Ferrari
- Šis raksts ir par autoražotāju. Par Formula 1 autosacīkšu komandu skatīt rakstu Scuderia Ferrari.
| Ferrari N.V. | |
|---|---|
| Tips | publiska kapitālsabiedrība |
| Darbības joma | autobūve |
| Dibināts |
1939. gada 13. septembrī  Modēna, Itālija(kā Auto Avio Costruzioni)[1] |
| Dibinātājs | Enco Ferrāri |
| Galvenais birojs |
|
| Darbības zona |
 Pasaule |
| Galvenās personas |
|
| Produkti | sporta auto |
| Produkcija | ▲ 8,014 vienības |
| Ieņēmumi | ▲ €3.105 miljardi |
| Pamatdarbības ienākumi | ▲ €595 miljoni |
| Neto ienākumi | ▲ €399 miljoni |
| Aktīvi | ▼ €3.850 miljardi |
| Kopkapitāls | ▲ €325 miljoni |
| Darbinieki | 3,115 |
| Meitas uzņēmumi |
Ferrari S.p.A. Scuderia Ferrari |
| Tīmekļa vietne | ferrari.com |
| Atsauces: [2] | |
Ferrari S.p.A. ir Itālijas luksusa sporta automašīnu ražotājs. Uzņēmumu 1929. gadā dibināja Enco Ferrāri. Galvenā mītne atrodas Maranello
Ferrari akcijas tiek kotētas Ņujorkas fondu biržā (simbols RACE) un Borsa Italiana. Lielākie akcionāri (2020. gada februāris):[3] Exor (24,0 %), Pjero Ferrari (10,2 %), BlackRock (6,1 %), T. Rowe Price AssociateS (4,7 %).
Uzņēmums atbalsta Formula 1 komandu Scuderia Ferrari.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1929. gadā Enco Ferrāri Alfa Romeo dibināja sporta automobiļu nodaļu Scuderia Ferrari (burtiski "Ferrāri Stabilais"), kas nodarbojās ar autosacīkšu braucēju sponsorēšanu un automašīnu izgatavošanu sacīkšu vajadzībām. Enco Ferrāri iesākumā nemaz nebija ieinteresēts ielu automobiļu ražošanā. 1938. gadā Ferrāri aizgāja no Alfa Romeo. Enco Ferrāri pēc līguma bija autosacīkšu liegums uz četriem gadiem, kā arī viņš nedrīkstēja projektēt sporta auto.
1941. gadā fašistiskās valdības līderis Benito Musolīni konfiscēja Alfa Romeo uzņēmumu priekš Ass valstu kara apgādes. Scuderia pārtapa par Auto Avio Costruzioni Ferrari, kas it kā valsts vajadzībām ražoja darbagaldus un lidaparātu rezerves daļas. Tāpat zināms kā SEFAC (Scuderia Enzo Ferrari Auto Corse), Ferrāri izgatavoja divus sacīkšu automobiļus Tipo 815. Tie bija pirmie Ferrari markas automobiļi (to debija notika 1940. gada sacīkstēs Mille Miglia), tomēr Otrā pasaules kara laikā, tiem nebija lielu panākumu. 1943. gadā Ferrari rūpnīca pārcēlās uz pašreizējo vietu Maranello. 1944. gadā rūpnīcu sabombardēja sabiedrotie un tā tika atjaunota pēc kara beigām, 1946. gadā, kā arī tika uzsākta ielas automobiļu ražošana. 1947. gadā uzņēmums kļuva par akciju sabiedrību.
Pirmais ielas Ferrari bija 1947. gada 125 S, kas bija aprīkots ar 1,5 litru V12 dzinēju; Enco Ferrāri nelabprāt izgatavoja un pārdeva savus automobiļus, lai finansētu Scuderia Ferrari.[4]
1969. gadā FIAT iegādājās 50 % Ferrari akciju. Tas ļāva palielināt pieejamos investīciju fondus, tika uzsākta rūpnīcas paplašināšana, kas bija paredzēta, lai pārceltu ražošanu no Turīnas FIAT, kur ražoja ar Ferrari dzinējiem aprīkotos Fiat Dino.
1988. gadā, Enco Ferrāri vadīja Ferrari F40 ražošanas uzsākšanu, tas bija pēdējais jaunais Ferrari, kas tika izlaists pirms viņa nāves tajā pašā gadā. No 2002. līdz 2004. gadam, Ferrari ražoja modeli Enzo, kas ir visu laiku ātrākais šīs markas modelis, nosaukums modelim tika piešķirts godinot kompānijas dibinātāju Enco Ferrari. Modelim bija jāsaucas F60, kas turpinātu F40 un F50 modeļu sēriju, tomēr Ferrari bija tik ļoti apmierināts ar jaunā modeļa rezultātu, ka nolēma to nodēvēt par Enzo. Iesākumā šis modelis tika piedāvāts kompānijas pastāvīgajiem klientiem, katrs no 399 automobiļiem (izņemot 400., kas tika ziedot Vatikāna labdarībai) maksāja 650 tūkstoši dolārus.
2002. gada 15. septembrī, 964 dažādi Ferrari markas automobiļi apvienojās Ferrari Driving Days pasākumā Silverstonas trasē, kur visi automobiļi devās trasē uzstādot jaunu pasaules rekordu.[5]
Līdz 2008. gadam FIAT bija ieguvis līdz 85 % Ferrari kapitāldaļu.[6]
2014. gada 29. oktobrī mātes uzņēmums Fiat Chrysler Automobiles paziņoja, ka plāno atdalīt Ferrari, sākotnēji 10 % tā kapitāldaļu pārdodot biržā. Līdz tam FIAT piederēja 90 % Ferrari akciju.[7] 2015. gada 22. oktobrī Ferrari Ņujorkas fondu biržā veica sākotnējo publisko piedāvājumu ar 9 % akcijām.[8] Atlikušajos atdalīšanas posmos FCA daļa Ferrari tika sadalīta FCA akcionāriem, un 10 % kapitāldaļu joprojām paturēja Pjēro Ferrari. Atdalīšana tika pabeigta 2016. gada 3. janvārī. 4. janvārī Ferrari akcijas sāka kotēt Borsa Italiana biržā.[9]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «History of Enzo Ferrari». auto.ferrari.com. Skatīts: 2016. gada 31. maijs.
- ↑ «2016 Annual Report». Ferrari. 2017. gada 1. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 8. aprīlis.
- ↑ History of Ferrari In DK Engineering from http://www.dkeng.co.uk/company/The_History_of_Ferrari.html
- ↑ «Felipe Massa and Marc Gene lead a record breaking parade of Ferraris at Silverstone». Skidmark. 2012. gada 15. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. Septembris. Skatīts: 2012. gada 18. septembrī.
- ↑ «Italian Car Companies». Listitude.com. 2013. gada 4. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 9. decembrī. Skatīts: 2013. gada 6. decembrī.
- ↑ «Fiat 2013 Annual Report». Fiat S.p.A. Skatīts: 2014-08-13.
- ↑ Ferrari debitē Ņujorkas akciju biržā LETA/AFP, 2015. gada 22. oktobris
- ↑ Ferrari debitē Milānas akciju biržā LETA--DPA, 2016. gada 4. janvāris
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|