Pāriet uz saturu

Nīolesunna

Vikipēdijas lapa
Nīolesunna
pilsēta
Ny-Ålesund
Skats uz Nīolesunnu
Skats uz Nīolesunnu
Nīolesunna (Svalbāra)
Nīolesunna
Nīolesunna
Atrašanās vieta Svalbārā
Koordinātas: 78°55′30″N 11°55′20″E / 78.92500°N 11.92222°E / 78.92500; 11.92222Koordinātas: 78°55′30″N 11°55′20″E / 78.92500°N 11.92222°E / 78.92500; 11.92222
Valsts Karogs: Norvēģija Norvēģija
Teritorija Svalbāra
Dibināta 1916. gadā
Iedzīvotāji (2007. gadā)
 • kopā 35−130
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa kingsbay.no
Nīolesunna Vikikrātuvē

Nīolesunna (Ny-Ålesund — ‘Jaunā Olesunna’) ir pētniecības pilsētiņa Svalbārā. Izvietojusies arhipelāgā lielākās salas Špicbergenas ziemeļrietumos Oskara II Zemē Brugera pussalā Kongsfjorda dienvidu krastā. Pilsētu pārvalda valsts kompānija Kings Bay AS, kas savukārt pieder Norvēģijas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijai. Pilsētiņā ir ap 30—35 pastāvīgo iedzīvotāju, bet vasaras sezonā iedzīvotāju skaits sasniedz 130. Nīolesunnā ir lidosta, osta, Svalbāras raķešu poligons, pilsētas un kalnrūpniecības muzejs, kā arī 15 pastāvīgās polārstacijas. Nīolesunna tiek uzskatītu par vistālāk ziemeļos esošo pastāvīgo civilo apdzīvoto vietu.

Apdzīvoto vietu 1916. gadā dibināja kalnrūpniecības kompānija Kings Bay Kull Company akmeņogļu ieguvei. Sākotnēji ogļu ieguve turpinājās līdz 1929. gadam, kad tā kļuva nerentabla. Kompāniju nacionalizēja 1933. gadā un vairākus gadus pilsētiņu izmantoja tūrismam un zvejniecībai. Nīolesunna izmantota par vairāku Arktikas izpētes ekspedīciju bāzi. Ogļu ieguvi ar valsts atbalstu atjaunoja 1940. gados, bet pēc vairākiem negadījumiem 1960. gadu vidū slēdza.

Polārpētniecība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1967. gadā Nīolesunnā ierīkoja Kongsfjorda telemetrijas staciju satelītu zemes atbalstam. Pilsētiņa transformējās par izpētes centru, kurā vasaras sezonā dažādu valstu zinātnieki īstenoja izpētes programmas. 1992. gadā pastāvīgas pētniecības bāzes atļāva ierīkot ārvalstu institūcijām.

Šobrīd (2019) Nīolesunnā darbojas 11 valstu 15 pastāvīgās pētniecības stacijas — Apvienotās Karalistes (1), Dienvidkorejas (1), Francijas (2), Indijas (1), Itālijas (2), Japānas (1), Ķīnas (1), Nīderlandes (1), Norvēģijas (5) un Vācijas (1).[1]

Nosaukums Valsts Statuss Dibināta
ARS Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste vasaras 1991
AWIPEV Karogs: Vācija Vācija/Karogs: Francija Francija vissezonas 2003
Cepelīna Karogs: Norvēģija Norvēģija vissezonas 1990
Dasana Karogs: Dienvidkoreja Korejas Republika vasaras 2002
Diridžibile Italia Karogs: Itālija Itālija vissezonas 1997
Himādri Karogs: Indija Indija vasaras 2008
Huanhe Karogs: Ķīna Ķīna sezonāla 2003
Kartverket Zemes observatorija Karogs: Norvēģija Norvēģija vissezonas 1992
Koldeveja Karogs: Vācija Vācija vissezonas 1991
Korbela Karogs: Francija Francija vasaras 1963
Nīderlandes polārstacija Karogs: Nīderlande Nīderlande vasaras 1995
NIPR observatorija Karogs: Japāna Japāna sezonāla 1990
Rabo Karogs: Francija Francija vissezonas 1999
Svalraka Karogs: Norvēģija Norvēģija vissezonas 1993
Sverdrupa Karogs: Norvēģija Norvēģija vissezonas 1968
  1. «Research in Ny-Ålesund». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 2. septembrī. Skatīts: 2019. gada 16. martā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]