Singapūra

Singapūras Republika Republic of Singapore 新加坡共和国 Republik Singapura சிங்கப்பூர் குடியரசு
Karogs Ģerbonis
Himna: Majulah Singapura
Location of Singapore
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Singapūra 1°14′N 103°55′E
Valsts valodas		angļu valoda (1. valoda) mandarīnu valoda malajiešu valoda tamilu valoda
Valdība		Parlamentāra republika
-	Prezidents	Tharman Shanmugaratnam
-	Premjerministrs	Lorenss Vongs
Neatkarība
-	Dibināta	1819. gada 29. janvārī
-	Apvienota ar Malaiziju	1963. gada 16. septembrī
-	Atdalīta no Malaizijas	1965. gada 9. augustā
Platība
-	Kopā	721,5 km² (176.)
-	Ūdens (%)	1,444
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2018. gadā	5 638 700 (115.)
-	Blīvums	7,796/km² (3.)
IKP (PPP)		2017. gada aprēķins
-	Kopā	$537.447 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$93,678
TAI (2015)		▲ 0,925 (ļoti augsts) (5.)
Valūta		Singapūras dolārs (SGD)
Laika josla		SST (UTC+8)
Interneta domēns		.sg
ISO 3166-1 kods		702 / SGP / SG
Tālsarunu kods		+65

Singapūra (angļu: Singapore), oficiāli Singapūras Republika (Republic of Singapore), ir pilsētvalsts Dienvidaustrumāzijā. Singapūra ir salu valsts, kas aizņem Singapūras salu un vēl 62 mazākas salas, kas atrodas pie Malakas pussalas krastiem. Singapūras kopējā platība ir 722,5 km², pēc 2018. gada datiem tajā dzīvo 5,638 miljoni iedzīvotāju un 39% no viņiem ir ar citas valsts pilsonību.

Singapūra kopš 1960. gadu vidus piedzīvoja strauju ekonomisko attīstību un no mazattīstītas valsts kļuva par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē. Singapūra ir globāli augsti attīstīts izglītības, izklaides, finanšu, veselības aprūpes, inovāciju, loģistikas, ražošanas un tūrisma centrs. Singapūra ir devītajā vietā pasaulē pēc Tautas attīstības indeksa, trešajā vietā pasaulē pēc IKP uz vienu iedzīvotāju un tai ir augsti rādītāji pēc iedzīvotāju izglītības līmeņa, plānotā dzīves ilguma, dzīves kvalitātes, drošības un mājokļu pieejamības. Kopš 2013. gada Singapūra ir dārgākā pilsēta pasaulē pēc dzīves izmaksām.

Vēsture

Pirmsākumi un britu kolonizācija

Pirmās rakstiskās ziņas par Singapūru atrodamas Ķīnas trešā gadsimta rakstos, kuros tā tiek dēvēta par Pu Luo Chung salu. 1365. gadā uzrakstītajā javiešu episkajā poēmā Nagarakretagama ir atsauce uz ciematu uz salas ar nosaukumu Tumasik (iespējams, ar nozīmi "Jūras pilsētiņa").

1819. gada 28. janvārī Britu Austrumindijas kompānijas aģents Tomass Stemfords Rafls (Raffles) ieradās salā un atzina to par piemērotu ostas būvniecībai. Par salu nomināli valdīja Johoras sultāns, kas bija atkarīgs no holandiešiem un bugiem. Rafls piedāvāja vienam no kandidātiem uz sultāna troni atzīšanu par likumīgu Johoras valdnieku ar ikgadēju 5000 $ un 3000 $ maksājumu, par to sultāns piešķīra Lielbritānijai tiesības izveidot tirdzniecības apmetni Singapūrā. Oficiāls līgums tika parakstīts 1819. gada 6. februārī (to uzskata par Singapūras dibināšanas datumu). 1826. gadā Singapūra kļuva par daļu no t.s. "jūras šaurumu apmetnēm" (Straits Settlements) Britu Indijas jurisdikcijā, bet 1836. gadā kļuva par reģiona galvaspilsētu. 1860. gadā iedzīvotāju skaits bija pieaudzis līdz vairāk nekā 80 000, vairāk nekā puse bija ķīnieši. Daudzi no šiem imigrantiem ieradās strādāt piparu un gambieru plantācijas. Vēlāk, 1890. gados, kad Malaizijā un Singapūrā tika nodibināta gumijas rūpniecība, sala kļuva par globālu gumijas ražošanas centru — notika tās šķirošana un eksportēšana.

