmenti gan kā vienlapes un makulatūra, gan reprezentablas grāmatas ādas sējumos, kas rotāti ar zeltītiem Rīgas ģerboņiem. Veltījums Mollīna gadam Pirmās Rīgas tipogrāfijas 425. gadskārtu atzī­ mējot, vērts atgādināt par vairākiem veltījumiem Mollīna gadam. Pavasarī Latvijas Nacionālā bibliotēka un LU Akadēmiskā bibliotēka kopīgi sarīkoja izstādi Gedruckt zu Riga («Iespiests Rīgā»), ko pavadīja gan konference (jeb lasījumi), gan nelielā tirāžā iznācis elegants Mollīna izdevumu katalogs. Mollīna tipogrāfijas grāmatu repertuāru atspoguļo ilgi gaidītais un rudenī iznākušais «Latvijas citvalodu seniespiedumu kopkatalogs 1588-1830. Sērija A» (Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2013). Rī­ gas pirmās tipogrāfijas jubileju ar īpašu marku «Grāmatu drukai Latvijā 425» un aploksni (autore - māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja), kā arī pirmās dienas zīmogu 22. oktobrī atzīmēja Latvijas Pasts. Mollīna tipogrāfijai veltītās markas prezentācija LU Akadē­ miskajā bibliotēkā ievadīja Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu aso­ ciācijas rīkoto Drukas dienu, kuras dalībniekiem bija iespēja ekspresizstādē aplūkot pirmās Rīgā iespiestās grāmatas. Visos Mollīna gada jubilejas pasākumos uzmanības centrā bija 16. gs. beigu 17. gs. sākuma izdevumi no LU Akadēmiskās bibliotēkas krājuma. N. Mollīna 37 darbības gados (1588-1625) Rīgas tipogrāfijā iespiesti vairāk nekā 180 izdevumi. Daudzi no tiem ir saglabāju­ šies tikai vienā eksemplārā, citi zināmi, bet vairs nav pētniekiem pieejami un uzskatāmi par gadsimtu gaitā zudušiem. Jaunākie pētījumi arvien paplašina reti sastopamo Mollīna izdevumu re­ pertuāru un to izplatības ģeogrāfiju. Rīgas pirmā tipogrāfa Nikolausa Mollīna dzīvesgājums un viņa darbība šķiet labi pārredzams un visnotaļ pamatīgi pētīts Rīgas intelektuālās pagātnes jautājums, kas pēdējā gadsimta gaitā atkārtoti aplūkots grāmatniecības vēsturei tradicionālā, pat klasiskā interpretācijā. Tas vedina domāt, ka jaunus atklājumus ziema 2013 Dāvinājuma iesējums manierisma stilā ar Rīgas ģerboni, piederējis Rīgas rātes virssekretāram Oto Kannem. Rīga, pie Mollīna tipogrāfijas?, 1597. Āda, zeltījums. Orationes tres... Edabantur Rigae: Mollinus, 1594. Foto no LU Akadēmiskās bibliotēkas arhīva un zināmo faktu kontraversīvas interpretācijas diez vai ir iespē­ jams sagaidīt. Tomēr joprojām ir pietiekami daudz faktogrāfisku neskaidrību (īpaši par N. Mollīna dzīvi pirms ierašanās Rīgā) un neatbildētu, pat mīklainu jautājumu, kas saistās ar Rīgas pirmās tipogrāfijas darbu laikā no 1588. līdz 1625. gadam, un jo īpaši ar N. Mollīna ierašanās motivāciju un apstākļiem, viņa tipogrāfi­ jas atbalstītāju un autoru loku. Faktu krājums lēnām aug, tomēr mūsdienīgu analīzi vēl gaida vairāki viskomplicētākie jautājumi: N. Mollīna kā tipogrāfa loma 16. gs. beigu politisko un reliģisko cīņu laukā kā Antverpenē, tā Rīgā, viņa ierašanās Rīgā jeb drīzāk uzaicināšanas apstākļi un dziļākā motivācija, Rīgas tipogrāfijas nozīme teoloģisku, politisku, sociālantropoloģisku ideju pārnesē. Vācu kultūrvēsturnieks Aleksandrs Krauss (Alexander Kraus) pār­ skatā par Mollīna tipogrāfijas darbu no jauna definējis tā nozīmi: tā bija mediju revolūcija Eiropas