Barselona

Barselona
Barselona;
	pilsēta
Barcelona
; Karogs	; Ģerbonis
	Barselona Barselona
	Koordinātas: 41°23′N 2°11′E / 41.383°N 2.183°EKoordinātas: 41°23′N 2°11′E / 41.383°N 2.183°E
Valsts	Spānija
Autonomais novads	Katalonija
Province	Barselonas province
Dibināšana	kartāgieši pēc leģendas,; ap 15.g p.m.ē. - romieši
Citi; nosaukumi	Colonia Julia Augusta Faventia Paterna Barcino (romiešu laikos); Barcino (latīņu); Bartzelona (basku); Barcelone (franču)
Administrācija
• Mērs	Ada Colau i Ballano
Platība
• pilsēta	101,9 km2
• urbānā teritorija	803 km2
Augstums	12 m
Iedzīvotāji (2023)
• pilsēta	1 660 122
• blīvums	15 913/km²
• urbānā teritorija	4 210 000 ▲
• aglomerācija	5 000 000 ▲
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indeksi	08001–08080
Tālruņu kods	+34 (Spānija) 93 (pilsēta)
Mājaslapa	www.barcelona.cat
	Barselona Vikikrātuvē

Barselona (katalāņu: Barcelona, izrunā: [bəɾsəˈlonə]; spāņu: Barcelona, izrunā: [barθeˈlona]) ir pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos Vidusjūras krastā. Tas ir Katalonijas administratīvais centrs un novada apdzīvotākā pilsēta; kā arī visas valsts otra apdzīvotākā pilsēta pēc Madrides.^[2]^[3] Galvenais Katalonijas ekonomiskais un kultūras centrs.

Barselona slavena ar savdabīgā arhitekta Antonio Gaudí darbiem.

Pazīstama ar savu futbola komandu FC Barcelona. Netālu no pilsētas atrodas Circuit de Catalunya — Formula 1 Spānijas GP trase.

Vēsture

Leģenda vēsta, ka Barselonu dibinājis kartāgietis, Hannibala tēvs Hamilkars Barka, no kā cēlies pilsētas nosaukums. Tomēr drošas ziņas par pilsētu ir no romiešu laikiem, kad Barselona (toreiz Barcino) ietilpa Hispania Tarraconensis provincē.

5. gadsimtā pilsētu ieņēma vestgoti, bet 8. gadsimta sākumā — mauri.

801. gadā franku karalis Ludvigs Dievbijīgais ieņēma pilsētu un izvēlējās to par no Karolingiem atkarīgās Spāņu markas (Marca Hispanica) galvaspilsētu ar Barselonas grāfu priekšgalā. 985. gadā Al Mansūrs nopostīja pilsētu.

Pamazām Barselonas grāfiste kļuva neatkarīga no franku karaļiem, bet 1137. gadā tā dinastiski apvienojās ar Aragonu un Barselona kļuva par apvienotās valsts ievērojamāko pilsētu līdz 1479. gadā, Aragonas karalim Fernando II apprecot Kastīlijas karalieni Izabellu I, rodas Spānija, un Barselona zaudē daļu no savas ietekmes.

1450. gadā tika dibināta Barselonas Universitāte.

Barselona cieta Spānijas mantojuma karā, pēc kura stipri tiek ierobežota katalāņu valodas lietošana.

19. gadsimtā Barselona piedzīvoja rūpniecisko revolūciju, un Katalonija kļuva par rūpnieciski attīstītāko rajonu Spānijā, bet Barselona strauji auga.

20. gadsimta sākumā nostiprinājās katalāņu nacionālisms. Tāpat Barselona kļuva par Spānijas strādnieku kustības centru. Atšķirībā no daudzām citām valstīm, Spānijā strādnieku kustība lielā mērā attīstījās anarhosindikālisma gultnē, un tieši Barselona bija anarhistu centrs.

Spānijas pilsoņu karā (1936—1939) Barselona bija viena no republikāņu galvenajām pilsētām. 1937. gada maijā Barselonā izcēlās ielu kaujas starp sabiedrotajiem — anarhistiem — un komunistiem. No 1937. gada augusta līdz 1938. gada decembrim Barselona bija republikāniskās Spānijas galvaspilsēta, līdz to ieņēma Franko karaspēks.

