Reņģe
- Šis raksts ir par siļķveidīgo zivi. Par citām jēdziena reņģe nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Reņģe Clupea harengus membras (Linnaeus, 1761) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kārta | Siļķveidīgās (Clupeiformes) |
| Dzimta | Siļķu dzimta (Clupeidae) |
| Ģints | Siļķes (Clupea) |
| Suga | Atlantijas siļķe (Clupea harengus) |
| Pasuga | Reņģe (Clupea harengus membras) |
Reņģe jeb Baltijas silķe (Clupea harengus membras) ir Atlantijas siļķes (Clupeidae) pasuga, kas mājo Baltijas jūrā.[1][2] Izšķir rudenī un pavasarī nārstojošas populācijas, kuras attiecīgi iedala vairākās jūras un līču populācijās.[1][2] Rudenī nārstojošās populācijas galvenokārt mājo Baltijas jūras rietumos un dienvidos, bet pavasara populācijas austrumos un ziemeļos, lai gan populācijas savstarpēji plaši pārklājas.[3]
Reņģe ir nozīmīgs zvejas objekts visām Baltijas jūras valstīm. To resursi Baltijas jūras centrālajā daļā, Botnijas un Somu jūras līcī šobrīd ir zemā, bet stabilā līmenī.[4] Reņģe ir Igaunijas nacionālā zivs.[5]
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reņģe ir vidēja izmēra, sudrabaini mirdzoša, nedaudz sāniski saplacināta zivs. Parasti tā ir 15—20 cm gara un sver 25—75 g,[6][7] bet var sasniegt 40 cm garumu un 1 kg masu.[1] Lielākā zināmā reņģe ir svērusi 1,5 kg. Tā bijusi noķerta 1959. gadā Somu jūras līcī.[8]
Reņģei ir viena muguras spuru (taukspuras nav). Astes spura šķelta. Ķermenis klāts ar viegli zūdošām, cikloīdām zvīņām. Vēders ieapaļš, bez asa ķīļa (taustot gluds). Sānu līnijas nav. Lemeškauls bez zobiem. Mugura tumši zila, sāni sudrabaini. Vēdera spura vienā līmenī vai aiz muguras spuras. Purna daļa pagarināta un, salīdzinot ar brētliņu, šķautņaina. Augšlūpa noapaļota, bez šķēluma, ķermenis bez tumšiem plankumiem.[1][6] Tai ir lieliska dzirde, un tā ir izcila peldētāja ar spēju veikt asus un ātrus manevrus.[3]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reņģes ir pelaģiskas (jūras) zivis. Nārsto jūras piekrastes sēkļos, bet pēc nārsta aizceļo tālu no krasta un izklīst mazākos baros. Dažreiz nelieli reņģu bariņi ieklejo piejūras upēs un ezeros.[2] Var veidot arī lielus barus.[1] Pavasarī un vasaras sākumā raksturīgas intensīvas diennakts vertikālās migrācijas.[1] Diennakts gaišo laiku reņģe pavada dziļumā, naktī paceļoties augšup.[3]
Ziemā parasti uzturas 70—100 m dziļumā, ar ūdens temperatūru 3—5°C. Pavasarī un vasarā pieaugušās zivis pārvietojas uz 50—80 m dziļām vietām, bet Rīgas līcī uz 30—50 m dziļumu. Tur koncentrējas un tad migrē uz nārsta vietām. Rudenī atkal atgriežas dziļākos ūdeņos. Līdz 12 cm gari mazuļi migrē uz virsējiem, sasilušajiem ūdens slāņiem.[1]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Barojas ar zooplanktonu, galvenokārt ar vēžveidīgajiem. Iecienīti ir airkājvēži, sānpeldvēži un šķeltkājvēži. Lielās reņģes barojas arī zivju mazuļiem. Rietumu populācijas veic barošanās migrācijas uz Kategatu un Skageraku.[1]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimumgatavību reņģe parasti sasniedz trešajā vai ceturtajā dzīves gadā, bet Rīgas un Somu jūras līča populācijas arī otrajā gadā. Katra no populācijām nārsto tikai vienu reizi gadā.[9] Nārsta migrācijas nelielas. Rīgas līcī uz nārstu ienāk arī jūras reņģes. Pavasarī nārsto laikā no maija līdz jūnijam. Nārsts sākas 1—5 m dziļumā ar ūdens temperatūru 2—4°C, vēlāk reņģes pārvietojas jūras virzienā līdz 6—20 m dziļumam. Rudenī nārsto laikā no augusta līdz oktobrim, 3—25 m dziļumā uz sēkļiem. Auglība 2—100 tūkst. ikru. Tie nogrimst un piestiprinās pie cieta substrāta vai augiem, galvenokārt pie aļģēm.[1][3] Ikru attīstība ilgst 1500—3400 grāddienas. Kāpuri pelaģiski. Kāpuru izšķilšanās garums ir 5,5—8 mm. Pavasarī nārstojošo reņģu kāpuri uzturas ūdens virsējos slāņos, pēc 2—2,5 mēnešiem tie pārvēršas par mazuļiem. Rudenī reņģu kāpuri uzturas līdz 60 m dziļumam, un to attīstība ilgst 8—9 mēnešus. Jūras dienviddaļā sasniedz 6 gadu, bet ziemeļdaļā 20 gadu vecumu.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 «Latvijas Daba: Reņģe». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. maijā. Skatīts: 2017. gada 24. augustā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Siļķveidīgās zivis (Clupeiformes)[novecojusi saite]
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Fact Sheet on Clupea harengus membras, Baltic herring[novecojusi saite]
- ↑ «Pasaules Dabas Fonds: Siļķe un Reņģe». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 6. augustā. Skatīts: 2017. gada 24. augustā.
- ↑ Igaunijā par nacionālo zivi izraudzīta reņģe
- ↑ 6,0 6,1 «NatureGate: Baltic herring». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 27. augustā. Skatīts: 2017. gada 24. augustā.
- ↑ «Салака (балтийская сельдь)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 24. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 24. augustā.
- ↑ «Салака (балтийская сельдь) – подвид атлантической сельди». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 2. septembrī. Skatīts: 2017. gada 24. augustā.
- ↑ FishBase: Atlantic herring