13. janvāris
datums
13. janvāris ir 13. gada diena pēc Gregora kalendāra. Līdz gada beigām ir atlikušas 352 dienas (353 garajā gadā).
Vārda dienas
labot šo sadaļuNotikumi
labot šo sadaļu- 1900. gads — Vācijas ķeizars deklarēja, ka vācu valoda ir Vācijas armijas komandu valoda.
- 1905. gads — Rīgā, Daugavmalā karaspēks ar varu izklīdināja mierīgas protesta akcijas dalībniekus - tika nogalināti apmēram 70 cilvēki, bet ievainoti - vismaz 200. Ar šo datumu saista 1905. gada revolūcijas sākumu Latvijā.
- 1919. gads — Rīgā tika proklamēta Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika.
- 1935. gads — plebiscītā Zāras iedzīvotāji nobalsoja par pievienošanos Vācijai.
- 1945. gads — padomju patruļa Ungārijā arestēja zviedru diplomātu Raulu Valenbergu.
- 1991. gads:
- PSRS bruņoto spēku vienības ieņēma Viļņas televīzijas torni Lietuvā, nogalinot 14 neapbruņotus civiliedzīvotājus un daudzus ievainojot.
- Latvijā sākās Barikāžu laiks;
- Austrālijas pilsētā Pērtā beidzās sestais Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos.
- 1992. gads — Japāna atvainojās par Korejas sieviešu turēšanu seksuālā verdzībā Otrajā pasaules karā.
- 2001. gads — 7,6 ballu stipra zemestrīce satricināja Salvadoru; bojā gāja vismaz 800 cilvēku, un tūkstoši palika bez pajumtes.
- 2009. gads:
- Microsoft solīja 250 000 dolāru par datora tārpa Conficker autora informāciju;
- Rīgā notika Vecrīgas nemieri.
- 2019. gads — labdarības pasākuma laikā tika nodurts Gdaņskas mērs Pavels Adamovičs.[1]
- 2021. gads:
- Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņoja par atkāpšanos no amata.
- ASV Pārstāvju palāta nobalsoja par valsts prezidenta Donalda Trampa impīčmentu. Tramps ir pirmais ASV prezidents, par kura atstādināšanu Kongress nobalsojis divreiz.[2]
- Francijas pilsētā Lionā pirmo reizi medicīnas vēsturē tika veikta abu roku un plecu transplantācija.[3]
Dzimuši
labot šo sadaļu- 1864. gads — Vilhelms Vīns (Wilhelm Wien), vācu fiziķis (miris 1928. gadā)
- 1876. gads — Jānis Akuraters, latviešu dzejnieks, rakstnieks (miris 1937. gadā)
- 1878. gads — Gērts Lotsijs (Geert Lotsij), nīderlandiešu airējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1959. gadā)
- 1893. gads — Haims Sutins (Chaïm Soutine), franču gleznotājs (miris 1943. gadā)
- 1910. gads — Viktors Arājs, latviešu izcelsmes kara noziedznieks (miris 1988. gadā)
- 1927. gads — Sidnijs Breners (Sydney Brenner), Dienvidāfrikas biologs, Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā
- 1937. gads — Jānis Sirmbārdis, latviešu dzejnieks (miris 2015. gadā)
- 1960. gads — Gundega Repše, latviešu rakstniece un mākslas zinātniece
- 1968. gads — Džanni Morbidelli (Gianni Morbidelli), Itālijas autosportists
- 1969. gads:
- Stefānija Belmondo (Stefania Belmondo), itāliešu distanču slēpotāja
- Stīvens Hendrijs (Stephen Hendry), skotu snūkerists
- 1970. gads — Marko Pantāni (Marco Pantani), Itālijas riteņbraucējs (miris 2004. gadā)
- 1973. gads — Džidži Galli (Gianluigi "Gigi" Galli), Itālijas autosportists
- 1976. gads — Maikls Penja (Michael Peña), amerikāņu aktieris
- 1977. gads — Orlando Blūms (Orlando Bloom), angļu aktieris
- 1981. gads — Ieva Melgalve, latviešu rakstniece
- 1982. gads — Dāvids Mellers (David Möller), vācu kamaniņu braucējs
- 1985. gads:
- Sols Bamba (Sol Bamba), Kotdivuāras futbolists (miris 2024. gadā)
- Mairis Briedis, latviešu bokseris
- 1986. gads — Žoanija Rošē (Joannie Rochette), Kanādas daiļslidotāja
- 1988. gads — Artjoms Rudņevs, Latvijas futbolists
- 1990. gads — Liams Hemsvorts (Liam Hemsworth), austrāliešu aktieris
- 1995. gads — Natālija Daiere (Natalia Dyer), amerikāņu aktrise
- 1997. gads:
- Luiss Diass (Luis Díaz), kolumbiešu futbolists
- Pauls Jonass, latviešu motosportists
Miruši
labot šo sadaļu- 86. gads p.m.ē. — Gajs Marijs (Gaius Marius), romiešu politiķis (dzimis 157. gadā p.m.ē.)
