Heidara Alijeva centrs
| Heidara Alijeva centrs | |
|---|---|
  Heidara Alijeva centrs | |
| Vispārīga informācija | |
| Statuss | Pabeigta |
| Atrašanās vieta |
 Baku, Azerbaidžāna |
| Koordinātas | 40°23′43″N 49°52′01″E / 40.39528°N 49.86694°EKoordinātas: 40°23′43″N 49°52′01″E / 40.39528°N 49.86694°E |
| Būvniecības sākums | 2007. gadā |
| Pabeigta | 2012. gada 10. maijā |
| Augstums | |
| Jumts | 74 m |
| Celtniecība | |
| Arhitekts | Zaha Hadīda |
| Galvenais darbuzņēmējs | DIA Holding |
Heidara Alijeva centrs (azerbaidžāņu: Heydər Əliyev Mərkəz) ir aptuveni 60 000 kvadrātmetru liels ēku komplekss Baku, Azerbaidžānā, ko projektējusi irāņu izcelsmes britu arhitekte Zaha Hadīda un tas izceļas ar tā atšķirīgo arhitektūru un plūstošo, izliekto stilu, kurā izdevies izvairīties no asiem stūriem.[1] Komplekss nosaukts par godu Heidaram Alijevam, Padomju Azerbaidžānas līderim no 1969. līdz 1982. gadam un Azerbaidžānas prezidentam no 1993. līdz 2003. gadam.
Dizains
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Centrā atrodas konferenču zāle (auditorija), galerijas zāle un muzejs. Plānots, ka projekts spēlēs būtisku lomu pilsētas intelektuālajā dzīvē. Tas atrodas tuvu pilsētas centram un ir daļa no plašākiem centieniem Baku labiekārtošanā.
Heidara Alijeva centrs veido plūstošu formu, kas iekļaujas ainavas dabiskajā reljefā un iekļauj atsevišķās centra funkcijas. Visas centra funkcijas, kopā ar ieejām, attēlo krokas vienā nepārtrauktā virsmā. Šī plūstošā forma dod iespēju savienot dažādās kultūras telpas, tajā pašā laikā katram centra elementam sniedzot savu identitāti un privātumu.[2]
Heidara Alijeva centru atklāja 2012. gada 10. maijā ar ceremoniju, kurā piedalījās pašreizējais Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs.[3]
Kā starptautiski atzīts arhitektūras darbs ēka kļuvusi par nozīmīgu mūsdienu Baku apskates objektu sava inovatīvā un modernā dizaina dēļ. 2013. gadā ēka tika nominēta apbalvojumiem gan Pasaules arhitektūras festivālā, gan tajā notiekošajā biennālē.[4]
2014. gadā Centrs ieguva Dizaina Muzeja dizaina balvu par spīti Azerbaidžānas pārkāpumiem cilvēktiesību jomā.[5][6] Tas padarīja Zahu Hadīdu par pirmo sievieti, kas šajā konkursā ieguvusi galveno balvu.[7]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Joseph, Giovannini.[novecojusi saite]
- ↑ «Zaha Hadid Architects.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 5. novembrī. Skatīts: 2010. gada 7. novembrī.
- ↑ «President of Azerbaijan Took Part in the Opening of the Heydar Aliyev Center (Russian)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 12. maijā. Skatīts: 2016. gada 6. maijā.
- ↑ "Heydar Aliyev Centre by Zaha Hadid Architects."
- ↑ Angus Montgomery. «Zaha Hadid building is ‘best design of 2014’». www.designweek.co.uk. Skatīts: 2014. gada 30. jūnijs.
- ↑ Oliver Wainwright. «Wave of protest as Zaha Hadid's Baku prizewinner causes controversy». www.theguarian.com. Skatīts: 2014. gada 30. jūnijs.
- ↑ «Dame Zaha Hadid awarded the Riba Gold Medal for architecture - BBC News». Bbc.com. Skatīts: 2015-09-24.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Heidara Alijeva centrs.- Oficiālā mājaslapa
- Fotogrāfijas no Heidara Alijeva centra būvniecības procesa
|