Kanālmalas apstādījumi

Kanālmalas apstādījumi ir apstādījumu sistēma Rīgas centrā, pilsētas kanāla abās pusēs 10,41 ha platībā, kas izveidota 1857.—1963. gados, izmantojot no apbūves brīvo teritoriju seno pilsētas nocietinājumu priekšā.

Kanālmalas apstādījumos atrodas vairākas nozīmīgas sabiedriskas celtnes. Dienvidaustrumu virzienā no Brīvības pieminekļa skatam paveras Nacionālās operas ēka, bet pie Kr. Valdemāra ielas atrodas Nacionālā teātra ēka.

Dendroloģiskais materiāls

Pēc 1988. gada datiem kanālmalas apstādījumos pavisam aug 110 svešzemju koku un krūmu sugas un 19 vietējās sugu, piemēram, purpura ābele (Malus x purpurea), kobus magnolija (Magnolia kobus), Amerikas ragukoks (Gymnocladus dioicus), sudraba liepa (Tilia tomentosa), zeltlapu Kanādas papele (Populus xcanadensis "Aurea"), Tatārijas kļava (Acer tataricum), neievērotā zirgkastaņa (Aesculus x neglecta), dzeltenā zirgkastaņa (Aesculus flava), šķīblapu platlapu liepa (Tilia platyphyllos "Obliqua"), pelēkais riekstkoks (Juglans cinerea), Eiropas kizils (Cornus mas), Alpu zeltlietus (Laburnumalpinum), divdaivu ginks (Ginkgo biloba), Mandžūrijas riekstkoks (Juglans mandshurica), lauku kļava (Acer campestre), Krimas liepa (Tilia x euchlora), nokarenais parastais osis (Fraxinus excelsior "Pendula"), zaļais osis (Fraxinus pennsylvanica var. subintegerrima), punktainā krustābele (Crataegus punctata), divirbuļu krustābele (Crataegus laevigata), laurlapu papele (Populus laurifolia), parastais skābardis (Carpinus betulus), melnalksnis (Alnus glutinosa), parastā īve (Taxus baccata) u.c.

Tajā aug arī reti augi, piemēram, divdaivu ginks. Apstādījumos aplūkojams vienīgais Latvijā 1900. gadā Georga Kūfalta stādītais Amerikas ragukoks. Iepretī operai atrodas magnolijas, kas audzētas Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā, bet stādītas 20. gadsimta 70. gados, tālāk atrodas spilgti dzeltenā krāsā ziedošā Fortina forsītija, kas nāk no Ķīnas.

Apstādījumu tapšana

Līdz ar vaļņu nojaukšanu pāri kanālam uzcēla pirmos patstāvīgos tiltus: Nikolaja (tagad Kr. Valdemāra iela), Aleksandra (Brīvības) un Suvorova (K. Barona) ielās. Izveidoja īpašu komisiju, kas birģermeistara E. Grima vadībā noteica galvenos izbrīvētās teritorijas izmantošanas principus. Rīgas galvenais arhitekts Johans Daniels Felsko, piedaloties arhitektam Oto Dīcem, izstrādāja plānu, kā nocietinājumu būvju vietā ierīkot apstādījumus, bet bijušos cietokšņa grāvjus pārvērst par kanālu. Līdz ar kanālmalas apstādījumiem, kurus pēc Lībekas pilsētas dārzu direktora A. Venta (Vendt) projekta sāka veidot vienlaikus ar vaļņu norakšanu, apstādījumu sistēma aptvēra arī Vērmanes dārzu.

1881. gadā apstādījumus ierīko pie Vācu teātra (tagad Latvijas Nacionālās opera), kura ēka celta 1863. gadā. 1887. gadā tur uzstādīja vēl joprojām Rīgā greznāko strūklaku.

Kad 1935. gadā uzcēla Brīvības pieminekli, sakarā ar bulvāra un ielu paplašināšanu, pārveidoja arī apstādījumus. Šo pārveidojumu projektu autors Andrejs Zeidaks. LPSR laikā, kopš 1968. gada kanālmalas apstādījumos sāka izvietot dekoratīvas skulptūras.

21. gadsimta sākumā likvidēts 20. gadsimta gadsimta sākumā ierīkots apstādījumu stūrītis ar tiltiņu un mežābeli, lai šajā vietā tieši virs kanāla uzbūvētu Stockmann tirdzniecības centru. Tieši apstādījumos Raiņa bulvāra un Kr. Barona ielas stūrī iebūvēja tējas namiņu, izjaucot apstādījumu plānojumu.

Bastejkalns

1856. gadā nojauca Rīgas cietokšņa vaļņus, pēc inženiera Heninga ieceres^[1] vaļņu piemiņai Smilšu bastiona vietā uzbērts kalns,^[2] kuram dots Basteja kalna (vācu: Basteiberg) nosaukums (sākumā tas dēvēts par Gliemežkalnu, jo sākotnējos taisnos celiņus uz kalna virsotni izskaloja lietus un tikt augšā kļuva grūti un lēni).^[1]

1879. gadā izveidoja Rīgas dārzu direkciju un par Rīgas dārzu direktoru oficiāli kļuva 27 gadus vecais Georgs Kūfalts. Viņa pirmais projekts, bija tieši Bastejkalna apstādījumu pārbūve. Bastejkalna apstādījumu (vācu: Basteiberganlagen) veidošana ilga no 1859. līdz 1887. gadam. 1860. gadā uzcēla koka paviljonu, kura vietā 1887. gadā ierīkoja pirmo Bastejkalna kafejnīcu.^[2] Kalnā iebūvētā Saulkalnes gliemežu dolomīta ūdens kaskāde ierīkota 1898. gadā. Tā saglabājusies līdz mūsdienām, taču vairs ar ne tik dizainiski izstrādātu zemūdens izgaismojumu, kāds bija pagājušā gadsimta sākumā. Ap 1893. gadu pie Bastejkalna kanālā izvietoja uz pontoniem pseidojapāņu stila gulbju mājiņu (arh. H. Šēls) — ziemas mēnešos to parasti izvilka krastā tajā vietā, kur tā atrodas joprojām. Gulbjus dāvināja "Rīgas Putnu audzēšanas biedrība". 1883. gadā Bastejkalna pakājē pār kanālu uzcēla 23 metrus garu lokveida koka tiltu (tā izliekums bija tik stāvs, ka ziemā cilvēki no tā slīdēja nost un rīdzinieki tiltu ironiski bija iesaukuši par astoto pasaules brīnumu),^[3] ko 1893. gadā aizvietoja ar mūrētu. Tad uzbūvēja tiltu, kas savieno Vecrīgu ar tagadējo Raiņa bulvāri (projektēts 1898. gadā, nedaudz vēlāk pārbūvēts un darbojas joprojām).

1920. gadā kafejnīcas priekšā uzcēla skatuvi, kur spēlēja stīgu orķestris. Taču augošie koki pamazām aizsedza skatu uz pilsētu, un kafejnīca zaudēja popularitāti. 1937. gadā to nojauca.^[1]

1951. gadā pēc arhitekta Jāņa Gintera projekta Bastejkalnā ierīkoja atbalsta sienas, kurām izmantoja Otrā pasaules karā nopostīto Rīgas ēku daļas. Bastejkalna apstādījumus atjaunoja 1968. gadā, novietojot tajā vairākas skulptūras.^[4]

Rīgas Bastejkalns (ap 1900).
Bastejkalns un Kanālmalas apstādījumi, raugoties no Pilsētas teātra (1902).
Bastejkalns pirms Pirmā pasaules kara.
Bastejkalna kafejnīca (pēc 1900).

Ievērojamākie objekti

Ļaudis baro pīles kanālmalas apstādījumos (starp Nacionālo operu un Brīvības pieminekli)

1887. gadā apstādījumos pretī Vācu teātra centrālajai ieejai atklāja greznāko strūklaku (tēlnieks A. Folcs) Rīgā. Strūklakas centrālā figūra ir nimfa, kas virs galvas tur milzu gliemežvāku, bet pie kājām bērni rotaļājas ar delfīniem (1986. gadā oriģinālo skulptūru nomainīja tēlnieces M. Lukažas veidotā kopija bronzā).

1935. gada 18. novembrī atklāja Brīvības pieminekli. 1968. gadā kanālmalas apstādījumos atklāja skulptūru "Mana zeme" (tēlniece Aleksandra Briede). Tēlniece Pārsla Zaļkalne 1970. gados darināja trīs dejojošas, graciozas meitenes. Kanālmalas apstādījumos pie Bastejkalna novietotās kailās dāmas atbilstoši tā laika prasībām "nomaskētas" zem ideoloģiski pareiza nosaukuma "Miera deja".

1978. gadā pretī Latvijas Universitātes ēkai atklāja pieminekli zinātniekam, akadēmiķim Mstislavam Keldišam.^[5] Naktī uz 2023. gada 3. novembri piemineklis demontēts un aizvests uz Rīgas pieminekļu aģentūras noliktavu.^[6]

1979. gadā kanāla Nacionālās Operas priekšā atklāja pieminekli Alfrēdam Kalniņam, par godu komponista simtajai dzimšanas dienai (vēlāk pārcelts kanāla otrā pusē).

Vietā iepretim LU galvenajai ēkai taps piemineklis valodniekiem Kārlim Mīlenbaham (Mǖlenbacham) un Jānim Endzelīnam. Šā pieminekļa projekta konkursā 2008. gadā uzvarēja tēlnieks Gļebs Panteļejevs un arhitekts Andris Veidemanis.

Piemineklis Rūdolfam Blaumanim (tēlnieks T. Zaļkalns) pēc vairākkārtējas pārvietošanas atrodas iepretim pirmajai Rīgas gāzes fabrikai.

Rekonstruējot LNO ēku, aizvāca tās aizmugurē savulaik izliktās dekoratīvās grupas "Brīnumputni" (māksliniece A. Zīle).

Bez pieminekļiem, arhitektoniskām būvēm un skulptūrām, kanālmalas apstādījumos ir vairāki piemiņas akmeņi abpus Bastejkalna kājāmgājēju tiltiņam — tur 1991. gada janvārī Rīgas OMON uzbrukuma laikā LPSR Iekšlietu ministrijas ēkai, apšaudē tika nogalināti kinooperatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne, nejauši apšaudes zonā nonākušais skolēns Edijs Riekstiņš, milicijas virsnieki Vladimirs Gomonovičs un Sergejs Konoņenko. Tālākais piemiņas akmens Raiņa bulvāra pusē ir autovadītājam Raimondam Salmiņam, ko nogalināja augustā puča laikā, kad omonieši atklāja uguni pa viņa vadīto garām braucošo mikroautobusu.

Attēlu galerija

Ievērojamākie objekti Kanālmalas apstādījumos
Bastejkalns
Piemineklis komponistam Alfrēdam Kalniņam
Piemineklis zinātniekam Mstislavam Keldišam (mūsdienās demontēts)
Latvijas Nacionālās operas ēka
A. Briedes skulptūra "Mana zeme"
Bijušās kafejnīcas "Vasara" (tag. Rīgas Brīvostas pārvaldes centrālais birojs) ēka
Strūklaka kanālmalas apstādījumos (pretī Nacionālās operai)
Strūklaka kanālmalas apstādījumos (pretī Nacionālās operai)
Pārslas Zaļkalnes skulptūra "Miera deja"
Piemineklis literātam Rūdolfam Blaumanim
Gulbju mājiņa Bastejkalna pakājē
Skulptūra "Lidojums pār pilsētu" iepretī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijai
Gājēju tiltiņš pie Bastejkalna
Piemineklis politiķim Kārlim Ulmanim
Piemineklis ķīmiķim Paulam Valdenam
Ķīniešu lapene, Sudžou pilsētas dāvana Rīgai tās 800 gadu jubilejā
Piemiņas zīme milicijas vecākajam leitnantam Sergejam Konoņenko
Piemiņas zīme autovadītājam Raimondam Salmiņam
Piemiņas zīme skolniekam Edijam Riekstiņam
Piemiņas zīme kinooperatoram Gvido Zvaigznem
Piemiņas zīme kinooperatoram Andrim Slapiņam
Jaunlaulāto tiltiņš pār ūdens kaskādi Bastejkalnā
Jāņa Zariņa skulptūra "Rīts" Bastejkalnā
Ūdens kaskāde Bastejkalnā
Mirdzas Lukažas skulptūra "Pirtī" Bastejkalnā
Līvija Rezevskas skulptūra "Pretī saulei" Bastejkalnā
Gaida Grundbergas skulptūra "Kumeliņš" Bastejkalnā
Piemineklis Georgam Armitstedam
A. Puškina piemineklis (mūsdienās demontēts)

Piezīmes un atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 Olga Fil. Rīga tête-à-tête. Rīga : Beaux-Arts, 2017. 173–177. lpp. ISBN 978-993-48690-1-3.
↑ ^2,0 ^2,1 Энциклопедия "Рига". Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1989. 182. lpp. ISBN 5-89960-002-0.
↑ Antra Gabre. Rīgas parki slēpj dārgumus un stāstus. // Rīgas Balss. 12. augusts (2004)^{[novecojusi saite]}
↑ Enciklopēdija "Rīgas ielas" 2. sējums, 2008. gads ISBN 978-9984-798-39-4
↑ Postamenta labajā pusē bijuši no bronzas lieti PSRS apbalvojumu atveidi (ar kuriem zinātnieks bijis apbalvots), kas pēc LR neatkarības atjaunošanas nokalti nost, tā pārveidojot sākotnējo darbu.
↑ «Naktī aizvākts Mstislava Keldiša piemineklis». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-07-09.

Ārējās saites

[Fil-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 Olga Fil. Rīga tête-à-tête. Rīga : Beaux-Arts, 2017. 173–177. lpp. ISBN 978-993-48690-1-3.

[Рига-2] 2,0 ^2,1 Энциклопедия "Рига". Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1989. 182. lpp. ISBN 5-89960-002-0.

[3] Antra Gabre. Rīgas parki slēpj dārgumus un stāstus. // Rīgas Balss. 12. augusts (2004)^{[novecojusi saite]}

[4] Enciklopēdija "Rīgas ielas" 2. sējums, 2008. gads ISBN 978-9984-798-39-4

[5] Postamenta labajā pusē bijuši no bronzas lieti PSRS apbalvojumu atveidi (ar kuriem zinātnieks bijis apbalvots), kas pēc LR neatkarības atjaunošanas nokalti nost, tā pārveidojot sākotnējo darbu.

[6] «Naktī aizvākts Mstislava Keldiša piemineklis». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-07-09.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]