Dzērbenes muiža
Dzērbenes pilsmuižas (vācu: Schloß Serben) kungu māja atrodas Cēsu novada Dzērbenes pagasta centrā Dzērbenē. Pašlaik ēkā atrodas Dzērbenes pagasta pārvalde, Tautas nams un mūzikas skola.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Muižas kungu māja celta agrākās Dzērbenes viduslaiku pils vietā uz pacēluma, kuru puslokā no rietumiem, ziemeļiem un austrumiem norobežoja divas gravas. 1555. gadā arhibīskaps Brandenburgas Vilhelms savu Dzērbenes pilsmuižu uzdāvināja Rīgas arhibīskapijas kancleram Kristapam Šturcam. 1556. gadā veco pili postīja Livonijas ordeņa, bet 1577. gadā Krievijas caristes karaspēks. Zviedru Vidzemes laikā no 1625. gada Dzērbenes muiža (Serbenhof) piederēja Svantem Banneram. Pēc Lielā Ziemeļu kara postījumiem Dzērbenes muižas zemes nokļuva Krievijas Impērijas kroņa īpašumā. Ēku kompleksā bija ap 20 ēkām, no kurām neviena nav saglabājusies līdz mūsu dienām, jo dažādos laika posmos tikušas nomainītas ar vēlākām būvēm. 1771. gadā Krievijas ķeizariene Katrīna II muižu atdāvināja ģenerālmajoram Oto Veismanim fon Veisenšteinam, kura pēcnācēji muižā saimniekoja līdz 1891. gadam. Viņu laikā uzcelta muižas kungu māja klasicisma stilā, kurai 19. gadsimta beigās piebūvēja iespaidīgu četrstūru neogotikas stila torni. No 1891. līdz 1906. gadam muiža piederēja Laudonu dzimtai.
1905. gada revolūcijas laikā muižas kungu ēku daļēji nodedzināja, tad atkal atjaunoja. Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā muižas īpašnieki izpostīto ēku no jauna pameta. Pēc 1920. gada agrārreformas Dzērbenes muižu sadalīja 144 vienībās (no tām 30 bijušās rentes mājas) 1444 ha kopplatībā. Muižas centra ēkas piešķīra Dzērbenes, Drustu, Taurenes un Skujenes pagastu pašvaldībām.[1] No 1927. gada muižas pilī darbojās lauksaimniecības skola, atjaunošanas darbus pabeidza līdz 1929. gadam. Pēc kārtējā ugunsgrēka 1947. gadā no atjaunošanas 1949. gadā līdz astoņdesmito gadu vidum lauksaimniecības skola darbojās un vēlāk pārgāja padomju saimniecības "Dzērbene" valdījumā.[2]
Mūsdienās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pili ieskauj parks ar septiņu dīķu kaskādi. No kādreiz iespaidīgā laukakmeņu žoga saglabājušies vien muižas vārtu stabi. Citas muižas ēkas atrodas dažādā stāvoklī. 2010. gadā tika veikta muižas kungu mājas iekštelpu un ārējās fasādes restaurācija. Iepriekš piesakoties, tiek piedāvāta gida vadīta ekskursija un piedzīvojums muižā iekārtotajā spoku kambarī.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. IV sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 6340. sleja.
- ↑ «Vecpiebalgas novads "Pie tevis eju..." Ingūna Bauere». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. martā. Skatīts: 2017. gada 11. janvārī.
- ↑ Dzērbenes muiža