Kings Vidors

Kings Vidors; King Vidor
	1919. gada žurnāla lapa
Dzimis	Kings Voliss Vidors; 1894. gada 8. februārī; Galvestona, Teksasa, ASV
Miris	1982. gada 1. novembrī (88 gadu vecumā); Pasoroblesa, Kalifornija, ASV
Citi vārdi	Kings V. Vidors
Nodarbošanās	kinorežisors; kinoproducents; scenārists;
Darbības gadi	1913—1980
Dzīvesbiedre	Florence Vidora (1915—24); Elianora Bordmane (1926—31); Elizabete Hila (1932—78);
Amerikas Kinoakadēmijas balva
	1978: Kinoakadēmijas goda balva

Kings Voliss Vidors (angļu: King Wallis Vidor, dzimis 1894. gada 8. februārī, miris 1982. gada 1. novembrī) bija amerikāņu kinorežisors, kinoproducents un scenārists. 1979. gadā saņēma Kinoakadēmijas goda balvu par "par neatkārtojamiem kino radītāja un novatora sasniegumiem."^[1] Kings Vidors piecas reizes ticis izvirzīts Amerikas Kinoakadēmijas balvai nominācijā "Labākais režisors", kā arī savas karjeras laikā ieguvis astoņas dažādus starptautiskus kino apbalvojumus.

Biogrāfija

Kings Vidors piedzima Galvestonā, Teksasā, kur pārcieta lielo 1900. gada Galvestonas viesuļvētru. Balstoties uz piedzīvoto, viņš 1935. gada žurnāla Esquire maija numurā publicēja māksliniecisku šī ciklona aprakstu ar nosaukumu Southern Storm.

Viņa vectēvs, Čārlzs Vidors, bija 1848. gada Ungārijas revolūcijas bēglis, kurš apmetās uz dzīvi Galvestonā 1850. gadu sākumā.

Kings Vidors un viņa kinooperators iekārtojas ātrlaivā, lai filmētu ūdens skatus savai 1928. gada filmai *The Patsy*.

Iesākumā viņš strādāja par ārštata kinohroniku operatoru, režisora debija Vidoram bija 1913. gadā ar filmu The Grand Military Parade. Kopš 1915. gada viņš strādāja Holivudā par scenāristu un režisoru sešu sēriju īsfilmu ciklam par nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, ko pasūtīja tiesnesis Viliss Brauns. Vidora pirmā uzņemtā pilnmetrāžas māksla filma bija The Turn in the Road (1919). Veiksmīga filmas Peg o' My Heart montāža 1922. gadā ļāva viņam parakstīt ilgstošas sadarbības līgumu ar Goldwyn Studios (vēlāk tika iekļauta MGM studijā). Pēc trim gadiem Vidors uzfilmēja The Big Parade, kas ir viena no visvairāk atzītajām mēmā kino laika kara filmām ar izciliem komerciālajiem panākumiem. Šis panākums viņu ierindoja MGM studijas labāko režisoru sarakstā. 1928. gadā Vidors saņēma savu pirmo Amerikas Kinoakadēmijas balvas nomināciju par filmu The Crowd. Tajā pašā gadā viņš režisēja Show People, komēdiju par kinoindustriju ar Merionu Deivisu galvenajā lomā, šajā filmā Vidors atveido pats sevi, kā arī ekscentrisko komēdiju The Patsy, kurā galveno lomu atveido Deivisa, kas bija viņa pēdējā mēmā filma.

Vidora pirmā skaņu filma bija Hallelujah!, novatoriska filma ar afroamerikāņu piedalīšanos. Viņam skaņu kino ienākšana neradīja nekādas problēmas un viņš turpināja filmēt pilnmetrāžas mākslas filmas līdz 1950. gadu beigām. Dažas no viņa zināmākajām skaņu filmām ir Stella Dallas, Our Daily Bread, The Citadel, Duel in the Sun, The Fountainhead un War and Peace.

1962. gadā Kings Vidors bija žūrijas prezidents 12. Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā.^[2] 1969. gadā viņš bija žūrijas loceklis 6. Maskavas starptautiskajā kinofestivālā.^[3]

Vidors ir iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā kinorežisors ar ilgāko aktīvo karjeru: sācis 1913. gadā ar Hurricane in Galveston un nobeidzis 1980. gadā ar The Metaphor, 36 minūtes ilgu dokumentālo filmu par gleznotāju Endrū Vaietu. Viņš piecas reizes ir nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai, bet nekad nav to ieguvis. 1979. gadā viņu apbalvoja ar Kinoakadēmijas goda balvu.

Privātā dzīve

1944. gadā Vidors pievienojās antikomunistiem organizācijā Mākslas filmu alianse amerikāņu ideālu saglabāšanai.

1953. gadā Vidors publicēja savu autobiogrāfiju A Tree is a Tree. Šīs grāmatas nosaukums ir radies Vidora Holivudas karjeras pirmsākumos. Vidors vēlējās uzņemt filmu vietā, kur norisinās tās stāsts, kā rezultātā būtiski tika palielināts filmas budžets. Producents, kurš samazināja filmas budžetu, teica Vidoram: "A rock is a rock. A tree is a tree. Shoot it in Griffith Park" (latviešu: Akmens ir akmens. Koks ir koks. Filmē Grifitu parkā), kas bija netāla vieta, kur bieži filmēja ārskatus.

