Strādāja par Ādažu pagasta darbvedi, bija Rīgas apriņķa padomes priekšsēdētājs. Bijis lauku darbinieku slimokases dibinātājs un priekšsēdētājs, Latvijas pašvaldības iestāžu darbvežu biedrības dibinātājs un priekšsēdētājs, Latvijas Zemnieku bankas padomes priekšsēdētājs.[2]
No 1918. gada bija paraugsaimniecības "Sautiņi" (mūsdienās – Carnikavas apkaime) īpašnieks.[1][3]
1941. gada 14. jūnijā padomju vara deportē viņa vecākus un jaunāko dēlu Vidvudu. Otrā pasaules kara beigās kopā ar vecāko dēlu, meitu un dzīvesbiedri devās trimdā uz Vāciju, 1950. gadā – uz ASV.[1] Mūža nogalē dzīvoja Ņūdžersijas štata Samervilā(en) vecākā dēla, jurista Ata Grantskalna (1907–1966) fermā un nodarbojās ar augļkopību un dārzkopību.[3][4]
Miris 1964. gada 12. martā Ņūdžersijā. Apbedīts Ņūdžersijas štata Ņūbrunsvikā(en) blakus dzīvesbiedrei Emmai.[3][5] No 2006. gada Latvijā dzīvo viņa mazmazdēls, uzņēmējs Kristaps Grantskalns.[6]