perifērijā. Jāpiekrīt Krausa for­ mulējumam, kas vienlaikus piesaka jaunu pētījumu loku: kā in­ tereses realizēja jaunais, revolucionārais medijs - proti, Nikolausa Mollīna Rīgas tipogrāfija? Un kā skaidrojams fakts, ka N. Mollīns 1588. gadā ieradās Rīgā: kādas aprindas pārstāvēja tie, kas N. Mollīnu ataicināja, kādas personas šajā norisē iesaistījās un kādi ap­ stākļi izraisīja nepieciešamību pēc iespiestas informācijas Rīgā? Ī Z E Samsonius, Hermann. Himmlische Schatzkammer... Riga: Gedruckt durch Nicolaum Mollyn In Verlegung Christian Rittawen Buchbinders Im Jahr 1625. Titullapa. Foto по Ш Akadēmiskās bibliotēkas arhīva No Antverpenes līdz Rīgai N. Mollīns nācis no Antverpenes tipogrāfu un gravīru izdevē­ ju Mollijnu dzimtas. Rīgas pirmā tipogrāfa uzvārdam ir vairākas formas: Antverpenes laikā - flāmu Mollijnss (Mollijns), bet Rīgas laikā - vāciskotā Mollīns (Mollin, Mollyn). Rīgas pirmiespiedēja tēvs Jans Mollijnss Vecākais {Mollijns, 1500-1576) ir viens no Antver­ penes daudzajiem tipogrāfiem. Niklāss Mollijnss amatu pamatos apguva sava tēva tipogrāfijā, tad divus gadus (1573.1.V—1575.1.V) strādāja par iespiedēju Antverpenes visu laiku izcilākā grāmatiespiedēja Kristofa Plantēna (Plantin, 1520-1589) tipogrāfijā un jau no 1579. gada sāka patstāvīgu darbību. Pēdējais izdevums Niklāsa Mollijnsa Antverpenes tipogrāfijā iznāca 1587. gadā. Par N. Mollijnsa Antverpenes laiku ziņas vāktas tikai pēdējos gadu desmitos, par to jāpateicas Nīderlandes (Flandrijas) un Beļģijas grāmatniecības vēsturniekiem, tāpat kā bibliotēku digitālo ko­ lekciju un datubāzu veidotājiem, kas dara pieejamus unikālus seniespieddarbus, tā pētījumiem piešķirot jaunu nozīmi. Tāpēc vairākas no zināmajām Niklāsa Mollijnsa Antverpenes tipogrā­ fijā drukātajām grāmatām ir ieraugāmas un lasāmas ar globālā tīmekļa starpniecību. Jāsecina, ka Niklāsa Mollijnsa Antverpenes laika devums ir bijis nopietns (eventuāli 42 nosaukumi). Cēlonis, kādēļ Niklāsam Mollijnsam nācās pamest Spānijas karalistei pakļauto protestantisko Antverpeni un Flandriju uz vi­ siem laikiem, ir jāmeklē reliģisku, politisku, militāru kaislību plosītās pilsētas vēsturē Nīderlandes revolūcijas jeb 80. gadu kara sākum­ posmā (1568-1648). Mollijnsa tipogrāfiju repertuārs konsekventi liecina, pirmkārt, par darbošanos Antverpenes pilsētas pārvaldes interesēs (sistemātiski iespiežot maģistrāta oficiālos rīkojumus un paziņojumus) un, otrkārt, par piederību radikālo kalvinistu dum­ pīgajām aprindām. N. Mollijnsam katoļu ticība un spāņu valdība nebija pieņemama, viņš, tāpat kā tūkstošiem citu Antverpenes ie­ dzīvotāju, 1586. gada otrajā pusē pilsētu pameta. 1588. gada mar­ tā N. Mollijnss bija Rīgā, lai te veidotu pirmo tipogrāfiju pilsētas un visa reģiona vēsturē. Kādi apsvērumi viņu vadīja, kad viņš pameta Antverpeni, lai starp visām Augsburgas konfesijai un Hanzas sa­ vienībai piederīgajām pilsētām izvēlētos tālo Rīgu? Bet varbūt la­ bāk jautāt: kādēļ Rīga izvēlējās kalvinistu un savas pilsētas patriotu N. Mollijnsu no tālās Flandrijas? Līdz galam uz šiem jautājumiem atbildēt nav izdevies. Turpmāk nekādas zīmes Mollīna drukātajās grāmatās neliecinās par viņa zaudēto dzimteni un flāmu izcelsmi. Pirmā tipogrāfija - Rīgas rātes medijs N. Mollīns 1588. gada pavasarī ieradās Polijas kronim pakļau­ tajā Rīgā reliģiski un politiski nokaitētā laikā (Kalendāra nemieru noslēguma periodā), kas dažās epizodēs atgādināja Antverpenes situāciju. Ir vērts ar vairāk nekā 400 gadu distanci palūkoties uz likumsakarībām, kas bija par iemeslu tam, ka Rīgā tika izveidota pirmā tipogrāfija. Kritiskā politiskā situācija 1586.