Baltsvītru krustknābis
| Baltsvītru krustknābis Loxia leucoptera (Gmelin, 1789) | |
|---|---|
 Tēviņš | |
 Mātīte | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Žubīšu dzimta (Fringillidae) |
| Apakšdzimta | Dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae) |
| Ģints | Krustknābji (Loxia) |
| Suga | Baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera) |
 Baltsvītru krustknābis Vikikrātuvē | |
Baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļamerikā.[1] Izšķir divas pasugas.[2]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Baltsvītru krustknābis izplatīts Eirāzijas taigas zonā, no Eiropas ziemeļaustrumiem pāri Sibīrijai līdz Tālajiem Austrumiem. Ziemeļamerikā sastopams Aļaskā, Kanādā un ASV ziemeļos.
Ziemo pārsvarā ligzdošanas areālā, taču veic arī klejojumus uz dienvidiem atkarībā no ciedru, lapegļu un egļu sēklu ražas.[1][3]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baltsvītru krustknābis Latvijā rudens invāziju laikā ir regulārs ieceļotājs no ziemeļiem, taču skaits nav liels un atkarīgs no invāzijas stipruma. Spēcīgākas invāzijas atkārtojas aptuveni reizi septiņos gados.[3] Latvijā ieklejo Eirāzijas pasuga L.l. bifasciata.[3]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baltsvītru krustknābis ir vidēji liels dziedātājputns ar īsām kājām un škeltu asti. Ķermeņa garums 14,5—17 cm, spārnu plētums 26—27 cm, svars 24—40 g.[4][5][6]
Baltsvītru krustknābis ir mazāks un košāks kā citi krustknābji. Arī tā krusteniskais knābis, kas piemērots, lai no čiekuriem izlobītu sēklas, ir slaidāks un mazāks nekā citiem krustknābjiem.[4][6] Apakšējā knābja daļa augšējo daļu visbiežāk krusto pa labo pusi (apmēram 3 reizes biežāk nekā pa kreiso pusi).[6]
Raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņa ķermeņa apspalvojums koši sarkans, mātītes dzeltenzaļš. Uz melnajiem spārniem divas platas, baltas joslas, kas virzienā uz muguru kļūst platākas. Jaunie putni pelēkbrūni ar tumši brūnām svītrām. Kājas brūnas, knābis gaiši brūns, acis tumši brūnas. Aste melna, zemaste balta.[4]
Baltsvītru krustknābis apspalvojumu maina vienu reizi gadā, parasti rudenī. Uz tēviņa jauno sarkano spalvu virsmas ir sīki, bezpigmenta akotiņi, tādēļ rudenī tēviņš izskatās gaiši sārts. Kad akotiņi nodilst, apspalvojums kļūst koši sarkans.[6]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baltsvītru krustknābis mājo biezos skujkoku mežos. Atkarībā no izplatības reģiona īpaši iecienīti ir egļu un lapegļu, vai priežu meži. Reizēm uzturas lapu koku mežos, ja pietrūkst iecienīto skujkoku sēklu.[1][6]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Barojas ar skujkoku (iecienītākās egļu un lapegļu), alkšņu un bērzu sēklām, pumpuriem, egļu zaru jaunajiem dzinumiem un pīlādžu ogām.[1][4][5][6] Nelielos daudzumos barojas arī ar bezmugurkaulniekiem un kāpuriem.[1] Katru dienu krustknābis apēd līdz 3000 sēkliņām. Uz ceļiem mēdz uzlasīt smalku granti un sāli. Barojas, uzturoties baros.[6]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Baltsvītru krustknābim nav noteikta ligzdošanas sezona. Ligzdošana var notikt jebkurā gada mēnesī, ziemas mēnešus ieskaitot, ja tikai ir pietiekami daudz barības.[6] Visbiežāk no februāra līdz maija vidum.[1][4] Kausveida ligzda vīta no zariņiem, sausas zāles, ķērpjiem, sūnām, praulu gabaliņiem un bērza mizas tāsiņām. No iekšpuses izklāta ar saknītēm, ķērpjiem, mizu plūksnām, dzīvnieku vilnu un spalvām. Tā atrodas kādā augstā skujkokā, paslēpta zem kupliem, bieziem zariem, cieši blakus stumbram, apmēram 2—20 m augstumā. Ļoti retos gadījumos ligzda atrodas zara galā.[1][4][6]
Gadā 1—2 perējumi. Dējumā 2—5 zilizaļas vai baltas olas ar tumšiem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 14—15 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki, bet reizēm tikai tēviņš, ja mātīte perē nākamo dējumu. Jaunie putni izlido 22—24 dienu vecumā.[4][6][7]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baltsvītru krustknābim ir 2 pasugas:[2]
- Loxia leucoptera leucoptera — nominālpasuga, sastopams Aļaskā, Kanādā un ASV ziemeļos;
- Loxia leucoptera bifasciata — sastopams no Eiropas ziemeļiem līdz Sibīrijas austrumiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 IUCN: Loxia leucoptera
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Finches, euphonias, longspurs, Thrush-tanager, 2018
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Ornitofaunistika: Baltsvītru krustknābis Loxia leucoptera». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2018. gada 14. martā.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 Nature Gate: Two-barred Crossbill
- ↑ 5,0 5,1 Alive: Two-barred Crossbill (Loxia leucoptera)
- ↑ 6,00 6,01 6,02 6,03 6,04 6,05 6,06 6,07 6,08 6,09 About Birds: White-winged Crossbill[novecojusi saite]
- ↑ EOL: Reproduction of Loxia leucoptera[novecojusi saite]