Maikls Kolinss piedzima 1930. gada 31. oktobrī Romā ASV militārā atašeja ģenerālmajora Džeimsa Kolinsa ģimenē.
1952. gadā viņš ieguva bakalaura grādu ASV Militārajā akadēmijā un iestājās ASV Gaisa spēkos.[1] Pēc pilotu apmācības kursa dienēja par lidotāju. No 1954. līdz 1957. gadam viņa vienība bija dislocēta Francijā, 1961. gadā Kolinss Edvardsas aviobāzē ieguva eksperimentālo lidojumu izmēģinātājpilotu kvalifikāciju.
1963. gada oktobrī Maiklu Kolinsu uzņēma trešajā NASA astronautu grupā. Viņš gatavojās lidojumam Gemini programmā kā Gemini 7 dublieru apkalpes pilots.
Pirmo lidojumu kosmosā Maikls Kolinss veica Gemini 10 misijā 1966. gada jūlijā, kuras laikā veica divas iziešanas kosmosā.[1]
1966. gada septembrī Kolinsu iekļāva Apollo otrās pilotējamās misijas dublieru apkalpē. Pēc Apollo 2 lidojuma atcelšanas viņu pārcēla uz Apollo 8 pamatapkalpi kā komandmoduļa pilotu. 1968. gada jūlijā medicīniskās apskates laikā viņam konstatēja kakla diska trūci un veica operāciju.
1969. gada jūlijā viņš piedalījās pirmajā pilotējamā Mēness misijā Apollo 11 un bija kosmosa kuģa orbitālā bloka pilots.[1]
NASA M. Kolinss atstāja 1970. gadā.
Miris 2021. gada 28. aprīlī pēc slimošanas ar vēzi.[2]
Kolinss no Gemini 10 noņēma mikrometeorītu savākšanas paketi. Tad ar rokā turamu manevrēšanas ierīci viņš pārvietojās uz 3 m attālumā esošo Agena Target Vehicle, kur noņēma mikrometeorītu savākšanas paketi.
