Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu

1944. gada deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu bija deklarācija, kuru Otrā pasaules kara laikā neilgi pirms Vērmahta atkāpšanās no Rīgas 1944. gada 8. septembrī parakstīja 4. Saeimas priekšsēdētājs un Latvijas Centrālās padomes (LCP) loceklis Pauls Kalniņš, kurš tolaik bija likumīgs Latvijas Valsts prezidenta vietas izpildītājs.

Vēsture

1943. gada 13. augustā slepeni nodibinātās Latvijas Centrālās padomes mērķis bija apvienot visas lielākās Latvijas politiskās partijas cīņā par neatkarīgas, demokrātiskas Latvijas atjaunošanu, noraidot katra veida diktatūru. Pēc LCP ierosmes 1944. gada martā Fēlikss Cielēns izstrādāja Latvijas Centrālās padomes memorandu par nepieciešamību nekavējoties atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti un izveidot Latvijas valdību, kuru parakstīja 188(+2) plaši pazīstami Latvijas sabiedrības pārstāvji (vēlāk parakstītājiem pievienojās vēl divas personas). Memorands bija domāts iesniegšanai Rietumvalstu valdībām, taču, lai nodrošinātu iespēju parakstu vākšanai okupācijas apstākļos, tas formāli bija adresēts Latviešu leģiona ģenerālinspektoram ģenerālim Rūdolfam Bangerskim. 1944. gada 29. aprīlī Gestapo apcietināja pirmo LCP priekšsēdētāju Konstantīnu Čaksti un ģenerālsekretāru Ludvigu Sēju.

Pirms LCP vadības pārcelšanās uz Zviedriju tā 1944. gada 8. septembrī organizēja savu pēdējo sanāksmi Rīgā, kurā piedalījās tās otrais priekšsēdētājs Verners Tepfers, viņa palīgs Jānis Breikšs, Mintauts Čakste, Pauls Kalniņš, bīskaps Jāzeps Rancāns u.c. Sapulces dalībnieki plānoja pārņemt varu un deklarēt Latvijas neatkarības atjaunošanu Vācijas karaspēka atkāpšanās brīdī. Iespējamās valdības vadītāja vārds šajā dokumentā nebija ierakstīts, taču sēdes atsevišķā protokolā norādīts, ka par Ministru prezidentu aicināms profesors Konstantīns Čakste, bet gadījumā, ja viņš nebūtu Latvijā, senators Mintauts Čakste.

Deklarācijā par Latvijas valsts atjaunošanu bija paziņots, ka:

Latvijas tauta pārņēmusi suverēno varu no svešas varas atbrīvotā Latvijas valsts teritorijā un atjaunojusi Latvijas Republiku kā suverēnu valsti. Uz Latvijas Republikas Satversmes pamata (52. pants) uz mani kā pēdējās likumīgi ievēlētās un līdz šim laikam tiesiski pilnvarotās Saeimas priekšsēdētāju pārgājusi Valsts Prezidenta vietas izpildīšana. Ar šo dienu es stājos pie Valsts Prezidenta vietas izpildīšanas līdz jauna Valsts Prezidenta ievēlēšanai Satversmē paredzētā kārtībā. Kā Latvijas Republikas Valsts Prezidenta vietas izpildītājs uz Satversmes man piešķirtās varas pamata (56.pants) esmu uzdevis N.N. sastādīt Ministru kabinetu…

Tomēr Rīgas atstāšanas laikā 1944. gada septembrī un oktobrī LCP nespēja izmantot latviešu militāro vienību potenciālu un publiskot deklarāciju par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Savukārt Alfrēds Rozenbergs 1944. gada 30. novembrī parakstīja atzinumu par Latvijas Nacionālās komitejas (LNK) izveidošanas lietderību, kas gan tika sasaukta tikai 1945. gada 20. februārī Potsdamā.