Pēc Franko režīma beigām Barselona kļuva par populāru tūrisma centru. Kaut arī Franko laikā oficiāli aizliegta, bija novērojama katalāņu valodas vispārēja atdzimšana — pēdējos gadu desmitos tā kļuvusi par Barselonas ikdienas valodu.

1992. gadā Barselonā notika vasaras olimpiskās spēles.

Ievērojamas vietas

La Rambla — slavenākā Barselonas iela
La Sagrada Família — Gaudi celta baznīca (nepabeigta)
Liceu — Barselonas opera
Parc Güell — Gaudi projektēts parks
Casa Milà - Gaudi projektēta būve, zināma kā La Pedrera
Casa Batlló
Palau de la Música Catalana — Barselonas koncerta halle
Hospital de Sant Pau — komplekss uzbūvēts laika posmā no 1901. g. līdz 1930. g., katalāņu arhitekta-modernista Lluís Domènech i Montaner projekts
Aquàrium de Barcelona — Barselonas akvārijs.

Cilvēki

Barselonā dzimuši:

Alfonso II (Alfonso II de Aragón, Alfons el Cast; 1152—1196) — Aragonas karalis
Viktorija de los Anhelesa (Victoria de los Ángeles; 1923—2005) — operdziedātāja
Daniels Brīls (Daniel Brühl; 1978) — aktieris
Serhi Brugera (Sergi Bruguera; 1971) — tenisists
Pompo Fabra (Pompeu Fabra; 1868—1948) — lingvists
Pau Gazols (Pau Gasol; 1980) — basketbolists
Hoseps Gvardiola (Josep Guardiola; 1971) — futbolists un futbola treneris
Montserata Kabaļe (Montserrat Caballé; 1933) — dziedātāja
Hosē Karerass (José Carreras; 1946) — dziedātājs
Ramons Kazass (Ramon Casas i Carbó; 1866—1932) — gleznotājs
Izabella Kuaksē (Isabel Coixet; 1962) — kinorežisore
Paskuāls Maragals i Mira (Pasqual Maragall i Mira; 1941) — politiķis
Eduardo Mendosa (Eduardo Mendoza; 1943) — rakstnieks
Ramons Merkaders (Ramón Mercader; 1914—1978) — Trocka slepkava
Huans Miro (Joan Miró; 1893—1983) — mākslinieks
Enriks Miraljess (Enric Miralles; 1955—2000) — arhitekts
Manuels Vaskess Montalbāns (Manuel Vázquez Montalbán; 1939—2003) — rakstnieks
Karloss Luiss Safons (Carlos Ruiz Zafón; 1964) — rakstnieks
Rikardo Samora (Ricardo Zamora; 1901—1978) — futbolists
Huans Antonio Samarančs (Juan Antonio Samaranch; 1920—2010) — sporta funkcionārs
Aranča Sančesa-Vikario (Arantxa Sánchez Vicario; 1971) — tenisiste
Huans Serats (Joan Manuel Serrat; 1943) — dziedātājs
Hoseps Serts (Josep Lluís Sert; 1902—1983) — arhitekts
Fernando Sors (Fernando Sor; 1778—1839) — ģitārists
Antoni Tapjess (Antoni Tàpies; 1923) — gleznotājs
Sete Žibernau (Sete Gibernau; 1972) — motobraucējs

Atsauces

↑ 2023. gada Spānijas municipālais reģistrs.
↑ Demographia: World Urban Areas, March 2010
↑ Urban Audit – Larger Urban Zone (Eurostat). «Barcelona». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 14. janvārī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Barselona.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
Mājaslapa (katalāniski) (angliski) (spāņu)
Barselonas ceļojumu padomi no Wikivoyage (angliski)

[wikidata-d89f7d4533c45e35984c9b278270d9ca0ac6868f-1] 2023. gada Spānijas municipālais reģistrs.

[World_Urban_Areas-2] Demographia: World Urban Areas, March 2010

[3] Urban Audit – Larger Urban Zone (Eurostat). «Barcelona». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 14. janvārī.

[2]

[3]

[1]