Augustīniešu ordenis

Svētais Augustīns, *Philippe de Champaigne*, ap 1645. gadu.

Augustīnieši (latīņu: augustiniani) ir neoficiāls, taču sarunvalodā vispārpieņemts apzīmējums vairākiem katoļu mūku ordeņiem un kongregācijām, kuru dzīvesveidu regulē t.s. "Sv. Augustīna statūti" (senākie augustīniešu statūti, kuru pamatā ir Svētā Augustīna koncepcijas, ir radīti VIII gs., un XI gs. papildināti ar nosacījumu mūkiem dzīvot vienkopus klosteros).

Divi pamatvirzieni:

Augustīnieši kanonoķi (The Canons Regular of Saint Augustine, CRSA);
- statūtu jeb melnie (pēc habita krāsas);
- premonstranti jeb baltie.
Augustīnieši brāļi vientuļnieki (Ordo Eremitarum Sancti Augustini, OESA), vientuļnieku ordenis, kuru izveidoja 1256. gadā;
- augustīnieši baskāji (Ordo Eremitarium Discalceatorum, OEDSA, 1620. g.);
- apcerētāji jeb augustīnieši rekolekti (Ordo Recollectorum Sancti Augustini, ORSA, 1912. g.).

Vēsture

1256. gadā Romas pāvests Aleksandrs IV, apvienojot vienā kongregācijā vairākas vientuļnieku kopienas (t.sk. Svētā Augustīna izveidoto Tagastes kopienu), izveidojot centralizētu vadību ar ģenerālprioru priekšgalā un 4 provinciāliem (Itālijas, Spānijas, 2 Francijas). Ordenim tika piešķirta virkne privilēģiju, t.sl. juridiskā imunitāte, kā arī ieviesta tradīcija, ka Vatikāna bibliotēku vada, kā arī paša pāvesta biktstēvi ir tieši no augustīniešu vidus.

Ordeņa uzplaukums vērojams XIV gs., kad tas apvienoja aptuveni 2000 vīriešu un 300 sieviešu klosteru. Vājā centralizācija veicināja arī turpmāku mazo kongregāciju atdalīšanos un šķelšanos. Reformācijas laikā ievērojams skaits augustīniešu pievērsās protestantismam.

1580. gadā Ordeņa regulu paplašināja, un turpmāk ģenerālpriors dzīvoja Romā, tam palīdzēja t.s. definatoru (padomnieku) kolēģija, ik pa 6 gadiem kopā sanāca lielkapituls (ar tiesībām atcelt no amata ģenerālprioru un tā vietā ievēlēt citu).

Mūsdienās Ordenī ir aptuveni 4000 locekļu.

Pazīstami augustīnieši

Eižens IV (pāvests) (1383—1447).
Mārtiņš Luters (1483—1546), Reformācijas aizsācējs.
1865. gadā Brno augustīniešu klostera mūks Gregors Mendelis (1822—1884) publicē pētījumu par iedzimtības likumiem, liekot pamatus zinātnes nozarei, ko vēlāk sāka dēvēt par ģenētiku.

Augustīniešu darbība Latvijas teritorijā

Pirmais zināmais augustīnietis, kurš ieradās mūsdienu Latvijas teritorijā kopā ar Lībekas tirgotājiem pēc 1163. gada, un dažus gadus pirms 1184. gada no Polockas kņaza Voldemara dabūja atļauju sprediķot Daugavas piekrastes lībiešiem (līviem), bija priesteris Meinhards, kanoniķis Zēgebergas augustīniešu kora kungu klosterī Holšteinā (Canonicus regularis ordini beati Augustini). 1185.—1186. gadā viņa vadībā uzcēla Sv. Marijas baznīcu Ikšķilē (vecākā baznīca Livonijā) un nodibināja augustīniešu klosteri.

Ārējās saites