Absolūtā monarhija ir monarhijas paveids, kad monarham (karalim, valdniekam, ķēniņam) ir neierobežota vara (politiskā, reliģiskā un saimnieciskā ziņā) un kad monarhs vienpersoniski gan valda, gan pieņem lēmumus. Valsts sasniedz visaugstāko centralizācijas pakāpi. No formāli juridiskā viedokļa raugoties, absolūtajā monarhijā valsts vadītājs (monarhs) koncentrē visu likumdošanas un izpildvaras varu savas rokās, patstāvīgi nosaka nodokļus un pārvalda valsts finanses.
Absolūtā monarhija Eiropā lielākoties bija no 16. līdz 18. gadsimtam. Šī valsts forma savu kulmināciju sasniedza Francijas karaļaLuija XIV laikā, kurš sistemātiski īstenoja savu slaveno kursu L'Etat c'est moi ("valsts esmu es").