- 888. gads — Kārlis III (Charles III), franku valdnieks (dzimis 839. gadā)
- 1330. gads — Frīdrihs III Skaistais (Friedrich der Schöne), Vācijas karalis (dzimis ap 1289 gadu)
- 1625. gads — Jans Brēgels Vecākais (Jan Brueghel de Oude), flāmu mākslinieks (dzimis 1568. gadā)
- 1691. gads — Džordžs Fokss (George Fox), angļu kveikeru kustības dibinātājs (dzimis 1624. gadā)
- 1800. gads — Pēteris Bīrons (Peter von Biron), Kurzemes hercogs (dzimis 1724. gadā)
- 1852. gads — Fabiāns fon Belinshauzens (Fabian von Bellingshausen), baltvācu izcelsmes krievu jūrasbraucējs (dzimis 1778. gadā)
- 1906. gads (j.s., pēc v.s. 1905. gada 31. decembrī) — Aleksandrs Popovs (Александр Попов), krievu fiziķis (dzimis 1859. gadā)
- 1924. gads — Ermans Žoržs Beržē (Herman Georges Berger), franču paukotājs (dzimis 1875. gadā)
- 1933. gads — Dāvids Sīmansons, latviešu ģenerālis (dzimis 1859. gadā)
- 1937. gads — Antuāns Vedrēns (Antoine Védrenne), franču airētājs (dzimis 1878. gadā)
- 1941. gads — Džeimss Džoiss (James Joyce), īru rakstnieks (dzimis 1882. gadā)
- 1948. gads — Solomons Mihoelss (Соломон Михоэлс), Padomju Savienības aktieris, režisors un politisks darbinieks (dzimis 1890. gadā)
- 1956. gads — Lionels Feiningers (Lyonel Feininger), vācu/amerikāņu mākslinieks (dzimis 1871. gadā)
- 1997. gads — Ansis Artums, latviešu gleznotājs (dzimis 1908. gadā)
- 2006. gads — Arnolds Burovs, latviešu animators (dzimis 1915. gadā)
- 2007. gads — Auseklis Baušķenieks, latviešu gleznotājs (dzimis 1910. gadā)
- 2017. gads — Uldis Brauns, latviešu kinorežisors un kinooperators (dzimis 1932. gadā)
- 2021. gads:
- Zigfrīds Fišbahers (Siegfried Fischbacher), vācu-amerikāņu iluzionists un dzīvnieku dresētājs (dzimis 1939. gadā)
- Astrīda Kairiša, latviešu aktrise (dzimusi 1941. gadā)
- 2022. gads:
- Žans Žaks Benekss (Jean-Jacques Beineix), franču kinorežisors (dzimis 1946. gadā)
- Valdis Krastiņš, latviešu pianists, mūzikas pedagogs un diplomāts (dzimis 1927. gadā)
- 2023. gads — Klāss Lestanders (Klas Lestander), zviedru biatlonists (dzimis 1931. gadā)
- 2024. gads — Stīvens Leibats (Stephen Laybutt), Austrālijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
Svētku un piemiņas dienas
labot šo sadaļu- Jaunais gads pēc Jūlija kalendāra
- Svētā Knuta diena (Somija un Zviedrija)
- Brīvības aizstāvju diena (Lietuva)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Labdarības pasākumā nogalināts Gdaņskas mērs».
- ↑ Anthony Zurcher. «Trump impeached for 'inciting' US Capitol riot». BBC, 2021. gada 13. janvāris. Skatīts: 2021. gada 13. janvāris.
- ↑ «Double greffe des bras et des épaules à Lyon, une première mondiale». Sciences et Avenir (franču). Skatīts: 2021-01-24.