Sliežu platums
Sliežu platums ir attālums starp sliežu darba šķautnēm. Sliežu platuma standarti, mm, pa nosacītām kategorijām no lielākā izmēra uz mazāko taisnos posmos un līknēs ar pietiekami lielu rādiusu ir:
- virsplatuma: 3000, 1930, 2140, 2000, 1945, 1880, 1829, 1750;
- platie: 1676, 1668, 1665, 1600, 1588, 1581, 1575, 1524, 1520;
- normālie: 1495, 1473, 1435, 1372, 1220;
- metra: 1100, 1093, 1067, 1050, 1009, 1000, 950, 914;
- šaurie: 900, 891, 883, 800, 785, 762, 760, 750, 762, 700, 686, 610, 603;
- lauku: 600, 597, 578, 508, 457, 410, 381, 305, 260;
- mazie: < 260;
- modeļu: < 100.
Atšķirīgu sliežu platumu kopīgu salikumu panāk ar ceļa savietojumu.
Latvijas sliežu platumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā publiskās piekļuves sliežu tīkls pašlaik sastāv no platsliežu ceļiem - 1520 mm un šaursliežu - 750 mm vienceļa līnija no Gulbenes līdz Alūksnei.
Atsevišķi īsi šaursliežu posmi atrodas Baložos, Ventspilī u.c. Dzelzceļa entuziastiem ir iecere Jaunjelgavā uzbūvēt 150 mm sliežu platuma ceļu.
Pēc Rail Baltica pabeigšanas Latviju no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai šķērsos divceļu posma līnija ar sliežu platumu 1435 mm, kas savienos Baltiju un Somiju ar Rietumeiropu. Tāpat līdz ar to Latvijā attīstīsies dažādi vietējie savienojumi.
Šis ar dzelzceļu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|