Aleksandra Engelharte
Aleksandra Engelharte 2012. gadā
| ||||||||||||||||||||||
Personas dati | ||||||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Dzimtais vārds | Aleksandra Demmele | |||||||||||||||||||||
Dzimusi | 1982. gada 29. decembrī Minhene, Bavārija, VFR (tagad Vācija) | |||||||||||||||||||||
Tautība | vāciete | |||||||||||||||||||||
Augums | 161 cm | |||||||||||||||||||||
Svars | 51 kg | |||||||||||||||||||||
Profesionālā informācija | ||||||||||||||||||||||
Pārstāvētā valsts | Vācija | |||||||||||||||||||||
Sporta veids | Cīņas sports | |||||||||||||||||||||
Disciplīna | Brīvā cīņa | |||||||||||||||||||||
Olimpisko spēļu informācija | ||||||||||||||||||||||
Dalības reizes | 2 (2008, 2012) | |||||||||||||||||||||
Medaļas | 0 | |||||||||||||||||||||
|
Aleksandra Engelharte (vācu: Alexandra Engelhardt; dzimusi 1982. gada 29. decembrī) ir bijusī vācu brīvā stila cīkstone, 2008. un 2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībniece, Eiropas čempionātu medaļniece.[1]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ar cīņas sportu Aleksandra Demmele (Demmel — dzimtais uzvārds) sāka nodarboties salīdzinoši vēlu, 1996. gadā 14 gadu vecumā. 2005. gadā Aleksandra apprecējās ar savu sporta biedru Pīteru Engelhardu no Nirnbergas un kļuva par dēla māti. Brīvajā laikā viņa aizraujas ar snovbordu.
Pirmais lielais panākums viņas karjerā bija trešā vieta 2000. gada Vācijas čempionātā svara kategorijā līdz 46 kg. 2003. gadā viņa izcīnīja savu pirmo medaļu starptautiskajās sacensībās. Eiropas čempionātā Rīgā svara kategorijā līdz 51 kg viņa uzvarēja ukrainieti Inesi Rebaru un itālieti Viktoriju Bučeri, zaudēja krievietei Nataļjai Karamčakovai un cīņā par bronzas medaļu pārspēja Francijas cīkstoni Ansi Katrīnu Delunču. Togad pasaules čempionātā Ņujorkā Aleksandra Demmela uzvarēja Emeši Sabo no Ungārijas, bet pēc tam zaudēja vairākkārtējai pasaules čempionei japānietei Čiharu Ičo un finišēja desmitā.
2004. un 2005. gadā Aleksandra nepiedalījās nevienā starptautiskajā turnīrā. Iemesli bija atšķirīgi, 2004. gadā valsts līmenī viņa savā svara kategorijā nespēja konkurēt ar bijušo pasaules čempioni Brigiti Vāgneri, bet 2005. gadā dzemdību dēļ. 2006. gada aprīlī viņa atkal startēja Eiropas čempionātā Maskavā un svara kategorijā līdz 51 kg aizkļuva līdz finālam, pa ceļam uzvarot Nataļju Smirnovu no Krievijas, Martu Podedvornu no Polijas un Mariju de Maru Segrano Barselo no Spānijas, tomēr finālā viņu uzveica francūziete Vanesa Bubrjema. 2006. gada pasaules čempionātā viņa piedalījās svara kategorijā līdz 48 kg. Pirmajā cīņā viņa sensacionāli uzvarēja Eiropas čempioni Liliju Kaskarovu no Krievijas, bet nākamajā cīņā zaudēja baltkrievietei Marinai Markevičai un finišēja tikai 13.vietā.
2007. gadā Aleksandra Engelharda ieguva piekto vietu svara kategorijā līdz 51 kg gan Eiropas čempionātā Sofijā, gan pasaules čempionātā Baku, cīņās par bronzas medaļām pēc punktiem zaudējot ungārietei Emešei Barkai un francūzietei Annei Katrīnai Delunčai. 2008. gadā viņa nolēma trenēties svara kategorijā līdz 48 kg, jo viņas sāncense Vācijas izlasē, Brigite Vāgnere pretendēja uz vietu svara kategorijā līdz 51 kg. Eiropas čempionātā Tamperē gan kļuva skaidrs, ka svara nodzīšana nevar notikt bez spēka zaudēšanas. Engelharda Tamperē zaudēja turcietei Burdžai Kebidžai un ierindojās 15. vietā. Pekinas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīros Edmontonā un Haparandā viņa ieņēma trešo vietu. Tomēr ar to nepietika, lai nodrošinātu kādu no 20 starta vietām olimpiskajās spēlēs. Tomēr ar Cīņas Pasaules asociācijas lēmumu, viņai piešķīra kvotas vietu. Taču Pekinā viņa zaudēja pirmajā cīņā pret Kazahstānas cīkstoni Tatjanu Bakatjuku un ierindojās 14. vietā.
2010. gadā Aleksandra Engelharda atkal izcīnīja bronzas medaļu Eiropas čempionātā Baku, kur zaudēja Sofijai Matsonei, bet cīņā par trešo vietu uzvarēja Nataļju Budu no Moldovas. Togad pasaules čempionātā viņa nepiedalījās traumas dēļ.
2011. gada Eiropas čempionātā Dortmundē viņa uzvarēja turcieti Meleku Atakolu, bet nākamajā cīņā pret rumānieti Esteri Dobri guva nopietnu pleca traumu un tāpēc šajā cīņā zaudēja pēc punktiem. Tā kā Estere Dobre iekļuva finālā, Aleksandra Engelharda varēja cīnīties tālāk gandarījuma kārtā, taču savainojums viņai liedza cīnīties ar latvieti Karolīnu Tjapko. Aleksandra tika izslēgta un ierindojās septītajā vietā. Pēc šīs traumas izārstēšanas viņa 2012. gada Eiropas čempionātā izcīnīja bronzu. Londonas olimpiskajās spēlēs viņa izstājās astotdaļfinālā, piekāpjoties Venecuēlas cīkstonei Mejelisai Karipai Kastiljo.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «ALEXANDRA ENGELHARDT» (vācu). Team Deutschland. 04.12.2019. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-05-30. Skatīts: 2022-06-18.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandra Engelharte.
- Olympedia profils (angliski)
- FILA profils (angliski)
Šī cīkstoņa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |