1992. gads
gads
(Pāradresēts no 1992)
- Šis raksts ir par 1992. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1992. gads Latvijā.
1992. (MCMXCII) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Laikapstākļi Latvijā |
| Gregora kalendārs | 1992 MCMXCII |
| Ab urbe condita | 2745 |
| Armēņu kalendārs | 1441 ԹՎ ՌՆԽԱ |
| Asīriešu kalendārs | 6742 |
| Bahāju kalendārs | 148—149 |
| Bengāliešu kalendārs | 1399 |
| Berberu kalendārs | 2942 |
| Budistu kalendārs | 2536 |
| Birmiešu kalendārs | 1354 |
| Bizantiešu kalendārs | 7500—7501 |
| Ķīniešu kalendārs | 辛未年 (Metāla kaza) 4688 vai 4628 — līdz — 壬申年 (Ūdens pērtiķis) 4689 vai 4629 |
| Koptu kalendārs | 1708—1709 |
| Etiopu kalendārs | 1984—1985 |
| Ebreju kalendārs | 5752—5753 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2048—2049 |
| - Shaka Samvat | 1914—1915 |
| - Kali Juga | 5093—5094 |
| Holocēna kalendārs | 11992 |
| Igbo kalendārs | 992—993 |
| Irānas kalendārs | 1370—1371 |
| Islāma kalendārs | 1412—1413 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4325 |
| UNIX laiks | 694224000—725846399 |
Notikumi
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 1. janvāris — Butross Butross-Gali no Ēģiptes kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru, nomainot Havjeru Peresu de Kveljaru.
- 6. janvāris:
- Bosnijas serbi deklarēja republikas izveidošanu Bosnijā un Hercegovinā, protestējot pret Bosnijas musulmaņu un horvātu vēlmi atzīt tos starptautiski.
- varu Gruzijā pārņēma Kara padome, Zviads Gamsahurdija aizbēga uz Armēniju.
- 12. janvāris — pieņemta pašreizējā Mali konstitūcija.
- 13. janvāris — Japāna atvainojās par Korejas sieviešu turēšanu seksuālā verdzībā Otrajā pasaules karā.
- 15. janvāris — Slovēnija un Horvātija tika starptautiski atzītas dažās rietumvalstīs, tādējādi sākot Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas sabrukumu.
- 16. janvāris — Salvadoras valdība un nemiernieki Mehiko noslēdza mieru, beidzot 12 gadu pilsoņu karu, kas prasījis 75 000 cilvēku dzīvību.
- 22. janvāris:
- Zairā nemiernieki ieņēma nacionālo radio staciju Kinšasā un noraidīja prasību valdībai atkāpties;
- STS-42: startējot Space Shuttle Discovery, Roberta Bondare kļuva par pirmo Kanādas sievieti, kas bijusi kosmosā.
26. janvāris — Boriss Jeļcins paziņoja, ka Krievija pārtrauks notēmēt uz ASV kodolieročus.
Februāris
labot šo sadaļu- 7. februāris — noslēgts Māstrihtas līgums, dibinot Eiropas Savienību.
- 8. februāris — Albērvilā, Francijā tika atklātas ziemas olimpiskās spēles.
- 11. februāris — izveidota Azerbaidžānas Centrālā banka.
- 21. februāris — ANO Drošības padome apstiprināja rezolūciju 743, lai sūtītu miera uzturēšanas spēkus uz Dienvidslāviju
- 25. februāris — dibināta Krievijas kosmiskā aģentūra.
- 25.-26. februāris — Hodžali, Kalnu Karabahā armēņu pašaizsardzības spēki nogalināja aptuveni pustūkstoti azerbaidžāņu mierīgo iedzīvotāju.
Marts
labot šo sadaļu- 1. marts — pēc tam, kad Bosnijas musulmaņi un horvāti nobalsoja par neatkarību, serbu snaiperi atklāja uguni uz civiliedzīvotājiem.
- 3. marts — 263 ogļrači gāja bojā Turcijas ogļu raktuvēs pie Zonguldakas.
- 9. marts — Ķīnas Tautas republika ratificēja Kodolieroču neizplatīšanas līgumu
- 12. marts — Maurīcija kļuva par republiku, tomēr paliekot Nāciju Sadraudzības locekle.
- 13. marts — 6,8 ballu zemestrīce Turcijas austrumos, kurā gāja bojā vairāk nekā 500 cilvēku.
- 17. marts — referendumā Dienvidāfrikā vairums nobalsoja par aparteīda izbeigšanu.
