Metīda (pavadonis)

«Metīda» pāradresējas uz šejieni. Citas nozīmes skatīt lapā Metīda (nozīmju atdalīšana).

Metīda

Galileo uzņemtais attēls
Atklāšana
Atklājējs/i	Stīvens Sinnots
Atklāšanas datums	1979. gada 4. martā
Orbitālie parametri
Periapsis	127 974 km
Apoapsis	128 026 km
Vidējais orbītas rādiuss	128 000 km
Ekscentricitāte	0.0002
Apriņķojuma periods	0.294780 d
Vidējais apriņķošanas ātrums	31.501 km/s
Slīpums	0.06° (pret Jupitera ekvatoru)
Fiziskie parametri
Dimensijas	60x40x34 km
Vidējais rādiuss	21.5 ± 2.0 km
Virsmas laukums	~5800 km2
Masa	1,25 × 1017 kg
Vidējais blīvums	2,8 g/cm3
Ass slīpums	0
Albedo	0,061 ± 0,003
Temperatūra	~123 K

Metīda, arī Mētida ir Jupiteram tuvākais pavadonis. Metīdu 1979. gadā atklāja Stīvens Sinnots (Stephen P. Synnott), pārlūkojot attēlus, kurus uzņēma kosmiskā zonde Voyager 1. Sākotnējais pavadoņa apzīmējums bija S/1979 J 3. 1983. gadā pavadonim tika piešķirts oficiālais nosaukums — Metīda. Sengrieķu mitoloģijā Metīda ir Zeva pirmā sieva.

Raksturojums

Metīdas orbīta atrodas Jupitera gredzena iekšienē. Tiek uzskatīts, ka gredzenu nepārtraukti papildina daļiņas no Metīdas un Adrastejas. Metīda ir neregulāras formas pavadonis, izmēri 60x40x34 km. Tās virsmu klāj daudz triecienkrāteru. Virsma ir tumša un izskatās nedaudz sarkanīga. Pavadonim ir izteikti atšķirīgas puslodes. Orbītas priekšpusē esošā puslode ir 1,3 reizes gaišāka, nekā pretējā puslode. To var izskaidrot ar faktu, ka priekšpusē esošā puslode saņem daudz vairāk triecienu, saskaroties ar citiem debess ķermeņiem, kā rezultātā uz pavadoņa virsmas tiek izsviests svaigs ledus no tā dzīlēm.

Izpēte

Kosmiskā zonde Voyager 1 Metīdu parādīja tikai kā punktu, tādējādi arī zināšanas par šo pavadoni bija niecīgas līdz tā pētīšanu uzsāka kosmiskais aparāts Galileo. Galileo nofotografēja gandrīz visu pavadoņa virsmu un noteica dažādus parametrus.