-1589. gadā ļauj izprast Mollīna tipogrāfijas misiju; proti, tipogrāfijai bija jākļūst par mediju, informācijas avotu un, izmantojot rakstīta, iespiesta un izplatīta vārda spēku, publiski jāvēsta par Rīgas leģitīmās varas rātes - pozīciju. ALMA MATER 1591. gada 1. janvārī Rīgas rātes apstiprinātajā privilēģijā Mollīna tipogrāfijas darba mērķi tika formulēti šādi: «Dieva goda izplatīšanai un viņa svētā vārda dēstīšanai, kā arī baznīcu un sko­ lu uzturēšanai un īpaši kopīgā labuma tālākam turpinājumam.» N. Mollīna pienākums bija arī bez maksas nodot savu izdevumu eksemplāru bibliotēkai, lai iznākumā «katrs šai pilsētā pēc vajadzī­ bas varētu apmierināt savu vajadzību {notturfft) pēc grāmatām, kalendāriem, bildēm un zīmētām vēstulēm». Skaidrs, ka pilsētai lojāla un protestantismam piederīga grāmatiespiedēja darbība aktīvas kontrreformācijas laikā bija uzlūkojama kā pretspēks kato­ liski jezuītiskās ideoloģijas intervencei - «lai rūpīgi sargātos pret visiem viltojumiem, ķecerībām, paskvilām un šādām novirzēm, ja tādas rastos». Bez tam Mollīna drukas darbiem dažādās formas iespējami plašam interesentu lokam bija jāapliecina pilsētas un tās pārvaldes lojalitāte, tā mazinot potenciālo juridisko vai pat militāro sankciju iespēju. Divi pirmie Mollīna Rīgas tipogrāfijas iespiedumi 1588. gadā to pārliecinoši apstiprina: pēc Rīgas baznīcas kārtības, kas fiksēja luteriskās baznīcas pamattiesības un funkcijas (izdevums nav saglabājies), sekoja Limbažu mācī­ tāja Anselma Boka (Bock, Boccius, Tragus) apsveikuma dziesma jaunajam suverēnam, Polijas karalim Sigismundam III un viņa kancleram Janam Zamojskim. Boka dzejojumam ir nevis literāra, bet politiska un diplomātiska vērtība, un Carmen gratulatorium pilsētas tipogrāfijas izdevumā ar pilsētas mācītāja Oderborna ie­ vadvārdiem dzejā varēja būt noderīga dāvana (vai ierocis) turp­ mākajās diplomātiskajās pārrunās. Mollīna tipogrāfijas repertuārs turpmākajos 37 gados liecina, ka viņa darbībā ieinteresētā puse bija, pirmkārt, Rīgas pilsētas oficiālās aprindas - rāte, luteriskās baznīcas vadība, skola - un, otrkārt, Rīgas iedzīvotāji. N. Mollīns iespieda rātes rīkojumus, li­ terārus sacerējumus, kas tiešā vai diskrētākā formā izgaismoja pilsētnieku un pilsētas nostāju politiskos un diplomātiskos jau­ tājumos, darbus, kas kalpoja kā lojalitātes apliecinājumi augstu stāvošiem Polijas-Lietuvas valsts pārstāvjiem. Salīdzinot N. Mol­ līna Antverpenes un Rīgas devumu, redzams, ka viņš abos ga­ dījumos ir pilsētas patriots un darbojas leģitīmās varas pusē, tomēr Rīgas laikā vairs nav jūtams nekas no agrākā konfesionā­ lā un politiskā radikālisma. Mollīna repertuārs arī netieši vēsta par cēloni viņa atnākšanai uz Rīgu: tas bija Rīgas rātes politiski tālredzīgs aicinājums, pasūtījums, lai grāmata kalpotu kā ideju pārneses līdzeklis nedrošajos un mainīgajos apstākļos. Polemis­ kais raksts, grāmata, vienlape ir medijs, autora un tā auditorijas vidutājs, tribīne. Līdz ar N. Mollīnu Rīgas autori ieguva iespēju izdot savus sacerējumus, bet Rīgas publika - tos lasīt. Mollīna ti­ pogrāfijas repertuārs liecina, ka Rīgā tika radīta un tātad rīdzinie­ kiem bija nepieciešama daudzveidīga garīgā un laicīgā literatū­ ra: baznīcas rokasgrāmatas, teoloģiski traktāti, celsmīgi sprediķi, oficiālie raksti (rātes rīkojumi), kalendāri, skolu grāmatas, politiski nozīmīgi teksti, gadījuma rakstura izdevumi (apsveikumi un at­ vadu vārdi Rīgas pilsoņiem), daiļliteratūra (īpaši neolatīņu dzeja), arī apcerējumi, kuros atrodami dabaszinātniska satura vērojumi (piemēram, par komētām). LU Akadēmiskās bibliotēkas kolekcija pārliecinoši prezentē Mollīna izdevumus visā to daudzveidībā. Rīgā (tāpat kā citviet) melnās mākslas uzplaukums jeb tipogrāfijas iedibināšana ir bijusi sociālu un intelektuālu pārmaiņu sākotnē - jaunu domāšanas paradigmu rosinātāja. Molllna tipogrāfijas ieguldījumu un nozīmi Latvijas kultūrai raksturo virkne faktu: Pirmais grāmatizdevējs un tipogrāfs Rīgā, kas iespiedis grāmatas latīņu, vācu, zviedru, somu un latviešu valodā Izdevis pirmo Rīgā iespiesto grāmatu latviešu valodā (1615) Pirmais, kas Rīgā iespiedis notis (1592) N. Mollīns Rīgā aizsāka ne tikai grāmatiespiešanu, bet arī grāmatu grafiku un iespiedgrafiku (kokgriezumus, vara grebumus, ofortas) kā mākslas žanrus. Viņa darbnīcā strādājis pirmais Rīgas vara gravieris Heinrihs Tūms Mollīna gravieris Heinrihs Tūms ir pirmā Rīgā iespiestā ekslibra autors Mollīna tipogrāfijā iespiestā Rīgas panorāma (1612) un Rīgas plāns (1621) ir pirmie šāda veida grafiskie darbi, kas zīmēti Rīgā uz vietas (in situ) un tepat arī izdoti Tipogrāfijas paspārnē darbojies pirmais zināmais grāmatu veikals Rīgā Ar Mollīna tipogrāfiju saistīta pirmo divu zināmo Rīgas grāmatsējēju darbība. Pateicoties tam, ka turpmāk meistaru skaits pieauga un to kvalifikācija bija atbilstoša, 1630. gadā tika iedibināts Rīgas grāmatsējēju amats Riga's First Printing House Marks 425 th Anniversary Vecākais Rīgas iespieddarbs Carmen Gratulatorium, Nikolauss Mollīns, 1588. Foto no LU Akadēmiskās bibliotēkas arhīva In the spring of 1588, Nicolaus Mollinus, the founder of the first printing house in Riga, arrived at the Latvian capital, which was under Polish rule at the time. Originating from Antwerp in Belgium, Mollinus comes from a family of typographers and engravers. Mollinus' biography and reasons for coming to Riga have been extensively research during the last decades. His true motives might remain a mystery, but it is likely that the town council of Riga made a politically far-sighted order of books to transfer ideas in the unstable and dangerous conditions of the time. The most exhaustive collection of publications by Mollinus can be found at the depositary of historic printed material at the University of Latvia Academic Library. The library was founded on the basis of Bibtiotheca Rigensis, the first library in Latvia. The collection features broadsides and excerpts from old printed material saved in the form of broadsides, as well as presentable books in leather and bindings decorated with gilded Coats of Arms of Riga.