Pirms Otrā pasaules kara

Singapūras karaflotes bāze, pabeigta 1938. gadā

Pēc Pirmā pasaules kara briti uzbūvēja lielu Singapūras jūras spēku bāzi, kas bija daļa no aizsardzības stratēģijas Āzijā. 1923. gadā bāzes būvniecība notikusi lēni līdz Japānas iebrukumam Mandžūrijā 1931. gadā. Pilnībā pabeigta 1939. gadā, tā izmaksāja milzīgu summu — 500 miljonus ASV dolāru. Lielbritānijas Impērija to lielīja kā lielāko sausu doku pasaulē, trešo lielāko peldošo doku, un ka tai ir pietiekami daudz degvielas tvertņu, lai apgādātu visu britu floti sešu mēnešu ilgumā.

Atbrīvoto britu karagūstekņu evakuācija (1945).

Vinstons Čērčils nosauca bāzi par "Austrumu Gibraltāru", un militārajās diskusijās tā bieži tika minēta kā "Suecas Austrumi" (East of Suez), bet tā bija bāze bez flotes. Britu flote bija izvietota Eiropā, un briti nevarēja atļauties veidot otru floti, lai aizsargātu intereses Āzijā. Otrā pasaules kara laikā Britu flote palika Eiropā aizsargāt Britu salas. Japānas imperatora armija iebruka Britu Malajā, iebrukuma kulminācija bija Singapūras kauja. 60 000 karavīru lielais britu karaspēks 1942. gada 15. februārī tika aplenkts un kapitulēja, Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils nosauca zaudējumu kā "vissliktāko katastrofu un lielāko kapitulāciju britu vēsturē".

Lielbritānijas zaudējumi cīņā par Singapūru bija smagi, tika sagūstīti gandrīz 85 000 cilvēku papildus agrākajiem zaudējumiem kaujās par Britu Malaju. Singapūra tika pārdēvēta par Syonan-to (昭南 島 Shōnan-tō), kas nozīmē "Dienvidu gaisma". No 5000 līdz 25 000 etnisko ķīniešu tika nogalināti Sooku Čeinas (Sook Ching) slaktiņā, ko veica japāņu armija. Lielbritānijas spēki plānoja atbrīvot Singapūru 1945. gadā, tomēr karš beidzās pirms operāciju uzsākšanas. Pēc japāņu kapitulācijas tā tika atkal okupēta ar britu, indiešu un austrāliešu spēku palīdzību.

Pēc Otrā pasaules kara

1946. gada 1. aprīlī Singapūra kļuva par atsevišķu britu Kroņa koloniju (Crown Colony) ar administratīvo valdību, kuru pārvaldīja gubernators, nākamā gada jūlijā tika izveidota atsevišķa izpildvaras un likumdošanas padome, un tika nolemts ievēlēt sešus likumdošanas padomes locekļus.

1956. gadā Lielbritānija piešķīra Singapūrai pilnīgu iekšējo pašpārvaldi visos jautājumos, izņemot aizsardzību un ārlietas. 1959. gada maijā vēlēšanās pārsteidzošu uzvaru guva Tautas rīcības partija (People's Action Party). Par premjerministru ievēlēja Li Kuan Ju (Lee Kuan Yew). 1962. gada notika referendums, kura rezultātā 1963. gada 16. septembrī Singapūra pievienojās Malajas Federācijai.

Singapūra 1965. gada 9. augustā ieguva neatkarību un kļuva par Singapūras Republiku ar Li Kuan Ju kā premjerministru un Jusofu bin Išaku (Yusof bin Ishak) kā prezidentu. Li Kuan Ju uzsvars uz strauju ekonomisko izaugsmi, atbalsts uzņēmējdarbībai, cīņa pret korupcīju, un iekšējās demokrātijas ierobežojumi veidoja Singapūras politiku nākamos 50 gados. Bezdarba līmenis bija 3%, reālais IKP pieaugums vidēji bija aptuveni 8% līdz 1999. gadam, vēlāk 6% gadā. 1980. gados Singapūra pārgāja uz augsto tehnoloģiju nozarēm, lai konkurētu ar kaimiņvalstīm, kurās bija lētāks darbaspēks. 1981. gadā atklāja Singapūras Čangi lidostu, Singapūras osta kļuva par vienu no pasaules visnoslogotākam ostām, tādējādi tā kļuva par nozīmīgu transporta mezglu un tūristu galamērķi.

