Urbāns IV

Urbāns IV; Urbanus IV; (Jacques Pantaléon)
	Romas pāvests
	Amatā; 1261. gada 29. augusts — 1264. gada 2. oktobris
Priekštecis	Aleksandrs IV
Pēctecis	Klements IV
Dzimšanas dati	ap 1195. gadu; Truā, Šampaņas grāfiste
Miršanas dati	1264. gada 2. oktobris; Perudža, Pāvesta valsts
Tautība	francūzis
Augstskola	Parīzes Universitāte (Sorbona)

Pāvests Urbāns IV (latīņu: Urbanus IV), īstajā vārdā Žaks Pantaleons (franču: Jacques Pantaléon; dzimis: 1195. vai 1200. gadā, miris: 1264. gada 2. oktobris) bija Romas pāvests no 1261. gada līdz savai nāvei 1264. gadā. Lielu sava mūža daļu pavadīja krusta karu misijās Baltijas zemēs un Tuvajos Austrumos, kļūdams par Jeruzalemes katoļu patriarhu. Sava pontifikāta laikā nesekmīgi centās organizēt Konstantinopoles atgūšanu katoļu baznīcas kontrolē un pastiprināja krusta karu sludināšanu pret Kursas un Prūsijas zemēm, kas bija atteikušās no katoļu ticības pēc Durbes kaujas.

Dzīvesgājums

Dzimis, pēc dažādiem avotiem, 1195. vai 1200. gadā kā kurpnieka dēls Truā, toreizējās Šampaņas grāfistes teritorijā, kas vēlāk tika iekļauta Francijas karaļvalstī. Pēc teoloģijas un tieslietu studijām Parīzes Universitātē viņš kļuva par Ljēžas bīskapijas (tagad - Beļģijā) arhidiakonu toreizējās Svētās Romas impērijas teritorijā. Pēc 1245. gada Pirmā Lionas koncila pāvests Inocents IV viņu nosūtīja misijā uz krusta karu pārņemtajām baltu zemēm, kur viņam 1249. gada februārī izdevās panākt miera līguma noslēgšanu starp prūšiem un Vācu ordeni.

1253. gadā Žaku Pantaleonu izvēlēja par Verdenas bīskapu, bet 1255. gadā pāvests Aleksandrs IV viņu iecēla par Jeruzalemes katoļu patriarhu. 1261. gadā viņš kā patriarhs ieradās pāvesta rezidencē Viterbo lūgt palīdzību apspiestajiem kristiešiem Tuvo Austrumu zemēs.

Pēc pāvesta Aleksandra IV nāves astoņi kardināli viņu pēc trīs mēnešu diskusijām ievēlēja par jauno Romas pāvestu, amatā stājoties viņš pieņēma Urbāna IV vārdu. Īsi pirms viņa ievēlēšanas ortodoksie grieķi atguva Konstantinopoli un likvidēja vairāk nekā 50 gadus pastāvējušo Latīņu impēriju. Sava pontifikāta laikā Urbāns IV nesekmīgi mēģināja organizēt Konstantinopoles atgūšanu un turpināja gvelfu un gibelīnu karu ietvaros notiekošās cīņas pret Hoenštaufenu imperatoru piekritējiem Itālijā, kuras laikā viņš 1264. gada 2. oktobrī mira Perudžas pilsētā Umbrijas provincē.

Pāvesta Urbāna IV lēmumi par Livoniju

1262. gadā pāvests, lai palielinātu krustnešu skaitu, atļāva saīsināt dalību krusta karos Livonijā un Kursā uz laiku, kas mazāks par vienu gadu.
1262. gadā pāvests Kulmas bīskapam lika sludināt krusta karu pret Livoniju un Kursu.
1263. gadā arī franciskāņu ordeņa mūkiem, visiem bīskapiem, kā arī citu ordeņu mūkiem uzdeva sludināt krusta karu pret Livoniju, Kursu un Prūsiju.
1264. gadā pāvests aizliedza prelātiem kavēt krusta karu sludināšanu pret minētajām zemēm.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Urbāns IV.

Skatīt arī