Pāriet uz saturu

Anšlavs Eglītis

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par rakstnieku un gleznotāju. Par citām jēdziena Eglītis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Anšlavs Eglītis
Anšlavs Eglītis 20. gadsimta 30. gados
Anšlavs Eglītis 20. gadsimta 30. gados
Personīgā informācija
Dzimis 1906. gada 14. oktobrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1993. gada 4. martā (86 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Losandželosa, Kalifornija, ASV
Tautība latvietis
Vecāki Viktors Eglītis
Marija Eglīte
Brāļi Vidvuds Eglītis
Dzīvesbiedre Veronika Janelsiņa

Anšlavs Eglītis (dzimis 1906. gada 14. oktobris Rīgā, miris 1993. gada 4. marts Losandželosā) bija latviešu rakstnieks, žurnālists un gleznotājs. Rakstnieka Viktora Eglīša dēls.[1]

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anšlavs Eglītis piedzima 1906. gada 14. oktobrī Rīgā, Viktora un Marijas Eglīšu ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā bija bēgļu gaitās bija Krievijā, atgriezies Latvijā 1918. gadā, sākotnēji ģimene dzīvoja Alūksnē. A. Eglīša māte Marija Krievijā pavadītajā laikā guva plaušu slimību.[2]

1919. gadā sācis dzīvot Rīgā, sācis mācīties 2. ģimnāzijā un apmeklēt Valdemāra Tones gleznošanas studiju.[3] Vasaras pavadījis Inciema muižā, ko tēvs bija saņēmis agrārās reformas laikā 1922. gadā.[4] Šeit piedzīvotais aprakstīts romānā "Pansija pilī".

1925. gadā saslimis ar tuberkulozi un devies ārstēties uz Šveici, Leisenes sanatoriju netālu no Ženēvas. Ap to laiku māte mirusi no Krievijā gūtās slimības.[2] 1926. gadā publicēts Eglīša pirmais dzejolis "Lords".[2]

1935. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju un strādājis par zīmēšanas skolotāju. 1936. gadā publicēts pirmais A. Eglīša stāstu krājums "Maestro".[2] 1938. gadā sācis strādāt laikrakstā "Jaunākās Ziņas", no 1940. līdz 1941. gadam darbojies arī žurnālā "Atpūta". Nodevies arī literārajam darbam.

1944. gada 3. oktobrī devies bēgļu gaitās uz Kurzemi, pēc tam emigrācijā uz Vāciju. Pēc Berlīnes bombardēšanas nodedzis dzīvoklis. Devies uz Šveici.[5] 1950. gadā pārcēlies uz Kalifornijas štatu ASV. Trimdā sarakstījis ap 50 darbu, publicējies arī ASV presē, recenzējot kinofilmas un teātra izrādes.[3]

Dzīvesbiedre gleznotāja un rakstniece Veronika Janelsiņa.

Miris 1993. gada 4. martā no vēža. Ticis kremēts.[5]

2018. gadā pēc A. Eglīša romāna "Homo novus" motīviem veidota filma, kas apraksta kaislības 20. gadsimta 30. gadu beigu Rīgas mākslinieku dzīvē. Tapusi par godu Latvijas simtgadei.[6]

2021. gadā Inciema ūdenstornī izveidota ekspozīcija Anšlava Eglīša un ģimenes piemiņai, kuri saimniekoja Inciema muižā 20. gadsimta 20. gados.[7]

Darbi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Proza

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Maestro (1936)
  • Līgavu mednieki (1939)
  • Nestundas (1940)
  • Ģīmetne (1943)
  • Valdemārs Tone (1944)
  • Homo novus (1944)
  • Kazanovas mētelis (1946)
  • Sīksta dzīvība (1950)
  • Laimīgie (1952)
  • Švābu kapričo (1952)
  • Karuselis (1956)
  • Misters Sorrijs (1956)
  • Omartija kundze (1958)
  • Sveiciens Ofija kundzei (1958)
  • Ilze (1959)
  • Malahīta dievs (1961)
  • Vai te var dabūt alu? (1961)
  • Divi kāpieni (1961)
  • Pansija pilī (1962)
  • Pēdējais radījums (1963)
  • Trešais zvans (1965)
  • Nav tak dzimtene (1966 pirmais triloģijā)
  • Tiesa nāk (1967)
  • Pēdējais mohikānis (1969)
  • Cilvēks mežā (1970 otrais triloģijā)
  • Es nepievienojos (1971)
  • Lielais mēmais (1972)
  • Piecas dienas (1976)
  • Kas izpostīja latvisko stūrīti? (1977)
  • Cilvēks no mēness (1979)
  • Vai zini zemi citronas kur zied? (1980 trešais triloģijā)
  • Es nebiju varonis (1984)
  • Ciemiņš no dzimtenes (1992)
  • Adžurdžonga
  • Bezkaunīgie veči
  • Čingishana gals
  • Teoduls Supersakso
  • Ekrāns un skatuve

