Pāriet uz saturu

19. šaha olimpiāde

Vikipēdijas lapa

19. šaha olimpiāde notika no 1970. gada 5. septembra līdz 27. septembrim nelielā Rietumvācijas pilsētā Zīgenē.[1]

Vispārīgs apskats

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmoreiz kopš 1927. gada notiekošo olimpiāžu vēsturē rīkotāji nevarēja uzņemt visas komandas, jo ieplānoto 60 komandu vietā bija ieradušās 64 komandas. Četras komandas Argentīna, Ekvadora, Francija un Venecuēla savus pieteikumus bija atsūtījušas pēc noteiktā termiņa, tāpēc FIDE nolēma šīm komandām dalību atteikt. No mājās braukšanas, neizdarot nevienu gājienu, izglābās tikai Argentīna, kurai savu vietu atdeva Panama. Dalībnieku vidū bija pieci debitanti: Džērsija, Fēru Salas, Japāna, Jaunzēlande un Rodēzija.

Komandas bija jāsadala spēkos līdzīgās grupās. Pirmo reizi šim mērķim tika izmantota ESM, kurā tika ievadīti piecu iepriekšējo olimpiāžu rezultāti. Jaunpienācējiem deva iespēju pašiem nosaukt savu kārtas numuru 60 dalībnieku vidū.

Zīgenē tika labots vēl viens pirms vairāk nekā 30 gadiem uzstādīts rekords: par jaunāko olimpiāžu dalībnieku kļuva Andoras komandas šahists vienpadsmitgadīgais Endi Šermans, kurš bija atbraucis mātes pavadībā.

Spēles reglaments: pirmās 2,5 stundās 40 gājieni, katrā nākamajā stundā 16 gājieni.

Olimpiādes rezultāti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšsacīkstes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komandas tika sadalītas sešās grupās, pa desmit komandas katrā. No katras grupas divas labākās komandas iekļuva "A" finālā, 3. un 4. vieta "B" finālā, 5. un 6. vieta "C" finālā, 7. un 8. vieta "D" finālā, bet atlikušās E finālā. Priekšsacīkšu rezultāti starp komandām netika pārnesti uz finālu, tāpēc komandas, kas kvalificējās vienā fināla grupa no vienas priekšsacīkšu grupas, šīs olimpiādes turnīros mērojās spēkiem savā starpā divreiz. Visas komandas gan priekšsacīkšu grupās un finālos spēlēja katra ar katru pēc apļa sistēmas. Priekšsacīkšu rezultāti bija šādi:[2]

"A" fināla rezultāti apkopoti tabulā:[2]

V Komanda 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 P KP + = -
1. PSRS 2 2 2 2 3 3 27½ 18 7 4 0
2. Ungārija 2 2 3 3 26½ 18 8 2 1
3. Dienvidslāvija 2 2 2 26 19 8 3 0
4. ASV 2 2 3 2 24½ 13 5 3 3
5. Čehoslovākija 2 2 2 1 2 2 2 3 23½ 12 3 6 2
6. VFR 2 2 3 22 10 4 2 5
7. Bulgārija 2 ½ 3 2 2 2 3 21½ 10 3 4 4
8. Argentīna 2 1 2 3 21½ 10 4 2 5
9. VDR 1 1 2 2 2 2 2 19 7 1 5 5
10. Rumānija 2 1 2 2 18½ 5 1 3 7
11. Kanāda ½ 1 2 ½ 2 2 17½ 7 2 3 6
12. Spānija 1 1 1 1 2 16 3 1 1 9

Apzīmējumi: V — vieta; P — komandas dalībnieku iegūto punktu summa; KP — komandas iegūto punktu summa (2 punkti — uzvarēts, 1 — neizšķirts, 0 — zaudēts mačs); + (uzvarēto), = (neizšķirto), - (zaudēto) maču skaits.

