Pāriet uz saturu

Demenes katoļu baznīca

Vikipēdijas lapa
Demenes Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca
Demenes katoļu baznīca
Demenes baznīca (Latvija)
Demenes baznīca
Demenes baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija,
Augšdaugavas novads,
Demenes pagasts, Demene
Koordinātas 55°43′17″N 26°33′09″E / 55.72139°N 26.55250°E / 55.72139; 26.55250Koordinātas: 55°43′17″N 26°33′09″E / 55.72139°N 26.55250°E / 55.72139; 26.55250
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1992
Baznīcas vai organizācijas statuss Jelgavas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests
Vjačeslavs Rosļaks
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils neogotika
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 1932
Celtniecības beigas 1992
Specifikācija
Garums 26 m
Platums 17 m
Būvmateriāli mūra

Demenes Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Augšdaugavas novada Demenes pagasta centrā Demenē.

Sākotnēji dievnams atradies Feldhofas kapos, tā bija par Kārļa Raviča līdzekļiem 1874. gadā uzceltā koka baznīca. Tā bija 18 metrus gara un 12 metrus plata ēka ar torni un 1 metru augstiem pamatiem, kas redzami vēl mūsdienās. Dievnams bija veltīts Svētā Staņislava godam ar patrona gleznu lielajā altārī. Sānu altāros bija Jēzus Sirds un Dievmātes aizgādības gleznas. 1900. gadā sāka veidoties draudze. No 1911. līdz 1918. gadam šeit kalpojis un dzīvojis prāvests Juris Martinaitis. Pirmā pasaules kara laikā baznīca nodega, paspēja izglābt tikai Dievmātes aizgādības gleznu, ko nodeva Pāvilam Sobolevskim uzglabāšanā. Mūsdienās tā ir novietota Demenes baznīcā.

Muižkungs draudzes locekļiem devis kokmateriālus jaunas baznīcas celtniecībai, kurus draudzes locekļi saveduši pie nodegušā dievnama. Tā priekšā uzcēluši šķūni, kur sākuši noturēt dievkalpojumus. Pēc kara, nospraužot robežu, Feldhofa atradusies pie pašas robežas, nomaļus, ar sliktiem ceļiem un daļai draudzes locekļu neizdevīgā vietā. Tāpēc draudzes prāvests M. Voitekunas sācis veidot draudzi Demenē, 8 km no Feldhofas, kur saimnieks Ptičko baznīcai dāvājis 3 ha zemes. Šurp pārveduši kokmateriālus, no kuriem 1928. gadā uzcēluši kūti, pagrabu un dzīvojamo māju, kuras vienā galā ierīkojuši kapelu, kurā sākuši noturēt dievkalpojumus.

1932. gada 18. septembrī prāvesta M. Voitekunas vadībā Demenē sākuši būvēt mūra baznīcu. Celšanas darbi ieilga, jo draudze sašķēlās, bija daļa cilvēku, kuri celšanas darbus neatbalstīja un aizgāja uz Silenes baznīcu, tāpēc, pienākot Otrajam pasaules karam, tika uzcelti mūri, bet palika neuzlikts jumts. Draudzes prāvests M. Voitekunas 1944. gadā miris un apbedīts pie nenobeigtās baznīcas. Mainoties valsts iekārtām, padomju varas funkcionāri neļāvuši nobeigt dievnama celtniecību un ēku atsavinājuši. Tāpēc draudze palikusi koka mājā, kura tika vēlāk pārveidota prāvesta Z. Nagļa darbības laikā, kad viņš draudzi apkalpojis no Laucesas baznīcas. Tā bija 16 metrus gara, 9 metrus plata un 3 metrus augsta māja, kurā baznīcas daļa bija 11 metrus gara. Otrajā pusē bijis prāvesta dzīvoklis. Dievnamā bijuši divi altāri. Lielais altāris bijis pārvests no Baltkrievijas baznīcas, bet otrs bijis Dievmātes aizgādības altāris ar gleznu, kas bija pārvesta no Feldhofas. Šī baznīca pastāvējusi līdz 1992. gadam.[2]

Sākoties Trešajai atmodai, nepabeigtais dievnams, kurā padomju varas gados bija iekārtojies Demenes klubs,[3] atguvis sakrālo nozīmi. Tika pabeigti baznīcas celšanas un labiekārtošanas darbi un 1992. gada 30. augustā toreizējais Liepājas diecēzes bīskaps Jānis Bulis baznīcu konsekrēja Jēzus Sirds godam un aizbildniecībai.[4]

Baznīca ir mūra celtne ar neogotikas iezīmēm, 26 metrus gara, 17 metrus plata un 12 metrus augsta ēka ar skārda jumtu un vienu torni, kura galā slejas dzelzs krusts. Sienas no ārpuses apmestas un krāsotas. Smailarku logi. Ieejas durvis no gala un sāniem. Pie gala durvīm fasādē to abās pusēs uz sienas nišās ir divas svēto skulptūras. Bijušajā koka dievnamā ir plebānija. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz metāla žogs ķieģeļu mūra stabiņos. Baznīcas dārzā atrodas prāvesta M. Voitekunas kaps.

Dievnams 2001. gadā.

Tā ir vienas navas telpa ar koka grīdu un lēzeniem noapaļotiem koka griestiem. Pie galvenās ieejas ir priekštelpa, virs kuras atrodas kora telpa. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas. Dievnamā ir trīs koka altāri. Galvenais jeb centrālais atrodas centrā pie presbitērija gala sienas , tas ir Jēzus Sirds altāris. Labajā pusē ir Svētā Staņislava altāris ar svētā gleznu, bet kreisajā pusē — Dievmātes aizgādības altāris ar vēsturisko gleznu no Feldhofas baznīcas.

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Vjačeslavs Rosļaks.[1] Draudze sākusi veidoties 1900. gadā, kad tā atradusies Žemaišu bīskapijā, 1920. gadā iekļāvusies atjaunotajā Rīgas bīskapijā, 1937. gadā Liepājas, bet no 1995. gadā Jelgavas diecēzē. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Demenē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek vienu reizi nedēļā un svētku dienās.

Draudzes lielākie svētki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki ir Svētā Staņislava diena, Vissvētākās Jēzus Sirds svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas aizgādniecības svētki.

  1. 1,0 1,1 Jelgavas diecēze Arhivēts 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
  2. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 253.-254.lpp.
  3. Demenes pagasta vēsture[novecojusi saite] www.demene.lv
  4. Demenes Romas katoļu baznīca Arhivēts 2017. gada 25. augustā, Wayback Machine vietnē. www.vietas.lv

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]