Dzejoļu krājumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Vientulis un dzīrotājs (1938)

Lugas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Kosmo konfirmācija (1943)
  • Par purna tiesu (1943)
  • Galma gleznotājs (1946)
  • Kazanovas mētelis (1947[8])
  • Sandra (1953)
  • Lūdzu ienāciet ser I un II (1974)

Anšlava Eglīša darbu tulkojumi citās valodās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • "The Town on Fire" [Uguns pilsēta]: a short story. Trans. Lucy Berzins. The New Word: Latvian monthly magazine for literature and art, 1947, No. 2, pp. 4-11.
  • Ajurjonga [Adžurdžonga; angļu val.]. Translated from Latvian by L. Parks. Stockholm: Daugava, 1955.
  • Inimene kuult [Cilvēks no mēness; igauņu val.]. Läti keelest tölkinud Inge Kuutan. Toronto: Estoprint, 1956.
  • Stāsts angļu tulkojumā publicēts Short Story International, Vol. 2, No. 10, January 1966.
  • Dschingis Khans Ende [Čingishana gals, vācu val.] Aus dem Lettischen übertragen von Charlotte Torp. Hamburg : Harry v. Hofmann Verlag, 1968.
  • "Ferdinand and Sybil" [Ferdinands un Sibila], "Please, come in, sir!'" [Lūdzu ienāciet, ser!; lugas angļu val.]. Transl. and introd. by J. Valters. Bridge across the sea: Seven Baltic plays. Edited by Alfreds Straumanis. Prospect Heights, Illinois: Waveland Press, 1983.
  • "Фараон" [Faraons; stāsts krievu val. ]. Пер. Нины Бать. Даугава, 1988, N 10, с. 73.-89.
  • "Тридцать третья новогодняя елка" [stāsts; krievu val.] Кино, 1989, No. 12, С. 17.-20.
  • "Охотники за невестами" [Līgavu mednieki; krievu val. ]. Пер. Леона Гвина. Даугава, 1990, No. 2.—6.
  • "Портрет" [Portrets; krievu val. ]. Пер. Виолы Ругайс. Родник, 1990, No. 11.-12.
  • "Рождественский подарок" [Ziemassvētku dāvana; stāsts, krievu val.] Пер. с латыш. В. Дорошенко. Субботний День, 1991, 9 марта.
  • "Пять дней" [Piecas dienas; romāna fragments krievu val.] Перевела И. Цыгальская. Даугава, 1994, No. 3, С. 51.-55.
  • "Leo" [luga angļu val.]. Anšlavs Eglītis un Veronika Janelsiņa. Two Plays. Losandželosa: Astra, 1995.
  • Schwäbisches Capriccio [Švābu kapričo, vācu val.]. Tulk. Berthold Forssman. Guggolz Verlag, 2024.

Piezīmes un atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Viktors Hausmanis. "Anšlavs Eglītis". Rīga : Zinātne, 2005. ISBN 9984767582.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «ANŠLAVS EGLĪTIS». gudrinieks.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 7. novembrī. Skatīts: 2009. gada 18. oktobrī.
  3. ↑ 3,0 3,1 «ANŠLAVS EGLĪTIS». gramata21.lv.[novecojusi saite]
  4. ↑ «Vieta, kur dancoja dižgari. Anšlava Eglīša Inciems». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-11-11.
  5. ↑ 5,0 5,1 «Krimuldas pagasta vēstis». laikraksti.lv.[novecojusi saite]
  6. ↑ Homo Novus (2018). Atjaunināts: 2019-03-28
  7. ↑ «Anda Buševica: Nestāviet rindās pie muzejiem pilsētas centrā. Brauciet aiz tās robežām!». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2022-09-02.
  8. ↑ Luga tika sarakstīta Otrā pasaules kara laikā, bet manuskripts palika Latvijā. Trimdā tā tika sarakstīta no jauna un iestudēta latviešu bēgļu teātrī Mērbekā, Vācijā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Anšlavs_Eglītis&oldid=4173626"