Bēlica

Bēlica
Iela Bēlicā
Ģerbonis
Bēlica Bēlica
Koordinātas: 52°14′17″N 12°58′17″E
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Brandenburga
Apriņķis	Potsdamas-Mitelmarkas apriņķis
Platība
• Kopējā	181,3 km2
Augstums	40 m
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	13 219
• blīvums	65,6/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.beelitz.de
Bēlica Vikikrātuvē

Bēlica (vācu: Beelitz) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Potsdamas-Mitelmarkas apriņķī, 18 kilometrus uz dienvidiem no Potsdamas. Pilsēta un apkārtne pazīstama kā sparģeļu audzēšanas centrs.

Vēsture

Iespējāms pilsētu kā Belizi pirmoreiz rakstos 997. gadā pieminējis imperators Oto. 1247. gadā, saistībā ar ebreju it kā veikto hostijas desekrēciju uz sārta esot sadedzināta visa pilsētas ebreju kopiena. Šis gadījums ir pirmā dokumentētā liecība par šādu ebrejiem veltītu apsūdzību. Ar šo leģendu saistītā asiņojošā hostija padarīja Bēlicu par viduslaiku svētceļojumu vietu. 1731. gadā Frīdrihs Vilhelms I izveidoja Bēlicu par garnizona pilsētu un arī šodien pie pilsētas ir bundesvēra karaspēka daļa.

Pilsētas pievārtē 1898. gadā tika izveidots liels kara hospitālis. Pēc Otrā pasaules kara tas nokļuva PSRS kontrolē. Kopš 1995. gada, kad hostpitāļa kompleksu pameta Padomju armija, tas stāv puspamests. Šeit dažkārt tiek uzņemtas filmas vai videoklipi, piemēram Romana Polaņska 2002. gada filma "Pianists".

Cilvēki

Bēlicas kara hospitālī Pirmā pasaules kara laikā pēc Sommas kaujas ārstējās Ādolfs Hitlers. 1991. gadā no PSRS kontrolē esošā Bēlicas hospitāļa, kur viņš bija apmeties, uz Krieviju aizbēga Ērihs Honekers.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bēlica.

• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)