16. gadsimtā bijis vadošais Spānijas šahists. Kalpojis kā Romas katoļu garīdznieks dzimtajā Badahosas provincē, vēlāk kļuvis par Seguras bīskapu, taču šahs viņu padarījis pazīstamu arī tā laika Spānijas karaļaFelipes II galmā. 1560. gadā baznīcas uzdevumā apmeklēja Romu, kur atrada arī laiku šaha cīņām ar tā laika labākajiem Itālijas šahistiem, kurus Lopesam izdevies apspēlēt. Pēc atgriešanās no Itālijas 1561. gadā izdevis grāmatu par šahu "Libro de la invención liberal y arte del juego del Axedrez" ("Grāmata par atjautību un mākslu šaha spēlē"), kurā atspoguļojis sava laika šaha teorijas attīstību.[1] Grāmata piedzīvojusi atkārtotus izdevumus un tikusi tulkota vācu, franču un portugāļu valodās. 1575. gadā spēcīgākie Itālijas šahisti ar Paolo Boi priekšgalā ieradušies atbildes vizītē Madridē un guvuši revanšu Spānijas karaļa klātbūtnē.
Pazīstams ar savu ieguldījumu šaha atklātņu teorijā, kur viņam par godu ir nosaukta Spāņu atklātne - 1. e4 e5 2. Zf3 Zc6 3. Lb5. Pats Lopess gan uzskatīja savu atklātni par melno gājiena 2. ... Zc6 atspēkojumu un par labāku gājienu uzskatīja mūsdienu Filidora aizsardzību - 2. ... d6.