Valsts iekārta

Singapūras parlamenta ēka

Singapūra ir demokrātiska parlamentārā republika. Izpildvara ir Singapūras Ministru kabinets, kuru vada premjerministrs un daudz mazākā mērā arī prezidents. Prezidents tiek ievēlēts ar tautas balsojumu un tam ir veto tiesības attiecībā uz konkrētu izpildu lēmumu kopumu, piemēram, valsts rezervju izmantošanu un tiesnešu iecelšanu. Parlaments darbojas kā valdības likumdevējs.

Lai gan vēlēšanas ir tīras, nav neatkarīgas vēlēšanu iestādes un valdībai ir liela ietekme uz plašsaziņas līdzekļiem. "Freedom House" savā ziņojumā "Brīvība pasaulē" un "The Economist" savā "Demokrātijas indeksā" uzskata Singapūru "par daļēji brīvu" kā "kļūdainu demokrātiju". Pēdējās vēlēšanas notika 2015. gada septembrī, kad PAP ieguva 89 no 89 vietām, vēlēšanas vēlāk tika apstrīdētas.

Apelācijas tiesa pārstāv visaugstāko taisnīgumu un modernu domas interpretāciju. Singapūras tiesību sistēma ir balstīta uz Lielbritānijas tiesību sistēmas, taču ar būtiskām vietējām atšķirībām. Zvērināto tiesa tika atcelta 1970. gadā, lai tiesas lēmumi pilnībā būtu tiesnešu rokās. Singapūrā tiek izpildīti arī miesas sodi, noteikts skaits sitienu pa augšstilbiem ar 3 cm resnu bambusa nūju, tos piespriež par tādiem noziegumiem kā izvarošana, nemieri, vandalisms un noteikti imigrācijas pārkāpumi. Singapūrā ir nāvessods par slepkavību, kā arī par narkotiku tirdzniecību lielos apmēros un šaujamieroču tirdzniecību.

"Transparency International" Singapūra ir pastāvīgi novērtēta starp vismazāk korumpētajām valstīm pasaulē. Par piecu vai vairāk cilvēku pulcēšanās pasākumiem ir nepieciešama policijas atļauja.

Ģeogrāfija

Singapūra un tai piederošas salas.

Singapūru veido 63 salas. Augstākais dabiskais punkts ir Bukit Timah kalns 163,63 m augstumā. Pastāvīgi meliorācijas projekti ir palielinājuši Singapūras zemes platību no 581,5 km² 1960. gadā līdz 719,1 km² 2015. gadā, kas ir par aptuveni 23% vairāk. Paredz, ka zemes platības līdz 2030. gadam pieaugs vēl par 100 km². Daži projekti ietver nelielu salu apvienošanu, lai izveidotu lielākas, funkcionālākas salas.

Daba

Singapūra savas urbanizācijas dēļ ir zaudējusi 95% savu vēsturisko mežu, un tagad vairāk nekā puse dabā sastopamās faunas un floras Singapūrā atrodas dabas rezervātos, piemēram, Bukit Timah dabas rezervātā un Sungei Buloh mitrāju rezervātā, kas veido tikai 0,25% no Singapūras zemes platības. 1967. gadā valdība ieviesa plānu pārvērst Singapūru par "dārzu pilsētu", kura mērķis ir mīkstināt urbanizācijas sekas un uzlabot dzīves kvalitāti. Kopš tā laika gandrīz 10% no Singapūras platības ir rezervēti parkiem un dabas rezervātiem. Singapūras labi pazīstami dārzi ietver Singapūras botānisko dārzu, kas ir 150 gadus vecs tropisks dārzs un Singapūras pirmā UNESCO Pasaules mantojuma vieta, un Gardens by Bay, kas ir populārs tūristu galamērķis.

Klimats

Singapūrai ir tropu lietus mežu klimats, kuram nav atšķirīgu sezonu, vienmērīga temperatūra un spiediens, augsts mitrums un bagātīgs nokrišņu daudzums Temperatūra ir no 22 līdz 35 ° C. Temperatūra gada laikā stipri nemainās, musonu sezona ilgst no novembra līdz janvārim.