Kings Vidors bija kristīgais zinātnieks un dažreiz rakstīja rakstus baznīcas publikācijām.^[4]

Kopdzīve un bērni

Vidors bija precējies trīs reizes:

Florence Arto (1915–1924)
- Suzanna (1918–2003) (Florence vēlāk apprecējās ar Jašu Heifecu, kurš adoptēja Suzannu);
Eleanora Bordmane (1926–1931)
- Antonija (1927–2012)
- Belinda (dzimusi 1930)
Elizabete Hila (1932–1978)

Nāve

1982. gada 1. novembrī Vidors nomira 88 gadu vecumā no sirds slimības savā rančo Pasoroblesā, Kalifornijā. Viņš tika kremēts un viņa pelni tika izkaisīti pa viņa rančo teritoriju.

Kinoakadēmijas balvas un nominācijas

Gads	Nominācija	Filma	Balvas ieguvējs
1927–28	Labākais režisors (drāma)	The Crowd	Frenks Borzeigijs — 7th Heaven
1929–30	Labākais režisors	Hallelujah!	Luiss Mailstouns — Rietumu frontē bez pārmaiņām
1931–32	Izcilākā filma	The Champ	Irvings Tālbergs — Grand Hotel
1931–32	Labākais režisors	The Champ	Frenks Borzeigijs – Bad Girl
1938	Labākais režisors	The Citadel	Frenks Kapra — You Can't Take It With You
1956	Labākais režisors	War and Peace	Džordžs Stīvenss — Giant
1979	Kinoakadēmijas goda balva	"par neatkārtojamiem kino radītāja un novatora sasniegumiem."

Režisēto filmu aktieru Kinoakadēmijas apbalvojumi

Gads	Aktieris	Filma	Iznākums
Labākais aktieris galvenajā lomā
1931–32	Voless Bīrijs	The Champ	Iegūts
1938	Roberts Donats	The Citadel	Nominēts
Labākā aktrise galvenajā lomā
1937	Bārbara Stenvika	Stella Dallas	Nominēts
1946	Dženifere Džounsa	Duel in the Sun	Nominēts
Labākā aktrise otrā plāna lomā
1937	Enna Širlija	Stella Dallas	Nominēts
1946	Liliana Giša	Duel in the Sun	Nominēts

Kinoakadēmijas balvas Kinga Vidora filmām

Gads	Filma	Kinoakadēmijas balvu nominācijas	Iegūtās kinoakadēmijas balvas
1927–28	The Crowd	2	0
1929–30	Hallelujah!	1	0
1931–32	The Champ	4	2
1936	The Texas Rangers	1	0
1938	The Citadel	4	0
1940	Northwest Passage	1	0
1940	Comrade X	1	0
1946	Duel in the Sun	2	0
1949	Beyond the Forest	1	0
1956	War and Peace	3	0

Citi apbalvojumi

1979. gadā 11. Maskavas starptautiskajā kinofestivālā Kingu Vidoru apbalvoja ar Goda apbalvojumu par ieguldījumu kino attīstībā.^[5]

Atsauces

↑ Kinga Vidora balvu saraksts vietnē IMDb
↑ «12th Berlin International Film Festival: Juries». berlinale.de. Skatīts: 2010. gada 1. februāris.
↑ «6th Moscow International Film Festival (1969)». MIFF. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 20. augustā. Skatīts: 2012. gada 17. decembris. Arhivēts 2014. gada 20. augustā, Wayback Machine vietnē.
↑ King Wallis Vidor. «THAT WHICH HATH BEEN IS NOW». Christian Science Journal, Vol. 79, Issue 3. Christian Science Publishing Society. Skatīts: 2014. gada 3. janvāris.
↑ «11th Moscow International Film Festival (1979)». MIFF. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 28. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 20. janvāris. Arhivēts 2014. gada 28. jūlijā, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kings Vidors

IMDb profils (angliski)
AllMovie profils (angliski)
Kings Vidors vietnē Virtual History (angliski)

[1] Kinga Vidora balvu saraksts vietnē IMDb

[Berlinale_1962-2] «12th Berlin International Film Festival: Juries». berlinale.de. Skatīts: 2010. gada 1. februāris.

[Moscow1969-3] «6th Moscow International Film Festival (1969)». MIFF. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 20. augustā. Skatīts: 2012. gada 17. decembris. Arhivēts 2014. gada 20. augustā, Wayback Machine vietnē.

[4] King Wallis Vidor. «THAT WHICH HATH BEEN IS NOW». Christian Science Journal, Vol. 79, Issue 3. Christian Science Publishing Society. Skatīts: 2014. gada 3. janvāris.

[Moscow1979-5] «11th Moscow International Film Festival (1979)». MIFF. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 28. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 20. janvāris. Arhivēts 2014. gada 28. jūlijā, Wayback Machine vietnē.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]