Pāriet uz saturu

Unguru baznīca

Vikipēdijas lapa
Unguru baznīca 2020. gadā.

Unguru (Medņu) Evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams Jēkabpils novada Variešu pagasta Medņos, kas celta kā Krustpils baznīcas filiālbaznīca.

Pirmā Unguru baznīca tika iesvētīta 1828. gada 25. jūnijā. Bet jau 1885. gadā celtne bija pussabrukušā stāvoklī. Pēc vairākkārtīgiem draudzes lūgumiem Krustpils pilsmuižas īpašnieks Nikolauss fon Korfs baznīcas remontam iedalīja materiālus un līdzekļus 200 rubļu apmērā. Arī pati draudze saziedoja 580 rubļu. Remontdarbu uzraudzīšanai tika nozīmēts Unguru saimnieks Jēkabu Ozols, kurš lika nojaukt baznīcas pārbūvējamo daļu un vietā uzcelt jaunas telpas. Pēc būvmeistara Jēkaba Putniņa veiktajiem remontdarbiem 1892. gada 17. decembrī atjaunotā baznīca atkal tika iesvētīta.

Pirmā pasaules kara laikā baznīcai tika sabojātas ērģeles un jumts, kā arī izsisti daži logi. 1919. gadā, nodibinoties padomju varai, baznīcas manta tika aprakstīta, un bija nolemts telpas nodot Izpildkomitejas rīcībā. Tomēr draudzei izdevās noslēgt līgumu ar jauno varu par baznīcas izmantošanu uz nenoteiktu laiku. Citādi ēka nebija daudz cietusi. Remontdarbi sākās 1926. gadā. Jumta materiāls un labošana izmaksāja 1376 Ls, torņa labošana un krāsošana — 560 Ls. Atjaunoto dievnamu iesvētīja 1928. gada 25. jūnijā. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā padomju vara draudzei baznīcu atņēma. Otrā pasaules kara laikā, baznīcai nonākot karadarbības zonā, tajā iekārtojās vācu armijas atbalsta punkts. Sarkanās armijas artilērija 1944. gada 7. augustā iznīcināja vācu ugunspunktu baznīcas tornī. Kritušos vācu karavīrus apglabāja turpat pie baznīcas. Pēc kara baznīca atradās izpostītā stāvoklī. Kopš 2004. gada draudze ir sākusi dievnama atjaunošanu.

Arhitektūra un interjers

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīcas ēka ir akmens-ķieģeļu krustveida centrālbūve, kuras rietumu pusē atrodas trīsstāvu tornis ar poligonālu, piramidālu smaili. Austrumu pusē piebūvēta poligonāla sakristeja. Celtnes fasādēs ir gotiskas smailloka durvju un logu ailas. Pirmās ērģeles minētas jau 1830. gadā. 1867. gadā Krustpils ērģeļbūves meistaram Fridriham Veisenbornam draudze pasūtīja jaunas ērģeles, kuras tika iesvētītas 1868. gada 13. oktobrī. Baznīcā atradies 1926. gadā lietais zvans ar uzrakstu: "Balss saucēja Rubenos. 1926. Beker un Ko Liepāja", kā arī 1927. gadā J.K. Švenna lietais bronzas zvarns (85 kg.). 2009. gada 25. septembrī Unguru draudze saņēma Oldenburgas latviešu draudzes Vācijā dāvināto zvanu ar uzrakstu "Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils". Tas līdz šim kalpoja Oldenburgas latviešu baznīcā, kas bija vienīgā latviešiem piederošā baznīca Vācijā. 2009. gada 11. oktobrī Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe atjaunotās draudzes 15. gadu jubilejas dievkalpojumā zvanu iesvētīja.

2013. gadā pilnībā atjaunota sakristejas daļa.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 56°36′49″N 26°3′16″E / 56.61361°N 26.05444°E / 56.61361; 26.05444