Ekonomika

Singapūrai ir augsti attīstīta tirgus ekonomika, kas vēsturiski balstīta uz tirdzniecību. Kopā ar Honkongu, Dienvidkoreju un Taivānu tā ir viena no sākotnējiem četriem Āzijas "tīģeriem", bet IKP ziņā uz vienu iedzīvotāju pārsniedz pārējos "tīģerus". Laikposmā no 1965. līdz 1995. gadam izaugsmes temps vidēji bija aptuveni 7 % gadā.

Singapūras ekonomika ir pazīstama kā viena no brīvākajām, inovatīvākajām, viskonkurētspējīgākajām, visdinamiskākajām un uzņēmējdarbībai draudzīgākām. Ekonomiskās brīvības indekss 2015. gadā ierindo Singapūru kā otro brīvāko ekonomiku pasaulē.

Viena no pasaulē visvairāk fotografētajām ēkām ir Marina Bay Sands kūrorts, kas tika atvērts 2010. gadā. Vairākus gadus Singapūra ir bijusi viena no nedaudzajām valstīm ar AAA kredītreitingu no "lielajiem trim" un vienīgā Āzijas valsts, kura sasniedza šo reitingu. Ņemot vērā tās atrašanās vietu, kvalificētu darbaspēku, zemas nodokļu likmes, labu infrastruktūru un nulles toleranci pret korupciju, Singapūra piesaista investīcijas no visas pasaules. Singapūra ir 11. vietā pēc pasaules ārvalstu valūtas rezervēm un vienā no augstākajām starptautisko investīciju pozīcijām uz vienu iedzīvotāju. Singapūrā ir vairāk nekā 7000 transnacionālu uzņēmumu no ASV, Japānas un Eiropas. Ir arī aptuveni 1500 uzņēmumi no Ķīnas un Indijas. Ārvalstu uzņēmumi ir gandrīz visās valsts ekonomikas nozarēs. Aptuveni 44 procenti no Singapūras darbaspēka sastāv no iebraucējiem. Ir noslēgti vairāk nekā desmit brīvās tirdzniecības līgumi ar valstīm un reģionālajiem savienojumiem.

Darbaspēks

Tradicionāli Singapūrā ir zemākais bezdarba līmenis starp attīstītajām valstīm. Laika posmā no 2005. līdz 2014. gadam bezdarba līmenis nepārsniedza 4%. 2005. gadā bezdarba rādītājs bija 3,1%, bet 2009. gadā tas sasniedza 3%. 2015. gada pirmajā ceturksnī tas samazinājās līdz pat 1.8%. Lai gan ir atzīts, ka ārvalstu darba ņēmējiem ir būtiska nozīme valsts ekonomiskajā attīstībā, valdība apsver ierobežot papildus darba spēka ieplūšanu, jo ārvalstu darbinieki jau šobrīd veido 80% no būvniecības nozares un 50% no pakalpojumu nozares kopējā darbinieku skaita.

Valdībai ir vairākas programmas bezpajumtniekiem un trūcīgajiem, tādēļ nabadzības praktiski nav. Dažas no programmām ietver ikmēneša pabalstus, bezmaksas izglītību un medicīnisko aprūpi valsts slimnīcās, atlaides sabiedriskajam transportam un komunālo pakalpojumu rēķiniem.

Skats uz pilsētu un ostu no jūras puses

Ekonomikas sektori

Singapūras eksports pēc sektoriem (2014)

Singapūra ir līderis vairākās ekonomikas nozarēs, tostarp tā ir trešais lielākais valūtas maiņas centrs, trešais vadošais finanšu centrs, otrais lielākais kazino azartspēļu tirgus, trešais lielākais naftas pārstrādes un tirdzniecības centrs, pasaules lielākais eļļas pārstrādes ražotājs un galvenais kuģu remonta pakalpojumu centrs, pasaules lielākais loģistikas centrs. Ekonomika ir daudzveidīga, un tās galvenie ieguldītāji — finanšu pakalpojumi, ražošana, naftas pārstrāde. Galvenais eksports ir pārstrādāta nafta, mikroshēmas un datori, kas 2010. gadā veidoja 27% no valsts IKP, un kas ietver būtiskas elektronikas, naftas pārstrādes, ķīmisko vielu, mašīnbūves un biomedicīnas zinātņu nozares. 2006. gadā Singapūra saražoja apmēram 10% no pasaules procesoru daudzuma. Singapūras lielākie uzņēmumi ir telekomunikāciju, banku, transporta un ražošanas nozarēs, no kuriem daudzi sākās kā valsts uzņēmumi, un kopš tā laika tie ir iekļauti Singapūras biržā, tostarp Singapūras telekomunikācijas (Singtel), Singapūras tehnoloģiju tehnoloģijas, Keppel Corporation, aizjūras Ķīnas banku korporācija (OCBC), Singapūras attīstības banka (DBS), Apvienotā aizjūras banku grupa (UOB). Pēc Bloomberg datiem 2011. gadā pasaules finanšu krīzes laikā OCBC, DBS un UOB tika klasificētas kā pasaules 1., 5., 6. pasaules spēcīgākās bankas.

