Latvijas Nacionālais arhīvs

Latvijas Nacionālais arhīvs (abreviatūra LNA), agrāk, Latvijas Valsts arhīvs, ir Latvijas valsts arhīvu sistēmā ietilpstoša, Valsts arhīvu ģenerāldirekcijai padota iestāde.

Tas ir lielākais Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un prokuratūras institūciju, un nevalstisko organizāciju dokumentus uzraugošais un uzkrājošais arhīvs. Latvijas Valsts arhīvs nodrošina par Latvijas vēsturi (no 1940. gada) uzkrāto dokumentu saglabāšanu un izmantošanu.

LVA atbilstoši Latvijas Republikas 1991. gada 26. marta likumam "Par arhīviem" ir juridiska persona. Latvijas Valsts arhīva nolikums apstiprināts 1993. gadā, grozījumi veikti 2001. gadā.

Vēsture

1961. gada 30. decembrī Latvijas PSR Ministru Padome pieņēma lēmumu par jauna arhīva dibināšanu Latvijā, ko nosauca atbilstoši tālaika prasībām — Centrālais Valsts Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības arhīvs (CVORA). Tā dibināšanas mērķis un pamatuzdevums bija uzkrāt un saglabāt padomju laika dokumentārās liecības, veikt valsts varas un pārvaldes iestāžu arhīvu darba uzraudzību.

Jauns posms arhīva dzīvē sākās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. 1991. gada 26. martā pieņemtais likums "Par arhīviem" mainīja arī arhīvu nosaukumus. CVORA tika pārdēvēts par Latvijas Valsts arhīvu.

20. gadsimta 90. gadu sākumā valstī uzsāktie reformu procesi ļoti strauji un noteikti iekļāva arhīvu valsts dzīvē. Priekšplānā izvirzījās ar dažādu likumu īstenošanu saistīti uzdevumi. Spilgtākie un nozīmīgākie arhīva darba virzieni bija Latvijas iedzīvotāju reabilitācijas, īpašuma atgūšanas, denacionalizācijas un privatizācijas procesi. Jaunus darba virzienus iezīmēja arī bijušo Latvijas Komunistiskās partijas un Valsts drošības komitejas dokumentu iekļaušana arhīvā. Par darba straujo ritmu liecināja aktīvais dokumentu uzkrāšanas darbs — 1990. gadā arhīvā bija 628,7 tūkstoši glabājamo vienību, bet 2004. gada sākumā šis rādītājs ir izaudzis līdz vairāk nekā 2,6 miljoniem vienību. Arhīvā ir uzkrāts vislielākais un nozīmīgākais Latvijas zinātnes un tehnikas dokumentu komplekss.

Darbība

Viens no svarīgākajiem darba virzieniem visā arhīva pastāvēšanas laikā ir darbs valsts iestāžu arhīvu un lietvedības uzraudzības jomā. Latvijas Valsts arhīvs sadarbojas ar augstākajām valsts pārvaldes un tiesībsargājošām iestādēm, nozīmīgākajiem valsts un privātajiem uzņēmumiem arī pēc to īpašuma formas maiņas.

20. gadsimta pēdējā desmitgadē arhīvs uzsāka un sekmīgi turpina veidot sadarbību ar Latvijas politiskajām partijām, nozīmīgām sabiedriskajām organizācijām, kuru dokumenti būtiski papildina Latvijas vēstures ainu. Latvijas neatkarība pavēra ceļu uz Latviju arī trimdas latviešu organizāciju un personu privātajiem arhīviem un dokumentiem. Tagad šis darba virziens ir ieguvis plašu atbalstu gan Latvijas, gan trimdas cilvēku vidū. Tāpat kā ikvienas valsts vēsturē, arī Latvijā svarīga loma ir gan fizisko, gan juridisko personu privātajiem arhīviem un kolekcijām, tādēļ arhīvā tos mērķtiecīgi un sistemātiski uzkrāj.

Dokumentu uzkrāšana ir cieši saistīta ar to saglabāšanu. Arhīva 23 dokumentu glabātavas, 6258 kvadrātmetri, 26,4 tūkstoši lineāro metru — tie ir rādītāji, kas raksturo pašreizējo dokumentu kopapjomu Latvijas Valsts arhīvā. Ik gadu arhīva dokumentu krājums papildinās, tādēļ viens no arhīva darbības mērķiem un uzdevumiem ir informēt Latvijas un arī ārvalstu sabiedrību par to, kas tiek uzkrāts un glabāts arhīvā. Šeit svarīga nozīme ir sabiedrisko attiecību veidošanai un dokumentu popularizācijas darbam. Arhīvs gandrīz ik gadus sagatavo vairākus dokumentu un uzziņu krājumus, veido savu mājas lapu internetā, kur regulāri tiek atjaunota informācija par arhīva dokumentu jaunieguvumiem, attīsta sadarbību ar Latvijas Vēsturnieku komisiju, vēstures skolotājiem, organizē skolēnu, studentu ekskursijas un prakses arhīvā, gatavo dokumentu kopas skolām, publicē arhīva dokumentus dažādos periodiskos izdevumos, aktīvi strādā zinātnisko konferenču sagatavošanā un kontaktu veidošanā ar pētniecības iestādēm.