Bārs Foliberžērā
| Bārs Foliberžērā | |
|---|---|
| Un bar aux Folies Bergère | |
 | |
| Mākslinieks |
Eduārs Manē  [1] |
| Gads | 1882 |
| Medijs |
eļļas krāsa, audekls [2] |
| Kustība |
impresionisms, reālisms [3] |
| Izmēri | 96 cm (38 in)[4] × 130 cm (51 in)[4] |
| Atrašanās vieta |
Kurto galerija, Londona, Apvienotā Karaliste |
| Inventāra nr. |
P.1934.SC.234 |
| Identifikatori | Art UK darba ID: a-bar-at-the-folies-bergere-207293 |
Bārs Foliberžērā (franču: Un bar aux Folies Bergère) ir franču gleznotāja Eduāra Manē glezna, kuru viņš radīja 1882. gadā. Tā tika izstādīta tā paša gada Parīzes Salonā un tiek uzskatīta par pēdējo ievērojamo viņa darbu. Gleznā attēlota aina no Foliberžēras naktskluba Parīzē. Tā sākotnēji piederēja komponistam Emanuelam Šabrjē, kurš bija Manē kaimiņš un tā karājās virs viņa klavierēm.
Glezna
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Glezna savā detalizētajā mūsdienīgas ainas attēlojumā ir piemērs Manē uzticībai reālisma mākslai. Daudzas iezīmes ir radījušas kritiķos neskaidrības, bet gandrīz visām no tām atrasts pamatojums un glezna ir bijusi daudzu populārzinātnisku un zinātnisku rakstu temats.[5][6]
Centrālais tēls stāv spoguļa priekšā. Kritiķi pārmetuši Manē vizuālās perspektīvas ignorēšanu, vairāki pārmetumi par neiespējamu attēlojumi bija atrodami jau pirmajās atsauksmēs. Tomēr 2000. gadā uzņemtā fotogrāfijā, kas tika uzņemta no piemērota skatpunkta, izdevās atkārtot tādu ainu, kā to bija gleznojis Manē.[7] Saskaņā ar šo rekonstrukciju, "saruna, ko daudzi uztvēruši kā notiekošu starp bārmeni un džentlmeni, patiesībā ir optisks triks, vīrietim stāvot ārpus gleznotāja redzamības zonas pa kreisi un lūkojoties prom no bārmenes, nevis stāvot viņai tieši priekšā."[7] Šķiet, ka novērotājam vajadzētu stāvēt pa labi un tuvāk bāram nekā cilvēkam, kura spoguļattēls atrodas attēla labajā malā. Tā ir neparasta novirze no centrālā skatpunkta, ko parasti pieņem, skatot attēlus, kas uzzīmēti atbilstoši perspektīvai.
Spoguļa klātbūtnes pierādīšana ir bijusi izšķiroša daudziem mūsdienu interpretētājiem.[8] Tā piedāvā nozīmīgu saistību ar gleznu "Galminieces", meistardarbu, ko radījis Manē apbrīnots mākslinieks Djego Velaskess. Šī tēma ir ievērojami attīstījusies, kopš Mišels Fuko to uzsāka savā grāmatā "Lietu kārtība" (1966).[9]
Mākslas vēsturnieks Džefrijs Meijerss apraksta apzinātu perspektīvas spēli un acīmredzamos spoguļu darbības pārkāpumus: "Aiz viņas un turpinoties visas četru un vienas ceturtdaļas pēdas lielās gleznas platumā ir milzīga spoguļa zelta rāmis. Franču filozofs Moriss Merlo-Pontī spoguli nosaucis par ‘universālās maģijas instrumentu, kas lietas izmaina izrādēs, izrādes lietās, mani citos un citus manī.’ Mēs, skatītāji, stāvam iepretim bārmenei otrā letes pusē un, skatoties atspulgā, redzam tieši to, ko viņa redz... Kritiķis atzīmējis, ka Manē ‘provizoriskajā pētniecības skicē, viņa ir novietota labajā pusē, bet gala gleznā viņa ir pašā uzmanības centrā.’ Lai arī Manē pārvietoja viņu no labās malas uz centru, viņas atspulgs palika labajā malā. Spogulī redzams, ka viņa ir aizņemta ar klientu; īstajā tēlā viņa ir pašaizsardzīgi vēsa un noslēgta.”[10]
