Pāriet uz saturu

Josifs Goldenbergs

Vikipēdijas lapa
Josifs Goldenbergs
Pilnais vārds Josifs Goldenbergs
Dzimis 1907. gada 14. oktobrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Odesa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Miris 1984. gada 14. janvārī (76 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nozares Arhitektūra
Mācījies Parīzes Mākslas akadēmija (1929); Brno (Čehoslovākija) Augstākās tehniskās skolas arhitektūras nodaļa (1934)
Mākslas virziens Modernisms
Slavenākie darbi Restorāns "Jūras pērle"; Tirdzniecības uzņēmums "Sakta"; Universālveikals "Bērnu pasaule"[1]
Apbalvojumi PSRS Valsts prēmija (1965); VDNH sudraba medaļas (1964, 1972)

Josifs Goldenbergs (krievu: Иосиф Лазаревич (Леонидович) Гольденберг, dzimis 1907. gada 14. oktobrī Odesā, miris 1984. gada 14. janvārī Rīgā)[2] bija padomju arhitekts, urbānists, kā arī interjera dizainers, kurš ir pazīstams kā viens no modernisma pionieriem Latvijas arhitektūrā.[3]

Dzimis Odesā pazīstama profesora ģimenē. Mācījās Parīzes Mākslas akadēmijā (1928–1929). Beidzis prestižākās Brno (Čehoslovākija) Augstākās tehniskās skolas arhitektūras nodaļu (1934). Līdz 1940 strādāja dažādās arhitektūras projektēšanas darbnīcās Vīnē, Amsterdamā, Budapeštā; 1937 Parīzē, arhitekta Lekorbizjē (Le Corbusier) darbnīcā.[4]

Kopš 1940. gada dzīvoja PSRS, bija arhitekts Kišiņevas un Frunzes projektēšanas organizācijās, bet, sākot ar 1946, bija Rīgā Latvijas Valsts Tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu projektēšanas institūta ("Latgiprotorg") galvenais arhitekts.[4]

Vairākkārt ar panākumiem piedalījies konkursos. Daudzu laikmetīgu tirdzniecības uzņēmumu un interjeru projektu autors.[4]

Nozīmīgākās projektētās celtnes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Krastiņš J., Goldenbergs, Josifs // Saur allgemeines Künstler-Lexikon. Die Bildenden Künstler aller Zeiten und Völker. – München-Leipzig: K·G·Saur, 2008. – Bd. 57. – S. 261–262 (vācu valodā).
  1. «Jūras Pērle». Geocaching.com. Skatīts: 2013-04-10.
  2. «Josifs Goldenbergs». ArchINFORM.net. Skatīts: 2013-04-10.
  3. Katharina Ritter. «Auf den Spuren der Sowjetmoderne». Architektur & Bau Forum, Marts 2013. Skatīts: 2013-04-10.[novecojusi saite]
  4. 4,0 4,1 4,2 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  575. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]