Sturmabteilung

SA emblēma

Sturmabteilung (saīsinājums SA, no vācu: ‘triecienvienība’) bija Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas paramilitāra organizācija, kas pastāvēja 20. gadsimta 20. un 30. gados. Tās nozīme vislielākā bija 30. gadu sākumā, kad tā nodrošināja Hitlera nākšanu pie varas.

SA ir pazīstama arī ar nosaukumu "brūnkrekli", jo valkāja brūnas uniformas. Tās kalpoja arī kā atšķirība no SS, kam bija melnas uniformas. Brūno uniformu izcelsme ir saistīta ar Pirmo pasaules karu, jo šādas uniformas tika toreiz izgatavotas Vācijas armijas daļai, kas cīnījās Āfrikā.

Vēsture

SA vēsture aizsākas 1920. gadā, kad Hitlers izveidoja Ordnertruppen, paramilitāru veidojumu, kas sastāvēja no nacionālsociālistiem, muskuļotiem bijušajiem karavīriem. Tā uzdevums bija gādāt par drošību alus pagrabos, kad tur notika nacistu, arī Hitlera, uzrunas. Pēc 1921. gada 4. novembra kautiņa Minhenes krogā Hofbräuhaus, kurā tā pierādīja savas spējas, šī militārā organizācija ieguva vārdu Sturmabteilung. SA vadītājs Ernsts Rēms šo organizāciju izveidoja par ļoti nozīmīgu NSDAP daļu, kurā bija iesaistīti vairāki tūkstoši biedru. 1922. gadā tika izveidota apakšorganizācija Jugendbund, kurā varēja iesaistīties jaunieši 14 līdz 18 gadu vecumā un kas vēlāk ieguva nosaukumu Hitlerjugend. Hitlerjūgends līdz 1932. gada maijam atradās SA pakļautībā.

Laika posmā no 1924. gada aprīļa līdz 1925. gada februāra beigām, kad nacistu partija bija aizliegta, SA darbojās ar nosaukumu Frontbann. SA 20. gados bieži iesaistījās arī dažādās ielu cīņās, kurās cīnījās pret līdzīgiem sociālistu/komunistu veidotajiem spēkiem. Tādējādi SA pārkāpa savas sākotnējās funkcijas, kļūstot par ievērojamu partijas paramilitāru spēku.

Konflikti ar citām organizācijām

1933. gadā Hitlers ar SA palīdzību nokļuva pie varas Vācijā. Tā bija ieguvusi tik lielu spēku, ka nacistu partijas līderiem sāka šķist bīstama. Daudzu SA darbinieku vēlme bija izvirzīties par galveno militāro spēku Vācijā, nomainot armiju (Reihsvēru). Tā likās bīstama arī tādēļ, ka jaunajiem locekļiem bija jāzvēr uzticība SA vadītājam, nevis tik daudz Hitleram vai nacistu partijai. Cenšoties ierobežot SA, tika izveidota arī jauna organizācija - SS.^{[nepieciešama atsauce]}

SA ietekme bija kļuvusi tik liela, ka vairāki nacistu līderi sāka vērsties pret Rēmu, apsūdzot viņu par sadarbībā ar Franciju, kas it kā esot devusi viņam naudu pret Hitleru vērsta puča īstenošanai. Lai arī Hitlers sākotnēji nevēlējās ticēt šim ziņojumam, viņš bija spiests rīkoties, jo SA darbība viņu pamatoti uztrauca.^{[nepieciešama atsauce]}

Spiediens uz Hitleru auga,^{[nepieciešama atsauce]} tādēļ viņš izlēma veikt SA vadības tīrīšanu. 1934. gada 30. jūnijā un 1. jūlijā notika akcija, kas ir pazīstama ar nosaukumu "Garo dunču nakts". Par jauno SA vadītāju kļuva Viktors Luce (Victor Lutze). SA funkcijas tika pakārtotas partijas interesēm un tā pamazām sāka zaudēt savu nozīmi, un partijas priekšplānā izvirzījās SS.

Lai arī SA turpināja pastāvēt līdz pat kara beigām, tai vairs nebija vadošās militārās ietekmes. Zīmīgākā darbība, kurā piedalījās SA pēc vadības tīrīšanas, bija Kristāla nakts 1938. gadā, kad SA un SS spēki tika apvienoti, lai īstenotu akciju pret ebrejiem, kuras laikā tika izdemolēti ebreju veikali un sinagogas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sturmabteilung.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)