Snuķaugļu lazda

Snuķaugļu lazda Corylus cornuta Marshall
Snuķaugļu lazda (Corylus cornuta)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Dižskābaržu rinda (Fagales)
Dzimta	Lazdu dzimta (Corylaceae)
Ģints	Lazdas (Corylus)
Suga	Snuķaugļu lazda (C. cornuta)
Snuķaugļu lazda Vikikrātuvē

Snuķaugļu lazda (latīņu: Corylus cornuta) ir daudzgadīgs lazdu dzimtas krūms. Šīs lazdas savvaļā aug Ziemeļamerikā, no Kanādas dienvidiem līdz pat Džordžijai un Kalifornijai. Aug sausās vietās mežmalās un skrajos mežos. Krūmi sasniedz 4-8 m augstumu, stumbru diametrs līdz 10-25 cm. Miza pelēkbrūna, gluda. Lapas ovālas, 5-11 cm garas, 3-8 cm platas. Lapu apakšpuses klātas ar mīkstiem matiņiem. Kokveida lazdas zied agri pavasarī, pirms lapu plaukšanas. Vīrišķo ziedu spurdzes izveidojas jau iepriekšējā gada rudenī, parasti pa 2-3, zaru galos. Sievišķie ziedi ir maziņi, paslēpušies pumpuros, no kuriem uz āru izspraukušās vienīgi 1-3 mm garas, sarkanas drīksnas. Auglis — rieksts, ap 12 mm diametrā. Rieksti sakārtoti ķekaros. Riekstu apņem vīkals, kurš galā veido tādu kā 2-4 cm garu „snuķīti”. No šejienes arī lazdas nosaukums.

Eksistē divas snuķaugļu lazdu pasugas:

• Corylus cornuta var. cornuta — krūms līdz 4 m augsts. „Snuķītis” garāks par 3 cm.
• Corylus cornuta var. californica — krūms līdz 8 m augsts. „Snuķītis” īsāks, parasti mazāk par 3 cm.

Snuķaugļu lazdas Latvijā sastopamas dekoratīvos stādījumos. To rieksti ir ēdami. Ziemeļamerikā šīs lazdas izmanto mežu atjaunošanā.