Berta Pīpiņa
| Berta Pīpiņa | |
|---|---|
| 4. Saeimas deputāte | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1883. gada 28. septembrī Codes pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
pēc 1941. gada Krievijas PFSR |
| Tautība | latviete |
| Politiskā partija | Demokrātiskais Centrs |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Ermanis Pīpiņš–Vizulis |
Berta Pīpiņa (dzimusi Ziemele; dzimusi 1883. gada 28. septembrī, miršanas datums nav zināms) bija Latvijas žurnāliste, rakstniece un politiķe, Tautas padomes locekļa, politiķa Ermaņa Pīpiņa-Vizuļa[1] sieva. Bijusi Rīgas domes un 4. Saeimas deputāte, "Demokrātiskā Centra" biedre.[2] Vienīgā sieviete, kas starpkaru periodā bija Saeimas deputāte.
Apmeklējusi Misas pagasta skolu un Bauskas meiteņu proģimnāziju. Piedalījusies "Demokrātiskā Centra" dibināšanā un turpmākajā darbībā: ievēlēta partijas padomē un partijas centrālkomitejā.[2] 1921. gadā kļuvusi par Rīgas domes deputāti. 1931. gadā ievēlēta 4. Saeimā, kur darbojusies līdz 1934. gadam.[3]
Bijusi ilggadēja Latvijas Sieviešu nacionālās līgas priekšsēdētāja.[2] Sarakstījusi romānu "Lejaskrodzinieka meita".[3]
1941. gadā deportēta uz Sibīriju. Par tālāko likteni ziņu nav.[3]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Triju Zvaigžņu ordenis — 4. šķira. [4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Ermanis Pīpiņš-Vizulis, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Skatīts: 2022. gada 18. februārī.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 29. Novembris. Skatīts: 2022. gada 18. Februāris.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 252. lpp.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Berta Pīpiņa». Bauskas Centrālā bibliotēka. Skatīts: 2015. gada 7. februārī.
- ↑ «Valdības Vēstnesis Nr. 262 (16.11.1935), 3. lpp., ieraksts Nr. 1725». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 16.11.2015.
|
 | Šī Latvijas politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |