Pāriet uz saturu

2023. gada Ukrainas pretuzbrukums

Vikipēdijas lapa
2023 Ukrainas pretuzbrukums
Daļa no Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā
2022 Russian invasion of Ukraine.svg
Datums2023. gada 8. jūnijs - pašlaik
Vieta
Dienvidu Ukraina (Hersonas apgabals, Zaporižjas apgabals) Un Austrumu Ukraina (Doneckas apgabals, Luhanskas apgabals)
Statuss Notiek
Karotāji
Karogs: Ukraina Ukraina Karogs: Krievija Krievija
Iesaistītās vienības
Ukrainas bruņotie spēki Krievijas bruņotie spēki
Zaudējumi
1 Leopard 2A6 pamests, 4 M2 Bradleys bojāti vai pamesti un 1 BMR-2 tanks pamests Zaporižjas reģionā. Nezināms

2023. gada 8. jūnijā Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā Ukraina uzsāka pretuzbrukumu Krievijas karaspēkam, kas okupēja tās teritoriju.[1][2][3][4][5] Galvenās uzbrukuma zonas bija Doneckas, Zaporižjas un citi apgabali.[6][7][8]

Priekšvēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc pretuzbrukumiem Hersonas un Harkivas apgabalos 2022. gada beigās cīņas frontes līnijās lielākoties apsīka, un 2023. gada pirmajā pusē kaujas galvenokārt koncentrējās ap Bahmutas pilsētu.[9] Tikmēr Krievija izveidoja 800 km garu aizsardzības līniju, gatavojoties Ukrainas pretuzbrukumam.[10]

Prelūdija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažās dienās pirms Ukrainas pretuzbrukuma Ukrainas bruņotie spēki iesaistījās "veidošanas operācijās", lai pārbaudītu Krievijas aizsardzību Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās.[6][11] 2023. gada 3. jūnijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir gatava uzsākt pretuzbrukumu.[12] Nākamajā dienā Ukrainas amatpersonas izsludināja "operācijas klusumu", lai neapdraudētu militārās operācijas.[13] 6. jūnijā pārrāva Kahovkas dambi Dņepro upē, appludinot teritorijas lejtecē un samazinot ūdens piegādi Krimai. Sākoties pretuzbrukumam, Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Hersonu, kur glābēji evakuēja plūdu apdraudētos iedzīvotājus.[14][15]

Operācijas pirms pretuzbrukuma

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 5. jūnijam Krievijas emuāru autori ziņoja, ka Ukraina ir paātrinājusi ofensīvas darbības Austrumukrainā, koncentrējoties pret Novodoneckas apgabalu starp Vuhledaru (notiekošās kaujas vieta) un Veļika Novosiļku Doneckas apgabala dienvidos.[16] Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara teica, ka Ukrainas spēki Bahmutas rajonā atguvuši līdz pat jūdzei no okupētās teritorijas. Lai gan Ukrainas amatpersonas par šo jautājumu lielākoties klusēja, izskanēja pieņēmumi, ka šis ir ilgi gaidītais pretuzbrukuma sākums.[17] Kāda Krievijas iecelta amatpersona Zaporižjas apgabalā sacīja, ka ukraiņu mērķis bija izlauzties cauri Krievijas līnijām un sasniegt Azovas jūru.[18]

Kopš 3. jūnija Ukrainas 37. jūras kājnieku brigāde iesaistījās lēnā, bet konsekventā ofensīvā ap frontes apmetni Novodonecku Doneckas apgabalā. Bez bruņotā atbalsta jūras kājnieki spēja atspiest DTR tautas kaujinieku bataljonu Vostok, galvenokārt izmantojot artilēriju. Ukrainas virzību vēl vairāk veicināja bruņutransportieru izmantošana, lai ātri nogādātu jūras kājniekus uz fronti, un pēc tam atgrieztos Krievijas artilērijas nesasniedzamā teritorijā.[19]

Bahmuta

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2023. gada 4. jūnija Ukrainas spēki savas lielākās kaujas ietvaros iesaistījušies "lokalizētos" pretuzbrukumos Bahmutas pilsētā un tās apkārtnē. Dienu vēlāk ziņoja, ka Ukrainas spēki atguvuši daļu Berkhivkas ciema uz ziemeļiem no Bahmutas.[20] Ukrainas spēki apgalvoja, ka apejot Bahmutu gar flangiem, viņi pavirzījušies uz priekšu par 200 līdz 1600 metriem uz ziemeļiem un 100 līdz 700 metriem pie dienvidrietumiem. Kāda Ukrainas militārpersona sacīja, ka ukraiņi pavirzījušies no 300 metriem līdz vienam kilometram gar Bahmutas ziemeļu un dienvidu flangu.[18][21]