Vislabāk zināmie globālie zīmoli ir Singapore Airlines, Changi lidosta un Singapūras osta. Changi lidosta savieno vairāk nekā 100 aviosabiedrības ar vairāk nekā 300 pilsētām. No 2015. gada stratēģiskais starptautiskais gaisa spēku mezgls ir ieguvis vairāk nekā 480 "Pasaules labākās lidostas" balvu, un tā ir pazīstama kā pasaulē visvairāk apbalvotā lidosta.

Tūrisms veido lielu ekonomikas daļu, 2014. gadā pilsētvalsti apmeklēja vairāk nekā 15 miljoni tūristu. Lai attīstītu tūrisma nozari, azartspēles tika legalizētas 2005. gadā, bet tikai divas licences "Integrētajiem kūrortiem" tika izsniegtas, lai kontrolētu pārkāpumus saistībā ar naudas atmazgāšanu un atkarību.

Singapūras osta

Demogrāfija

Ķiniesu un malajiešu sievietes Singapūrā 1890. gads

Pēc 2015. gada datiem, Singapūrā iedzīvotāju skaits bija 5 535 000, no kuriem 3 375 000 jeb 61% bija pilsoņi, savukārt pārējie 2 160 000 jeb 39% bija pastāvīgie iedzīvotāji, nepilsoņi (ārvalstu studenti, ārvalstu darbinieki, tūristi). Saskaņā 2010. gada datiem gandrīz 23% Singapūras iedzīvotāju (pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji) bija dzimuši ārvalstīs, tas nozīmē, ka apmēram 10% Singapūras pilsoņu bija ārvalstīs dzimuši naturalizētie pilsoņi, bet ja nerezidenti tiek ieskaitīti, tad gandrīz 43% no kopējā iedzīvotāju skaita ir piedzimuši ārzemēs. Viena un tā pati skaitīšana liecina, ka aptuveni 74,1% iedzīvotāju bija ķīniešu, 13,4% malajiešu, 9,2% indieši un 3,3% vietējas izcelsmes iedzīvotāji. Līdz 2010. gadam bērnam piešķīra tādu tautību, kāda bija bērna tēvam, bet no 2010. gada cilvēki var reģistrēties, izmantojot rasu klasifikāciju, kurā viņi var izvēlēties vienu primāro tautību un vienu sekundāro tautību, bet ne vairāk kā divas.

90,3% mājsaimniecību (t.i., mājsaimniecības, kuru vada Singapūras pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs) īpašnieki pastāvīgi tajās dzīvo, un vidēji mājsaimniecībā dzīvo 3,43 personas (tostarp apgādājamie, kuri nav pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji). Tomēr zemes trūkuma dēļ 80,4% mājsaimniecību atrodas subsidētos, daudzstāvu, valsts dzīvokļos. 75,9% mājsaimniecību atrodas dzīvokļos, kuros ir četras vai vairāk istabas.

Singapūras iedzīvotāju vidējais vecums 2017. gadā bija 40,5 gadi, bet vidējais dzimstības koeficients bija 0,80 bērni uz vienu sievieti, kas ir zemākais pasaulē un ievērojami zemāks par 2.1, kas ir nepieciešams populācijas atjaunošanai. Lai pārvarētu šo problēmu, Singapūras valdība iedrošina ārzemniekus imigrēt uz Singapūru. Lielais imigrantu skaits neļauj Singapūras iedzīvotāju skaitam sarukt.

