Marta Rinka
| ||||||||||||||||||
Marta Rinka (dzimusi 1880. gada 14. martā Rīgā, mirusi 1953. gadā Ņūdžersijā, ASV) bija skolotāja. Viņa bija latviešu bērnudārza un skolas Vecmīlgrāvī veidotāja, mecenāta Augusta Dombrovska līdzgaitniece, viena no nozīmīgākajām personām Vecmīlgrāvja attīstībā un Vecmīlgrāvja kultūras dzīves organizētāja, pateicoties kuras darbam ir izveidojušās daudzas kultūras dzīves tradīcijas, no kurām dažas ir saglabājušās līdz mūsdienām.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rinku dzimtas radurakstus iespējams atrast līdz pat 17. gadsimtam. Martas Rinkas tēvs, koktirgotājs Pēteris (1852—1914) mantoja Vaķiltu māju, kuru Aplokciemā uzcēla viņa tēvs Miķelis (1827—1913). Meitenes māte Katrīna Innusa (1858—1929) dzimusi senā un ļoti sazarotā Vecmīlgrāvja jūrnieku ģimenē. Pētera un Katrīnas ģimenē bija septiņi bērni, no kuriem Marta Margarita bija vecākā meita.[1]
Marta Rinka bija viena no pirmajām latvietēm ar augstāko izglītību (viņas studijas Berlīnē apmaksāja Dombrovskis). Viņš arī iegādājās lielu zemesgabalu Mīlgrāvja kāpās, un pats, konsultējoties ar arhitektu Aleksandru Vanagu, izprojektēja plašu sākumskolas un bērnudārza ēku — “Zaļo skolu”, kura bija paredzēta strādnieku bērnu izglītošanai.
Marta Rinka uzsākusi savu sabiedrisko un pedagoģisko darbību A. Dombrovska atvērtajā bērnu dārzā Vecmīlgrāvī, kur 1900. gadā mācības uzsāka 70 bērni, pirmkārt A. Dombrovska fabrikas strādnieku bērni. Marta Rinka centās bērnus radināt pie darba, izdalot katram savu zemes stūrīti, kuru tam vajadzēja kopt atbilstoši savam vecumam. Savā praksē viņa sekoja Frīdriha Frobela un Marijas Montesori idejam pedagoģijā.
Martas Rinkas brālis Teodors bija viens no atturības biedrības „Ziemeļblāzma” dibinātājiem 1903. gadā. Šajā biedrībā strādāja arī Marta, kas palīdzēja A. Dombrovskim organizēt to darbu un 20 gadus pati vadīja to pēc A. Dombrovska nāves. 1906. gadā Martai Rinkai, vairoties no apvainojumiem revolucionārā darbībā par viņas tam laikam progresīvo pieeju audzināšanai, nācās uz diviem gadiem aizbraukt uz Vāciju.[2]
1908. gadā kultūras namā "Ziemeļblāzma" notika pirmie bērnu svētki, uz kuriem pulcējās bērni no visas Rīgas. Marta Rinka aicinājusi arī tēvus iesaistīties bērnu audzināšanā un apmeklēt pasākumus bērnudārzā, devusies ekskursijās ar bērniem, kā arī devusi ierosmi daudzām citām tolaik neierastām aktivitātēm, kas mūsdienās šķiet pašsaprotamas.
Pirmā Pasaules kara laikā Marta Rinka "Ziemeļblāzmā" organizēja karavīru bērnu dienas patversmi un atbalstu karavīriem un to ģimenēm. Vācu okupācijas laiku viņa pavadīja Petrogradā. 1918. gadā atgriezās Latvijā un turpināja savu darbību.[2]
Martai Rinkai ar krietni vecāko Dombrovski bijušas īpašas attiecības, Rinka iedvesmojusi uzņēmēju lieliem darbiem, bet klīda runas arī par romantiskiem sakariem abu starpā, lai arī Dombrovskis bija precējies un Martas draudzene bija viņa meita. Augusts daļu laika dzīvojis arī pie Martas Mīlgrāvī.[3]
1940. gada 17. martā Martas Rinkas 60. dzimšanas dienas svinību laikā Kārlis Ulmanis apsveica jubilāri un pasniedza viņai 5. šķiras Atzinības krustu.[4]
Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā viņa kopā ar māsu Johannu Rinku devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk uz ASV, kur mira 1953. gadā.
Bērnu svētku tradīcija Ziemeļblāzmā saglabājās ilgi pēc Martas Rinkas nāves, bet Zaļo skolu, kurā viņa strādāja, 2006. gadā nodedzināja vandāļi.[3]
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Martas Rinkas vārdā nosaukta iela Vecmīlgrāvī.[5]
Rīgas dome nodibināja Martas Rinkas piemiņas balvu „Mūžs veltīts bērniem” un pasniedz to katra gadā novembrī labākajiem bērnudārza darbiniekiem, lai sekmētu sistēmisku Rīgas pirmsskolu darbinieku ieguldījuma izvērtēšanu, motivētu darbiniekus darba kvalitātes paaugstināšanai, kā arī, lai izteiktu atzinību par sasniegumiem un ieguldījumu pirmsskolas izglītībā un tās attīstībā Rīgā. Laureātes saņem Goda rakstu, sudraba piespraudi saules simbolā, ko veidojuši mākslinieki Inita un Vitauts Straupes, kā arī Rīgas pašvaldības piešķirtas naudas balvas.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vineta Jonīte."Latvju bērnu dārzu māte Marta Rinka".[6] Rīga, 2012. — 171 lpp. — ISBN 9789984496368.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Marta Rinka :: Iedzīvotāji :: Vecmīlgrāvis :: Cita Rīga». www.citariga.lv. Skatīts: 2019-11-12.
- ↑ 2,0 2,1 Aivars Jakovičs, “Rīgas piejūra. 2. daļa.”. “Jumava”, 2016., Rīga. 193.-194. lpp. ISBN 978-9934-11-936-1
- ↑ 3,0 3,1 Andra Briekmane. «Pils strādniekiem un skola kapteiņiem: 'Ziemeļblāzmas' un Vecmīlgrāvja vētrainais stāsts». DELFI (latviešu), 2018-10-05. Skatīts: 2019-11-12.
- ↑ «Valdības Vēstnesis Nr. 127 (08.06.1940)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.05.2019. Skatīts: 12.12.2019.
- ↑ «“Slavenības” Rīgas ielu nosaukumos. II daļa». skaties.lv. 2015-09-19. Skatīts: 2019-11-12.
- ↑ «MARTAI RINKAI - 134». ziemelblazma.riga.lv. Skatīts: 2019-11-12.