Pretuzbrukums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Doneckas fronte

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

8. un 9. jūnijā Ukrainas spēki virzījās Bahmutas virzienā, atgūstot no 200 metriem līdz 1,1 kilometram.[22][23] Līdz 10. jūnijam Ukrainas spēki pavirzījās līdz 1400 m dažādās nenoteiktās Bahmutas frontes zonās un iesaistījās smagās kaujās Berhikvkā un Jahidnē.[24] Līdz 9. jūnijam Ukrainas spēki virzījās pa Siverskas Doneckas kanāla rietumu krastu uz rietumiem no Andriivkas un piespieda 57. motorizēto kājnieku brigādi un soda bataljonu Storm-Z atkāpties no savām pozīcijām kanālā.[25]

8. jūnijā Ukrainas spēki veica pretuzbrukumus uz Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas, ziņojot par kaujām Veļika Novosilkas virzienā.[25] Līdz 9. jūnijam Ukrainas spēki bija atguvuši nelielu teritoriju Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežās Blahodatnē, kas atrodas Veļika Novosiļkas apkaimē,[25] un Krievijas spēki bija atkāpušies no pozīcijām uz rietumiem no Storoževes.[24] 10. jūnijā Krievijas avoti ziņoja, ka Ukraina pavirzījusies uz priekšu netālu no Neskučnes,[24] bet 11. jūnijā Krievijas avoti apstiprināja Krievijas atkāpšanos no Neskučnes.[26] Ukrainas dronu kadros redzams, ka Krievijas spēki ir atkāpušies no savām pozīcijām pie Storoževes. Pēc nedēļu ilgām cīņām Ukraina atkaroja 95 km2 lielu teritoriju ap Veļika Novosilku.[26]

Zaporižjas fronte

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

8. jūnijā Ukrainas spēki uzsāka pretuzbrukumus ap Orihivas pilsētu,[27][28] Zaporižjas apgabala Polohijas apgabalā, kur Krievijas spēki bija izveidojuši aizsardzības līniju Mala Tokmačka-Polohijā. Uzbrukumi bija vērsti ap frontes līnijas ciematiem. Ukrainas spēki izlauzās cauri pirmajām aizsardzības līnijām, ko turēja 58. apvienotā ieroču armija un GRU, izraisot Krievijas spēku atgriešanos otrajā aizsardzības līnijā. Krievijas spēki vēlāk sarīkoja pretuzbrukumu, atgūstot sākotnējo līniju.[25] Neatkarīgā domnīca Kara izpētes institūts (ISW) atzīmēja, ka Krievijas Dienvidu militārais apgabals, kas ir atbildīgs par šīs līnijas aizsardzību, savās aizsardzības operācijās rīkojās ar "neraksturīgu saskaņotības pakāpi". Krievijas avoti piedāvāja dažādus sākotnējās aizsardzības panākumu skaidrojumus, piemēram, efektīvu mīnēšanu, gaisa pārākumu un elektroniskās karadarbības (EW) sistēmu izmantošanu.[25] ASV amatpersonas un Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Ukrainas bruņotie spēki uzbrukumu laikā cietuši "ievērojamus zaudējumus". ASV amatpersonas sacīja, ka nav sagaidāms, ka zaudējumi ietekmēs pretuzbrukumu kopumā.[6]

9. jūnijā ziņoja par vairākām kaujām Orihivas apkaimē,[29] Ukrainas spēkiem uzsākot triecienu Zaporižjas apgabala Tokmakas pilsētas virzienā, izmantojot tankus Leopard un kaujas mašīnas Bradley.[30] Volodimirs Zelenskis apsveica Ukrainas spēkus ar "rezultātiem" Ukrainas austrumos.[31] Ukrainas spēki bija redzami, darbojoties Lobkovas apkaimē, un kāds Krievijas emuāru autors apgalvoja, ka Ukrainas spēki guvuši panākumus Robotīnē, kas abi atrodas Zaporižjas apgabalā, uz dienvidiem no Orihivas.[23]

Līdz 10. jūnijam Ukrainas spēki guva vēl lielākus panākumus uz dienvidiem un rietumiem no Lobkovas un uz rietumiem no Novopokrovkas.[24]

Analīze

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas pretuzbrukumu salīdzināja ar D dienu, operāciju uzskatot par kritisku brīdi karā.[32][33]

Daži analītiķi norādīja, ka uzvara uzbrukumā ir "logs" uz Ukrainas uzvaru karā.[34] Uzvaru pretuzbrukumā Rietumu līderi interpretētu kā demonstrāciju, ka Rietumu militārā palīdzība Ukrainai ir pamatota un Ukrainas uzvara ir iespējama, kas mudinātu turpināt Rietumu militāro palīdzības sniegšanu. Atkarībā no konkrētajiem ofensīvas mērķiem uzvara varētu vājināt Krievijas stratēģiskās pozīcijas karā.[35]

ISW 9. jūnijā novērtēja, ka Krievijas informatīvajā telpā valda neizpratne par to, kurš īsti ir atbildīgs par aizsardzības operācijām. Izskanēja pieņēmumi, ka apgabala komandieri varētu būt Aleksandrs Romančuks, Mihails Teplinskis, Sergejs Kuzovļevs vai Valērijs Gerasimovs, un ISW vērtēja, ka komandieri, "iespējams, pārklājas".[23] ISW analizēja, ka Ukraina pretuzbrukumam 9. jūnijā neizmantoja visas savas rezerves un rietumu aprīkojumu un ka līdz šim ciestie materiālie zaudējumi var neietekmēt pretuzbrukuma gaitu.[23]

2023. gada 10. jūnijā Lielbritānijas Aizsardzības ministrija paziņoja: "Dažos apgabalos Ukrainas spēki [bija] guvuši labu progresu un iekļuvuši pirmajā Krievijas aizsardzības līnijā. Citās vietās Ukrainas progress bija lēnāks."[36]

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprināja, ka "notiek pretuzbrukuma un aizsardzības darbības".[37]

ISW novērtējums 10. jūnijā liecina, ka Ukrainas spēki veic pretuzbrukuma operācijas četros apgabalos: Bahmutas frontes nenoteikta daļa, Doneckas — Zaporižjas apgabala robeža, Bilohorivka Luhanskas apgabalā un dienvidaustrumos un dienvidrietumos no Orihivas Zaporižjas apgabalā.[38]

