Alotāju kalns
Alotāju kalns | |
---|---|
Pilskalna 3D modelis | |
Atrašanās vieta | Puncuļova (ciems), Baltinavas pagasts, Balvu novads, Latvija |
Koordinātas | 56°54′12″N 27°38′00″E / 56.903355°N 27.633405°EKoordinātas: 56°54′12″N 27°38′00″E / 56.903355°N 27.633405°E |
Piezīmes | |
Izrakumi | - |
Publiska piekļuve | brīvi pieejams |
Oficiālais nosaukums: Alotāju kalns - pilskalns | |
Aizsardzības numurs | 239 |
Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Alotāju kalns atrodas Balvu novada, Baltinavas pagasta Puncuļovā, Puncuļovas upes kreisajā krastā. Valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis.
Pilskalnu 1928. gadā aprakstījis Ernests Brastiņš, kurš norādījis, ka, viņaprāt, Alotāju kalns ir vecas izcelsmes, daudz vecāks par netālo Puncuļevas pilskalnu.
Tas ir neliels, iegareni apaļš kalniņš, kuram dienvidu pusē ir mitras, avotainas pļavas. Jādomā, ka šo pļavu dēļ tas arī dabūjis savu nosaukumu, jo avots latgaliešu valodā — olūts. Tā augstums ir apmēram 9 metri, garums apmēram 50 metri, platums — 20 metri. Alotāju kalns kādreiz bijis arts, tagad apaudzis ar mežu. Netālu no pilskalna atrodas senkapi, kuros atrastas dzelzs laikmeta senlietas. Kultūrslānis ir apmēram 0,5 metrus biezs. Tas visai melns un satur rupjas, nevirpotas trauku lauskas. Teika vēsta, ka Alotāju kalnā atradies karaspēks, kas karojis ar Puncuļevas pilskalnu.