Londonas metro
Izskats
Londonas metro (angļu: London Underground) ir metro sistēma Apvienotās Karalistes galvaspilsētā Londonā, kas sākusi darboties 1863. gadā. Londonas metro bija pirmais pasaulē. Tā sastāv no 11 līnijām, 270 stacijām. Kopējais līniju garums sasniedz 402 km, no kuriem 42% atrodas pazemē.[1] Tā ir otra garākā metro sistēma (pēc maršruta garuma) pēc Šanhajas metro.[2] Dienā vidēji tiek pārvadāti apmēram 3,04 miljoni pasažieru.[3] 2007. gadā metro pakalpojumus izmantoja vairāk nekā viens miljards pasažieru,[4] tādējādi tas bija trešais noslogotākais metro Eiropā pēc Maskavas un Parīzes. Līniju apkalpo uzņēmums Transport for London. Pašlaik apmēram 85% izmaksu tiek segtas no pasažieru veiktajiem maksājumiem par pārvadājumiem.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Key facts». Transport for London. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 15. decembrī. Skatīts: 2012. gada 29. februāris.
- ↑ Barboza, David. «Expo Offers Shanghai a Turn in the Spotlight». The New York Times, 2010. gada 29. aprīlis. Skatīts: 2010. gada 31. decembris.
- ↑ «Annual report and statement of accounts 2010/2011». Transport for London. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 17. septembris.
- ↑ Tube carries one billion passengers for first time. Transport for London. 28 March 2007. Atjaunināts: 12 February 2011.
- ↑ «Annual Report and Statement of Accounts 2010/11». TfL. 54. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 5. maijā.
Fares revenue on London Underground was £1,758m ... Operating expenditure on the Underground reduced by 10.5 per cent to £2,050m
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Londonas metro.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Oficiālā tīmekļa vietne
Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Apvienoto Karalisti saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|