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Live updates: Ukraine launches counteroffensive against Russia». The Washington Post (angļu). 2023-06-08. Skatīts: 2023-06-08.
  2. ↑ Samantha Schmidt. «Ukrainian military begins counteroffensive to oust Russian occupiers». The Washington Post (en-US), 2023-06-08. ISSN 0190-8286. Skatīts: 2023-06-08.
  3. ↑ Eric Schmitt. «U.S. Official Says Ukrainian Attack in South Appears to Be a Main Thrust of Counteroffensive». The New York Times (en-US), 2023-06-08. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2023-06-08.
  4. ↑ «Ukraine begins counteroffensive against Russia, officials say». ABC News (angļu). Skatīts: 2023-06-08.
  5. ↑ «Ukraine launches counteroffensive against Russia». NBC News (angļu). 2023-06-08. Skatīts: 2023-06-08.
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 Jim Sciutto. «Ukrainian forces suffer 'stiff resistance' and losses in assault on Russian lines | CNN Politics». CNN (angļu), 2023-06-08. Skatīts: 2023-06-08.
  7. ↑ Martin Fornusek. «Western media: Ukraine launches counteroffensive in Zaporizhzhia Oblast». The Kyiv Independent (angļu), 2023-06-08. Skatīts: 2023-06-08.
  8. ↑ Nathan Hodge, Sebastian Shukla, Olga Voitovych, Sana Noor Haq. «Ukrainian offensive is 'taking place in several directions,' says official». CNN (angļu), 2023-06-05. Skatīts: 2023-06-08.
  9. ↑ «Why the battle for the small city of Bakhmut is so important to both Russia and Ukraine».
  10. ↑ «Russia constructs 800 km of defensive lines to head off Ukrainian counteroffensive». 2023. gada 17. aprīlis.
  11. ↑ «How Ukraine is 'shaping' the front ahead of its counteroffensive». Le Monde.fr (angļu). 2023-05-25. Skatīts: 2023-06-08.
  12. ↑ «Zelenskiy says Ukraine ready to launch counteroffensive». Reuters (angļu). 2023-06-03. Skatīts: 2023-06-08.
  13. ↑ «Ukraine military urges 'silence' ahead of expected counteroffensive». Reuters (angļu). 2023-06-04. Skatīts: 2023-06-08.
  14. ↑ «Russia shells Ukrainian city inundated by dam collapse after Zelenskyy visits area». AP News (angļu). 2023-06-08. Skatīts: 2023-06-08.
  15. ↑ «Russian forces shell Kherson during flood evacuation: Kyiv». Reuters (angļu). 2023-06-08. Skatīts: 2023-06-08.
  16. ↑ «Ukraine's counteroffensive appears to have started: Here's what to know». The Hill. 2023. gada 5. jūnijs.
  17. ↑ «Ukraine war: 'Offensive actions' under way in east, Kyiv says». BBC News. 2023. gada 5. jūnijs.
  18. ↑ 18,0 18,1 «Ukrainian offensive is 'taking place in several directions,' says official». CNN. 2023. gada 5. jūnijs.
  19. ↑ David Axe. «At The Bleeding Edge Of Ukraine's Counteroffensive, The Ukrainian Marine Corps Switches Up Its Tactics». Forbes. Skatīts: 2023. gada 10. jūnijs.
  20. ↑ «Ukraine retakes part of village near Bakhmut, head of Russia's Wagner says». Reuters. 2023. gada 5. jūnijs. Skatīts: 2023. gada 5. jūnijs.
  21. ↑ Riley Bailey, Karolina Hird, Kateryna Stepanenko, Nicole Wolkov, Fredrick W. Kagan. «Russian Offensive Campaign Assessment, June 5, 2023». Institute for the Study of War. Skatīts: 2023. gada 6. jūnijs.
  22. ↑ Zoya Sheftalovich. «Ukraine counteroffensive: Kyiv claims gains in Bakhmut». Politico, 2023. gada 8. jūnijs. Skatīts: 2023. gada 9. jūnijs.
  23. ↑ 23,0 23,1 23,2 23,3 Riley Bailey, Kateryna Stepanenko, Grace Mappes, Nicole Wolkov, Annika Ganzeveld, Mason Clark. «Russian Offensive Campaign Assessment, June 9, 2023». Institute for the Study of War. Skatīts: 2023. gada 10. jūnijs.
  24. ↑ 24,0 24,1 24,2 24,3 Riley Bailey, Grace Mappes, Karolina Hird, Mason Clark. «Russian Offensive Campaign Assessment, June 10, 2023». Institute for the Study of War. Skatīts: 2023. gada 11. jūnijs.
  25. ↑ 25,0 25,1 25,2 25,3 25,4 Karolina Hird, George Barros, Grace Mappes, Nicole Wolkov, Mason Clark, Fredrick W. Kagan. «Russian Offensive Campaign Assessment, June 8, 2023». Institute for the Study of War. Skatīts: 2023. gada 9. jūnijs.
  26. ↑ 26,0 26,1 «Frontline report: Ukrainians continue advances on southern front near Velyka Novosilka». euromaidanpress. 2023. gada 11. jūnijs. Skatīts: 2023. gada 11. jūnijs.
  27. ↑ «Ukraine's counter-offensive starts as Western tanks hit the front line». The Telegraph. 2023. gada 8. jūnijs. Skatīts: 2023. gada 10. jūnijs.
  28. ↑ «Fighting rages in Zaporizhzhia region, pro-Russian official says». The Washington Post. 2023. gada 8. jūnijs. Skatīts: 2023. gada 10. jūnijs.
  29. ↑ Jaroslav Lukiv. «Ukrainian attacks continue in key southern Zaporizhzhia region». BBC, 2023. gada 9. jūnijs.
  30. ↑ Marc Champion. «Ukraine's new tanks target Russian lines in counteroffensive». Australian Financial Times, 2023. gada 9. jūnijs.
  31. ↑ «EN DIRECT - Guerre en Ukraine : Volodymyr Zelensky salue les "résultats" obtenus dans l'est du pays». TF1 INFO (franču). 2023-06-09. Skatīts: 2023-06-09.
  32. ↑ «Mick Ryan assesses Ukraine's counter-offensive». The Economist. ISSN 0013-0613. Skatīts: 2023-06-08.
  33. ↑ David Ignatius. «Opinion | D-Day dawns for Ukraine». Washington Post (en-US), 2023-06-06. ISSN 0190-8286. Skatīts: 2023-06-08.
  34. ↑ William Nattrass. «Is Ukraine's Window for Victory Closing?». The Bulwark (en-US), 2023-03-22. Skatīts: 2023-06-09.
  35. ↑ Christopher Miller. «Ukraine's counter-offensive: the war reaches a 'decisive moment'». Financial Times, 2023-05-12. Skatīts: 2023-06-09.
  36. ↑ «Ukraine's Army on active offensive in east, south - British intelligence». www.ukrinform.net (angļu). 2023-06-10. Skatīts: 2023-06-10.
  37. ↑ Oliver Slow. «Ukraine counter-offensive actions have begun, Zelensky says». bbc.com (angļu), 2023-06-10. Skatīts: 2023-06-10.
  38. ↑ Riley Bailey. «Russian Offensive Campaign Assessment, June 10, 2023». ISW, 2023-06-10. Skatīts: 2023-06-11.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2023._gada_Ukrainas_pretuzbrukums&oldid=4184804"