Nīolesunna
Nīolesunna | |
---|---|
pilsēta | |
Ny-Ålesund | |
Skats uz Nīolesunnu | |
Atrašanās vieta Svalbārā | |
Koordinātas: 78°55′30″N 11°55′20″E / 78.92500°N 11.92222°EKoordinātas: 78°55′30″N 11°55′20″E / 78.92500°N 11.92222°E | |
Valsts | Norvēģija |
Teritorija | Svalbāra |
Dibināta | 1916. gadā |
Iedzīvotāji (2007. gadā) | |
• kopā | 35−130 |
Laika josla | CET (UTC+1) |
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) |
Mājaslapa |
kingsbay |
Nīolesunna Vikikrātuvē |
Nīolesunna (Ny-Ålesund — ‘Jaunā Olesunna’) ir pētniecības pilsētiņa Svalbārā. Izvietojusies arhipelāgā lielākās salas Špicbergenas ziemeļrietumos Oskara II Zemē Brugera pussalā Kongsfjorda dienvidu krastā. Pilsētu pārvalda valsts kompānija Kings Bay AS, kas savukārt pieder Norvēģijas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijai. Pilsētiņā ir ap 30—35 pastāvīgo iedzīvotāju, bet vasaras sezonā iedzīvotāju skaits sasniedz 130. Nīolesunnā ir lidosta, osta, Svalbāras raķešu poligons, pilsētas un kalnrūpniecības muzejs, kā arī 15 pastāvīgās polārstacijas. Nīolesunna tiek uzskatītu par vistālāk ziemeļos esošo pastāvīgo civilo apdzīvoto vietu.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apdzīvoto vietu 1916. gadā dibināja kalnrūpniecības kompānija Kings Bay Kull Company akmeņogļu ieguvei. Sākotnēji ogļu ieguve turpinājās līdz 1929. gadam, kad tā kļuva nerentabla. Kompāniju nacionalizēja 1933. gadā un vairākus gadus pilsētiņu izmantoja tūrismam un zvejniecībai. Nīolesunna izmantota par vairāku Arktikas izpētes ekspedīciju bāzi. Ogļu ieguvi ar valsts atbalstu atjaunoja 1940. gados, bet pēc vairākiem negadījumiem 1960. gadu vidū slēdza.
Polārpētniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1967. gadā Nīolesunnā ierīkoja Kongsfjorda telemetrijas staciju satelītu zemes atbalstam. Pilsētiņa transformējās par izpētes centru, kurā vasaras sezonā dažādu valstu zinātnieki īstenoja izpētes programmas. 1992. gadā pastāvīgas pētniecības bāzes atļāva ierīkot ārvalstu institūcijām.
Šobrīd (2019) Nīolesunnā darbojas 11 valstu 15 pastāvīgās pētniecības stacijas — Apvienotās Karalistes (1), Dienvidkorejas (1), Francijas (2), Indijas (1), Itālijas (2), Japānas (1), Ķīnas (1), Nīderlandes (1), Norvēģijas (5) un Vācijas (1).[1]
Nosaukums | Valsts | Statuss | Dibināta |
---|---|---|---|
ARS | Apvienotā Karaliste | vasaras | 1991 |
AWIPEV | Vācija/ Francija | vissezonas | 2003 |
Cepelīna | Norvēģija | vissezonas | 1990 |
Dasana | Korejas Republika | vasaras | 2002 |
Diridžibile Italia | Itālija | vissezonas | 1997 |
Himādri | Indija | vasaras | 2008 |
Huanhe | Ķīna | sezonāla | 2003 |
Kartverket Zemes observatorija | Norvēģija | vissezonas | 1992 |
Koldeveja | Vācija | vissezonas | 1991 |
Korbela | Francija | vasaras | 1963 |
Nīderlandes polārstacija | Nīderlande | vasaras | 1995 |
NIPR observatorija | Japāna | sezonāla | 1990 |
Rabo | Francija | vissezonas | 1999 |
Svalraka | Norvēģija | vissezonas | 1993 |
Sverdrupa | Norvēģija | vissezonas | 1968 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Research in Ny-Ålesund». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 2. septembrī. Skatīts: 2019. gada 16. martā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nīolesunna.
- Ny-Ålesund – the world's northernmost mining town. By Per Kyrre Reymert
- Ny-Ålesund Research Station. Research Strategy. Applicable from 2019 Arhivēts 2021. gada 19. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
|