Aprīlis
labot šo sadaļu- 6. aprīlis — Bosnijas un Hercegovinas parlaments (bez serbu piedalīšanās) proklamēja neatkarību no Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas; serbu bruņotie spēki aplenca Sarajevu.
- 9. aprīlis — parlamenta vēlēšanās Apvienotajā Karalistē vairākumu atkārtoti ieguva Džona Meidžora vadītā Konservatīvā partija.
- 10. aprīlis — Kalnu Karabahas ciemā Marganā azerbaidžāņu spēki nogalināja vismaz 45 armēņu civiliedzīvotājus.
- 28. aprīlis — divas atlikušās Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas republikas — Serbija un Melnkalne dibināja Dienvidslāvijas Federatīvo republiku.
Maijs
labot šo sadaļu- 5. maijs — Krimas krievu pārstāvji deklarēja atdalīšanos no Ukrainas, tomēr 10. maijā šo lēmumu viņi atsauca.
- 7. maijs — STS-49: Space Shuttle Endeavour devās pirmajā kosmiskajā lidojumā.
- 9. maijs — armēņu spēki ieņēma Šušu — pēdējo azerbaidžāņu bāzi Kalnu Karabahā.
Jūnijs
labot šo sadaļu- 4. jūnijs — pieņemts pašreizējais Kazahstānas karogs.
- 5. jūnijs — Riodežaneiro tika parakstīta konvencija "par bioloģisko daudzveidību".
- 17. jūnijs — ASV prezidents Džordžs H. V. Bušs un Krievijas prezidents Boriss Jeļcins noslēdza vienošanos par stratēģiskā bruņojuma samazināšanu (vēlāk tā tika nosaukta par START II).
- 20. jūnijs — Igaunijā tika atjaunota naudas vienība krona, aizstājot PSRS rubli.
- 28. jūnijs — Igaunijā notika referendums par valsts konstitūciju.
Jūlijs
labot šo sadaļu- 13. jūlijs — par Izraēlas premjerministru kļuva Ichaks Rabins.
- 25. jūlijs—9. augusts — Barselonā, Spanijā notika vasaras olimpiskās spēles.
Augusts
labot šo sadaļu- 11. augusts — franču nesējraķete Arian nogādāja Zemes orbītā pirmo Dienvidkorejas satelītu Uribol.
Septembris
labot šo sadaļuOktobris
labot šo sadaļu- 6. oktobris — Lennarts Meri kļuva par pirmo Igaunijas prezidentu pēc neatkarības atjaunošanas.
- 6. oktobris — Lietuvā notika referendums par valsts konstitūciju.
Novembris
labot šo sadaļu- 3. novembris — ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja Bills Klintons.
- 25. novembris — Čehoslovākijas parlaments nobalsoja par valsts sadalīšanu Čehijas Republikā un Slovākijā, kas notika 1993. gada 1. janvārī.
Decembris
labot šo sadaļu- 3. decembris — ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju, lai sūtītu ANO miera uzturēšanas spēkus (UNITAF) humānās palīdzības un miera nodrošināšanai Somālijā.
- 12. decembris — zemestrīce Floresas salā Indonēzijā, kurā gāja bojā 2500 cilvēku.
- 29. decembris — par Brazīlijas prezidentu tika iecelts Itamars Franku.
Dzimuši
labot šo sadaļu- Janvāris
- 8. janvāris — Koke (Koke), spāņu futbolists
- 10. janvāris — Kristians Atsu (Christian Atsu), Ganas futbolists (miris 2023. gadā)
- 11. janvāris — Dani Karvahals (Dani Carvajal), spāņu futbolists
- 19. janvāris — Logans Lermans (Logan Lerman), amerikāņu aktieris
- Februāris
- 5. februāris — Neimars Žuniors (Neymar.Junior), brazīliešu futbolists
- 14. februāris — Kristians Eriksens (Christian Eriksen), dāņu futbolists
- 23. februāris — Kazemiru (Casemiro), brazīliešu futbolists
- 27. februāris — Kalums Vilsons (Callum Wilson), angļu futbolists
- Marts
- 1. marts — Eduārs Mendī (Édouard Mendy), senegāliešu futbolists
- Aprīlis
- 10. aprīlis — Sadio Manē (Sadio Mané), senegāliešu futbolists
- 21. aprīlis — Isko (Isco), spāņu futbolists
- 24. aprīlis — Džo Kīrijs (Joe Keery), amerikāņu aktieris un mūziķis
