Pūķi sagaidu ar naudasrotu

Te nu ir mana naudas rota pabeigta vēl vecgada vakarā, lai godam varu sagaidīt Pūķa gadu.
Bet bildēta jau jaunajā gadā:


Rotai ir arī kreisā puse - lietojama sarkanā noskaņojuma brīžos:

Bumbiņdesiņa

Beidzot ir gatava mana bumbiņdesiņa:

Princips vienkāršs - aptamborētas koka bumbiņas un pa starpu desiņas, gali savienoti ar karabīnīti. Pielāgojot garumu pēc vajadzības, šādu bumbiņdesiņu varētu likt arī ap roku, vidukli vai matos.

Ziemas krelles

Nupat attapos, ka neesmu ielikusi savu pēdējo rotu (ja to tā var nosaukt). Apfilcēju koka bumbiņas (tīra filca bumbiņas man nesanāk labas), un uzmudžināju kaut ko pa starpu, lai krelles būtu "siltas".

Ziemassvētku ūdensroze

Tuvojas Ziemassvētku balle, bet nav, ko vilkt mugurā. Taču par laimi izrādās, ka ir nesen pieņemts likums, saskaņā ar kuru drīkst vilkt arī veco kleitu, ja vien tai ir kāds jauns aksesuārs - tad neviens pat nepamanīšot, ka tā pati kleita bija jau uz pagājušo balli. Tad ķēros pie darba un uztapināju mazu šallīti ar organzas puķi klāt (sanāca ūdensroze).

Puķi taisu šādi:
Izgriežu ziedlapiņas, apdedzinu maliņas.

Sašuju lapiņas kopā kā puķi:

Uzveru uz stieplītes pērlītes:

Salocu stieplīti kaut kā un piešuju vidū. Apakšā - brošas kājuņa.
Nu lūk:

Brošu diena

Vakar mums bija brošu diena.
Karlīne gribēja sarkanu ar stikla pērlītēm:

Man pašai prasījās ķieģeļkrāsas "bļodiņa". Sameklēju piemērotu akmeni iekšai. Tas, kā jau visi manējie, jūras krastā salasīts. Jāatzīstas, ka es nedaudz šmaucos, jo akmens vēl ir tikai iestutēts, ne ielīmēts iekšā, jāgaida, kamēr izžūs filcs.

Atkal daži akmeņi

Kāds atradums! Akmens ar dabīgu caurumu! Apgleznoju to un iekāru ķēdītē:

Šo brošu taisīju mammai. Bet akmens ir Karlīnes apgleznots:

Saulgriežkrelles

Ideja par akmeņiem man bija jau sen. Par gluži parastiem Latvijas akmeņiem, salasītiem pie jūras. Tas būtu varen labs materiāls rotājumiem - ar labu skanējumu (jo metāls džinkst, plastmasa sausi grab, bet akmeņi sasitas ar dzidru knikšķi), ar labu temperatūras režīmu un ar labu smagumu. Ļoti jau gribētos mācēt dabūt tiem caurumus, bet, kamēr to nemāku, tikmēr aptamborēju. Tieši saulgriežu laikā ideja konkretizējās - katrs akmentiņš maza saulīte, bet viena lielā "saule" centrā.

Process ļoti vienkāršs. Notamborēju atsevišķi virspusi un apakšpusi, un tad satamborēju kopā, atstājot cilpiņas savienošanai.

Savienošana:

Šodien pirmo reizi uzliku šo rotu, un man ļoti patīk tās smagums uz kakla - ne jau ka būtu smaga, bet jūt, ka kaut kas ir. Tā ir tāda tīkama, spēcinoša sajūta. :)