Valodas

Mājsaimniecībās izmantotās valodas
Valoda			Procenti
Angļu			36.9%
Mandarīnu			34.9%
Malajiešu			10.7%
Tamilu			3.3%
Citu			14.2%

Singapūrā ir četras oficiālās valodas: angļu, malajiešu, ķīniešu (mandarīnu) un tamilu. Angļu valoda ir kopēja valoda, un tā ir biznesa, valdības un mācību valoda skolās.

Valsts iestādes Singapūrā, piemēram, Singapūras valsts dienests (kas ietver Singapūras civildienestu un citas aģentūras) veic uzņēmējdarbību angļu valodā un oficiālus dokumentus, kas rakstīti valodā, kas nav angļu, piemēram, malajiešu, ķīniešu vai tamilu, parasti ir jāiztulko angļu valodā, lai tos varētu pieņemt iesniegšanai.

Singapūras konstitūcija un visi likumi ir rakstīti angļu valodā un nepieciešami tulki, ja vēlas vērsties Singapūras tiesās citā valodā nekā angļu valoda. Angļu valoda ir dzimtā valoda tikai vienai trešdaļai no visiem Singapūras iedzīvotājiem. Apmēram viena ceturtdaļa no visiem Singapūras malaiziešiem, trešdaļa no visiem Singapūras ķīniešiem un puse no visiem Singapūras indiešiem uzskata par savu dzimto valodu angļu valodu. Divdesmit procenti Singapūras iedzīvotāju neprot lasīt vai rakstīt angļu valodā.

Singapūras iedzīvotāji pārsvarā ir divvalodīgi, un angļu valoda ir viņu kopīgā valoda, parasti tā ir kā otrā valoda, ko māca skolās, lai saglabātu katra indivīda etnisko identitāti un vērtības.

Reliģiskais sastāvs

Reliģijas Singapūrā, 2015
Religija			Procenti
Budisms			33.2%
Kristietība			18.8%
Ateisms			18.5%
Islāms			14.0%
Daoisms			10.0%
Hinduisms			5.0%
Citas reliģijas			0.6%

Budisms ir izplatītākā reliģija Singapūrā pēc tās sekotāju skaita. Otrā izplatītākā reliģija ir kristietība, tai seko islāms, taoisms un hinduisms. Aptuveni 17% iedzīvotāju ir ateisti. Kristiešu, daoistu un ateistu īpatsvars laika posmā no 2000. līdz 2010. gadam ir palielinājies par aptuveni 3%, bet budistu īpatsvars ir samazinājies. Citu ticībnieku īpatsvars ir saglabājies līdzšinējā līmenī. Pēc Pew Research Center veikta pētījuma ir atklāts, ka Singapūra ir reliģiski daudzpusīgākā nācija pasaulē.

Lielākā daļa budistu Singapūrā ir ķīnieši, budistu misionāri, kas vairāku gadu desmitu laikā ir iebraukuši no Taivānas un Ķīnas. Singapūrā ir trīs budisma atzaru klosteri — Theravada, Mahayana un Vajrayana.

Atsauces

Bibliografija

• Rodney King. The Singapore Miracle, Myth and Reality. Insight Press, 2008. ISBN 0-9775567-0-0.
• Mauzy, Diane K., Milne, R.S. Singapore Politics: Under the People's Action Party. Routledge, 2002. ISBN 0-415-24653-9.
• Tan, Kenneth Paul. Renaissance Singapore? Economy, Culture, and Politics. NUS Press, 2007. ISBN 978-9971-69-377-0.
• Lee Kuan Yew (2000). From Third World To First: The Singapore Story: 1965—2000. New York: HarperCollins. ISBN 0-06-019776-5.
• Worthington, Ross. Governance in Singapore. Routledge/Curzon, 2002. ISBN 0-7007-1474-X.
• Leow Bee Geok. Census of Population (2000). Singapore : Department of Statistics, April 2002. ISBN 981-04-6158-5. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. novembris.
• «Key Facts & Figures». Ministry of Transport, Singapore. Skatīts: 2003. gada 11. janvāris.
• «Nation's History». Singapore Infomap. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 21. aprīlis. Skatīts: 2004. gada 11. janvāris.
• «MOE-PRIME». Programme For Rebuilding and Improving Existing schools (PRIME). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 23. augusts. Skatīts: 2007. gada 15. maijs.
• Eight More Schools to Benefit from Upgrading. Ministry of Education. 14 February 2007. Atjaunināts: 15 May 2007.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Singapūra.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Singapūras valdības mājaslapa