- 25. aprīlis — Adrija Arhona (Adria Arjona), amerikāņu aktrise
- 30. aprīlis — Marks Andrē ter Štēgens (Marc-André ter Stegen), vācu futbolists
- Maijs
- 11. maijs — Tibo Kurtuā (Thibaut Courtois), beļģu futbolists
- Jūnijs
- 12. jūnijs — Filipi Koutinju (Philippe Coutinho), brazīliešu futbolists
- 14. jūnijs — Derils Sabara (Daryl Sabara), amerikāņu aktieris
- 15. jūnijs — Mohameds Salāhs (محمد صلاح), ēģiptiešu futbolists
- 24. jūnijs — Dāvids Alaba (David Alaba), austriešu futbolists
- 26. jūnijs — Rudijs Gobērs (Rudy Gobert), franču basketbolists
- Jūlijs
- 8. jūlijs — Sons Hinmins (손흥민), dienvidkorejiešu futbolists
- 18. jūlijs — Mehdī Tāremī (مهدی طارمی), irāņu futbolists
- 21. jūlijs — Jūlija Beļajeva (Julia Beljajeva), igauņu paukotāja
- Augusts
- 12. augusts — Kara Delevinja (Cara Delevingne), angļu modele un aktrise
- 31. augusts — Nikolass Taljafiko (Nicolás Tagliafico), argentīniešu futbolists
- Septembris
- 2. septembris — Emiljano Martiness (Emiliano Martínez), argentīniešu futbolists
- 27. septembris — Granits Džaka (Granit Xhaka), šveiciešu futbolists
- Oktobris
- 2. oktobris — Alisons Bekers (Alisson Becker), brazīliešu futbolists
- 11. oktobris — Tamira Mensa-Stoka (Tamyra Mensah-Stock), ASV brīvā stila cīkstone
- 18. oktobris — Berijs Kjogans (Barry Keoghan), īru aktieris
- 23. oktobris — Alvaro Morata (Álvaro Morata), spāņu futbolists
- Novembris
- 5. novembris — Marko Verrati (Marco Verratti), itāļu futbolists
- 16. novembris — Marcelo Brozovičs (Marcelo Brozović), horvātu futbolists
Miruši
labot šo sadaļu- 26. janvāris — Hosē Ferrers (José Ferrer), puertorikāņu aktieris un režisors (dzimis 1912. gadā)
- 27. februāris — Aļģirds Greims (Algirdas Greimas), lietuviešu/franču semiotiķis (dzimis 1917. gadā)
- 9. marts — Menahems Begins (מְנַחֵם בֵּגִין), Izraēlas politiķis (dzimis 1913. gadā)
- 23. marts — Frīdrihs Hajeks (Friedrich Hayek), Austrijas ekonomists (dzimis 1899. gadā)
- 20. aprīlis:
- Aizeks Azimovs (Isaac Asimov), ASV rakstnieks (dzimis 1920. gadā)
- Benijs Hills (Benny Hill), britu komiķis (dzimis 1924. gadā)
- 23. aprīlis — Šotodžits Rajs (সত্যজিত রায়), Bengālijas kinorežisors (dzimis 1921. gadā)
- 27. aprīlis — Olivjē Mesiāns (Olivier Messiaen), franču komponists, ērģelnieks (dzimis 1908. gadā)
- 6. maijs — Marlēna Dītriha (Marlene Dietrich), vācu aktrise, dziedātāja (dzimusi 1901. gadā)
- 30. maijs — Kārlis Karstenss (Karl Carstens), Vācijas prezidents (dzimis 1914. gadā)
- 15. jūnijs — Ļevs Gumiļovs (Лев Гумилёв), krievu vēsturnieks (dzimis 1912. gadā)
- 29. augusts — Fēlikss Gvatari (Félix Guattari), franču filozofs (dzimis 1930. gadā)
- 2. septembris — Barbara Maklintoka (Barbara McClintock), ASV citoģenētiķe (dzimusi 1902. gadā)
- 12. septembris — Entonijs Pērkinss (Anthony Perkins), ASV aktieris (dzimis 1932. gadā)
- 4. oktobris — Denijs Halms (Denny Hulme), britu autosportists (dzimis 1936. gadā)
- 8. oktobris — Villijs Brants (Willy Brandt), VFR kanclers dzimis 1913. gadā)
- 5. novembris — Jans Orts (Jan Oort), nīderlandiešu astronoms (dzimis 1900. gadā)
- 7. novembris — Aleksandrs Dubčeks (Alexander Dubček), slovāku politiķis (dzimis 1921. gadā)
- 17. decembris — Dena Endrūss (Dana Andrews), amerikāņu aktieris (dzimis 1909. gadā)
Nobela prēmijas
labot šo sadaļuKalendārs
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1992. gads |