Gleznā ir daudz detaļu, kas sniedz ieskatu sabiedrības kārtā un vidē. Sieviete pie bāra ir īsta persona, kas bija pazīstama kā Sizona, kas Foliberžērā strādāja 19. gadsimta 80. gadu sākumā. Šai gleznai viņa pozēja Manē studijā. Saskaņā ar mākslas vēsturnieka Lerija L. Laigo teikto, priekšplānā iekļaujot apelsīnu trauku, Manē identificē bārmeni kā prostitūtu; Manē ar savās gleznās parasti saistījis apelsīnus ar prostitūciju.[11] Mākslas vēsturnieks Timotijs Džeimss Klārks rakstījis, ka bārmenei "bija jāattēlo kāda no prostitūtām, ar ko bija slavena Foliberžēra"; viņa attēlo "gan pārdevēju, gan preci, ko var nopirkt kopā ar dzērienu."[11]
Cita svarīga informācija ietver zaļo pēdu pāri augšējā kreisajā stūrī, kas pieder trapeces māksliniekam, kas darbojās virs restorāna klientiem. Attēlotās alus pudeles ir viegli identificējamas pēc sarkanā trīsstūra uz etiķetes kā Bass Pale Ale, un šī angļu nevis vācu alus zīmola acīmredzamā klātbūtne, ir interpretējama kā pretvācu noskaņojuma dokumentācija Francijā desmitgadē pēc Francijas—Prūsijas kara.[12]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «A Bar at the Folies-Bergère». Kurto mākslas institūts. Skatīts: 8 decembris 2017.
- ↑ «A Bar at the Folies-Bergere (1881-2)». Skatīts: 8 decembris 2017.
- ↑ https://beckchris.wordpress.com/visual-arts/art-history-101-part-iv-1800-present/; pārbaudes datums: jūnijs 2020.
- ↑ 4,0 4,1 «A Bar at the Folies-Bergère». Skatīts: 8 decembris 2017.
- ↑ Malcolm Park, Ambiguity, and the Engagement of Spatial Illusion within the Surface of Manet’s Paintings (PhD diss., University of New South Wales, Australia, 2001).
- ↑ Thierry de Duve, "Intentionality and Art Historical Methodology: A Case Study". Nonsite.org Issue #6, July 1, 2012 [1] Arhivēts 2017. gada 8. novembrī, Wayback Machine vietnē. ; builds and corrects previous work Thierry de Duve, How Manet's A Bar at the Folies-Bergere is Constructed, Critical Enquiry, Vol. 25, No. 1, Autumn 1998, pp. 136-168.
- ↑ 7,0 7,1 "Manet's Bar at the Folies-Bergère: One Scholar's Perspective" Arhivēts 2018. gada 23. martā, Wayback Machine vietnē., www.getty.edu. Retrieved July 20, 2012.
- ↑ Bradford R. Collins, ed., 12 Views of Manet's Bar, Princeton, New Jersey: Princeton University Press, 1996
- ↑ Foucault has given a talk on Manet's Bar at the Albright-Knox Art Gallery in Buffalo on April 8, 1970. He had planned a book on Manet's painting and gave a series of lectures during 1970/1 but the project was abandoned; see Cahiers de L'Herne: Michel Foucault, 2011
- ↑ Jeffrey Meyers, Impressionist Quartet: The Intimate Genius of Manet and Morisot, Degas and Cassatt. New York: Harcourt, 2005. p. 77
- ↑ 11,0 11,1 Doris Lanier, Absinthe, the Cocaine of the Nineteenth Century: A History of the Hallucinogenic Drug and Its Effect on Artists and Writers in Europe and the United States, McFarland, 2004, pp. 102–103. ISBN 0786419679
- ↑ Kenneth Bendiner, Food In Painting: From The Renaissance To The Present, Reaktion Books, 2004, pp. 73–74. ISBN 1861892136
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Gary Tinterow, et al. Manet/Velázquez: The French Taste for Spanish Painting, Metropoles mākslas muzejs, 2003.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bārs Foliberžērā.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|