Krikets

Krikets

Pamatinformācija
Augstākais pārvaldes orgāns	Starptautiskā Kriketa padome
Pirmsākumi	16. gadsimts, Anglijas dienvidi
Īpašības
Kontakts starp sportistiem	nē
Komandas	11 spēlētāji komandā
Veids	komandu sports, nūjas un bumbiņas spēle
Ekipējums	kriketa bumbiņa, kriketa nūja, kriketa vārti
Olimpiskās spēles	1900. gadā

Krikets (angļu: cricket) ir bezkontakta komandu sporta veids, kas vēl sīkāk tiek likta nūjas un bumbiņu spēļu kategorijā. Kriketa spēlē sacenšas divas komandas, katrā pa 11 spēlētājiem uz laukuma un 2 sitēji. Spēles laukums ir elipses formā. Laukuma vidū atrodas atsevišķs taisnstūra laukums, kas angliski tiek saukts par pitch. Tā garums ir 22 jardi (aptuveni 20 metri), bet platums 10 pēdas (aptuveni 3 metri). Taisnstūra galos atrodas koka vārti, katrā pa trim koka stabiņiem, bet aiz tiem atrodas speciālas joslas, angliski sauktas par crease. Uzvar komanda, kura gūst vairāk punktu. Gūto punktu skaits atšķiras no izspēles.

Krikets ir populāra sporta spēle Anglijā un valstīs, kas bijušas Britu impērijas sastāvā, it īpaši, Indijā, Pakistānā, Dienvidāfrikā un Austrālijā. Krikets ir iecienīts ne tikai kā sporta veids, bet arī kā sociāla kopienas aktivitāte, kas apvieno cilvēkus.

Spēles noteikumi un aprīkojums

Kriketa spēles noteikumi ir daudzveidīgi un atkarīgi no spēles formāta. Daži no izplatītākajiem kriketa formātiem ir Test cricket, First-class cricket, One Day International, Limited overs cricket un Twenty20 International (zināms arī kā T20). Twenty20 International ir iekļauts 2028. gada vasaras olimpisko spēļu programmā. Katram no šiem formātiem ir specifiski spēles noteikumi.

Kriketa spēlē sacenšas divas komandas, katrā pa 11 spēlētājiem uz laukuma un 2 sitēji. Spēles laukums ir elipses formā, parasti uz zālāja, un laukuma izmēri ir mainīgi atkarībā no kriketa formāta. Laukuma vidū atrodas atsevišķs iegarens taisnstūra laukums, kas angliski tiek saukts par pitch, un tajā notiek lielākā daļa no spēles. Šī iegarenā laukuma garums ir 22 jardi (aptuveni 20 metri), bet platums 10 pēdas (aptuveni 3 metri). Taisnstūra galos atrodas koka vārti, katrā pa trim koka stabiņiem, bet aiz tiem atrodas speciālas joslas, angliski sauktas par crease.

Vienas kriketa spēles ilgums var būt pat vairākas dienas, piemēram, Test cricket spēle ilgst piecas dienas. Īsākās spēles norisinās Twenty20 International formātā, un tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tieši šis formāts tika izvēlēts 2028. gada vasaras olimpisko spēļu programmai.

Galvenais veids, kā gūst punktus, ir sitot ar kriketa nūju pa bumbiņu. Gūto punktu skaits atšķiras no izspēles, un tas ir atkarīgs no precizitātes un bumbiņas ātruma. Uzvar komanda, kura gūst vairāk punktu.

Kriketa nūja

Kriketa nūjas ir gatavotas no koka un visai smagas. Nūjām atšķiras svars, tās nevar būt pārāk smagas, jo grūti vēzēt, un arī ne pārāk vieglas, piemēram, nūjas ar korķa slāni ir aizliegtas,^{[nepieciešama atsauce]} jo ātrāk vēzējas un bumbiņa labāk no tām atlec. Nūjas rokturi salīdzina ar tenisa raketes rokturi, bet pašas nūjas izmēri ir ļoti ierobežoti, tā var būt tikai 10 centimetrus plata, gandrīz metru gara un mazliet smagāka par kilogramu. Svarīga arī koksne, no kura tās gatavotas (visbiežāk no kādas vītolu sugas), turklāt pēc iegādes nūja spēlei vēl pamatīgi jāsagatavo.

Vēsture

Pirmā dokumentētā kriketa spēle norisinājās 16. gadsimtā, Anglijas dienvidaustrumos. 18. gadsimta beigās krikets bija attīstījies par vienu no Anglijas nacionālajiem sporta veidiem. Britu impērijas paplašināšanās veicināja spēles izplatīšanos visā pasaulē. 19. gadsimta vidū norisinājās pirmās pārbaudes spēles starp valstu izlasēm. 2024. gadā kriketa pārvaldes orgānā, Starptautiskajā Kriketa padomē (ICC), ietilpa 108 dalībvalstis. Latvija nav Starptautiskās Kriketa padomes dalībvalsts. Vienīgā no Baltijas valstīm šajā saimē ir Igaunija.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krikets.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)