"B" fināla komandas ieguva šādas vietas olimpiādes kopvērtējumā: 13. Izraēla, 14. Polija, 15. Austrālija, 16. Mongolija, 17. Zviedrija, 18. Nīderlande, 19. Dānija, 20. Somija, 21. Kuba, 22. Austrija, 23. Kolumbija, 24. Indonēzija.[2]

"C" fināla komandas ieguva šādas vietas olimpiādes kopvērtējumā: 25. Anglija, 26. Filipīnas, 27. Spānija 28. Brazīlija, 29. Norvēģija 30. Itālija, 31. Grieķija, 32. Irāna, 33. Beļģija, 34. Skotija, 35.Tunisija, 36. Puertoriko.[2]

"D" fināla komandas ieguva šādas vietas olimpiādes kopvērtējumā: 37. Šveice, 38. Albānija, 39. Peru, 40. Singapūra, 41. Portugāle, 42. Īrija, 43. DĀR, 44. Meksika, 45. Libāna, 46.Luksemburga, 47. Japāna, 48. Dominikāna.[2]

"E" fināla komandas ieguva šādas vietas olimpiādes kopvērtējumā: 49. Jaunzēlande, 50. D. Rodēzija, 51. Turcija, 52. Malta, 53. Honkonga, 54. Maroka, 55. Fēru salas, 56. Andora, 57. Kipra, 58. ASV Virdžīnas, 59. Džērsija, 60. Monako.[2]


Labākie pie galdiņiem

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Galdiņs, Vieta Vārds, Uzvārds Valsts Grupa Rezultāts Partijas Procenti
1. galdiņš
1 Boriss Spaskis PSRS A 12 79,2
2 Bobijs Fišers ASV A 10 13 76,9
3 Bents Larsens Dānija B 13 17 76,5
2. galdiņš
1 Borislavs Ivkovs Dienvidslāvija A 10 13 76,9
2 Ujtumens Tudevīns Mongolija B 13½ 18 75,0
2 Lotārs Šmids VFR A 9 12 75,0
3. galdiņš
1 Viljams Hartstons Anglija C 12½ 16 78,1
2 Milans Matulovičs Dienvidslāvija A 13 17 76,5
3 Viktors Korčnojs PSRS A 11 15 73,3
3 Kiks Langevegs Holande B 11 15 73,3
4. galdiņš
1 Aleksandrs Matanovičs Dienvidslāvija A 10 12 83,3
2 Jans Smejkals Čehoslovākija A 13 17 76,5
3 Ļevs Polugajevskis PSRS A 9 12 75,0
1. rezervists
1 Viljams Lombardi ASV A 11 14 78,6
2 Ištvāns Čoms Ungārija A 10½ 14 75,0
3 Vasilijs Smislovs PSRS A 8 11 72,7
2. rezervists
1 Samuels Estimo Filipīnas C 8 10 80,0
2 Ekrems Konči Albānija D 7 10 70,0
3 Leifs Ēgords Norvēģija C 11 68,2


Godalgoto komandu dalībnieku individuālie rezultāti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Godalgoto komandu dalībnieku individuālie rezultāti redzami tabulās:[1]

1. vieta — PSRS

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Galdiņš Dalībnieks + - = Spēles Punkti
1 Boriss Spaskis 7 0 5 12 9,5
2 Tigrans Petrosjans 6 0 8 14 10
3 Viktors Korčnojs 8 1 6 15 11
4 Ļevs Polugajevskis 7 1 4 12 9
1. rez. Vasilijs Smislovs 5 0 6 11 8
2. rez. Jefims Hellers 6 2 4 12 8

2. vieta — Ungārija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Galdiņš Dalībnieks + - = Spēles Punkti
1 Lajošs Portišs 7 1 8 16 11
2 Levente Lenģels 2 3 7 12 5,5
3 Ištvāns Bileks 4 1 6 11 7
4 Ģēzē Forintošs 9 2 5 16 11,5
1. rez. Ištvāns Čoms 8 1 5 14 10,5
2. rez. Zoltāns Ribli 3 1 3 7 4,5

3. vieta — Dienvidslāvija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Galdiņš Dalībnieks + - = Spēles Punkti
1 Svetozars Gligoričs 3 1 9 13 7,5
2 Borislavs Ivkovs 7 0 6 13 10
3 Milans Matulovičs 10 1 6 17 13
4 Aleksandrs Matanovičs 8 0 4 12 10
1. rez. Bruno Parma 3 1 8 12 7
2. rez. Dragoļubs Miničs 6 0 3 9 7,5

Godalga par labāko partiju

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Godalgu par labāko partiju saņēma Lotārs Šmids (VFR) par uzvaru priekšsacīkstēs spēlētā partijā L. Šmids — A. Kincels (Austrija).

  1. 1,0 1,1 Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 110. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Ю. Авербах, Б. Туров. Шахматные олимпиады (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1974. 297.—298. lpp.

Papildu literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Ю. Авербах, Б. Туров. Шахматные олимпиады (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1974. 79.—85. lpp.


Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]