1956. gads
- Šis raksts ir par 1956. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1956. gads Latvijā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija |
| Gregora kalendārs | 1956 MCMLVI |
| Ab urbe condita | 2709 |
| Armēņu kalendārs | 1405 ԹՎ ՌՆԵ |
| Asīriešu kalendārs | 6706 |
| Bahāju kalendārs | 112—113 |
| Bengāliešu kalendārs | 1363 |
| Berberu kalendārs | 2906 |
| Budistu kalendārs | 2500 |
| Birmiešu kalendārs | 1318 |
| Bizantiešu kalendārs | 7464—7465 |
| Ķīniešu kalendārs | 乙未年 (Koka kaza) 4652 vai 4592 — līdz — 丙申年 (Uguns pērtiķis) 4653 vai 4593 |
| Koptu kalendārs | 1672—1673 |
| Etiopu kalendārs | 1948—1949 |
| Ebreju kalendārs | 5716—5717 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2012—2013 |
| - Shaka Samvat | 1878—1879 |
| - Kali Juga | 5057—5058 |
| Holocēna kalendārs | 11956 |
| Igbo kalendārs | 956—957 |
| Irānas kalendārs | 1334—1335 |
| Islāma kalendārs | 1375—1376 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4289 |
1956. gads (MCMLVI) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris — Sudānā beidzās Apvienotās Karalistes un Ēģiptes kondomīnija.
- 25.—26. janvāris — Somijas karavīri iegāja Porkalā pēc tam, kad PSRS atstāja militāro bāzi.
- 26. janvāris — Kortinadampreco, Itālijā sākās ziemas olimpiskās spēles.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 11. februāris — britu spiegi Gejs Bērdžess (Guy Burgess) un Donalds Maklīns (Donald Maclean) uzradās Padomju Savienībā pēc piecu gadu pazušanas.
- 25. februāris — Ņikita Hruščovs PSKP 20. kongresā uzstājās ar runu, kurā nosodīja Staļina darbību, novērtējot to kā "personības kultu".
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. marts — Maroka pasludināja neatkarību no Francijas.
- 20. marts — Tunisija pasludināja neatkarību no Francijas.
- 23. marts:
- Pakistāna kļuva par pirmo islāma republiku.
- par Pakistānas 1. prezidentu kļuva Iskanders Mirza.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. aprīlis — Spānija atteicās no protektorāta Marokā.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. maijs — tika lauzta Indonēzijas un Nīderlandes konstitucionāla savienība.
- 21. maijs — virs Bikini atola, Klusajā okeānā pirmoreiz notika ūdeņraža bumbas izmēģinājuma sprādziens gaisā.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūnijs — Vjačeslavs Molotovs atkāpās no PSRS ārlietu ministra amata.
- 18. jūnijs — pēdējie ārzemju karavīri atstāja Ēģipti.
- 23. jūnijs — Gamāls Abdels Nāsers kļuva par otro Ēģiptes prezidentu.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 26. jūlijs — Ēģiptes prezidents Gamāls Abdels Nāsers pasludināja par Suecas kanāla nacionalizāciju.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 17. augusts — Rietumvācijā tika aizliegta Vācijas komunistiskā partija.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 25. septembris — tika atklāts zemūdens Transatlantijas telefona kabelis.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 23. oktobris — Ungārijā sākās protesta demonstrācijas pret propadomiski orientēto valdību.
- 26. oktobris — PSRS karaspēka daļas iegāja Ungārijā.
- 29. oktobris:
- Izraēla iebruka Sīnāja pussalā un atspieda Ēģiptes spēkus uz Suecas kanālu;
- Tanjēras pilsēta tika atkalpievienota Marokai;
- IBM tika radīts pirmais cietais disks (5 MB).
- 31. oktobris — Apvienotā Karaliste un Francija sāka Ēģiptes bombardēšanu, lai piespiestu to atvērt Suecas kanālu.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. novembris — Izveidots Rietumbengāles, Karnātakas, Tamilnādas un Keralas štats Indijā.
- 4. novembris — PSRS bruņotie spēki apspieda sacelšanos Ungārijā. Tūkstošiem cilvēku tika nogalināti, gandrīz ceturtdaļmiljona pameta valsti.
- 7. novembris — ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, pēc kuras Apvienotajai Karalistei un Francijai un Izraēlai nekavējoties jāatvelk bruņotie spēki un arābu zemēm.
- 22. novembris — Melburnā, Austrālijā sākās vasaras olimpiskās spēles.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 23. decembris — Apvienotās Karalistes un Francijas spēki atstāja Suecas kanāla reģionu.
Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Polijas pilsēta Katovice atguva savu iepriekšējo nosaukumu — Katovice. No 1953. gada tā tika saukta par Staļinogrodu.
- izveidota Lībijas Centrālā banka.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Janvāris
- 3. janvāris — Mels Gibsons (Mel Gibson), ASV aktieris
- 5. janvāris — Franks Valters Šteinmeiers (Frank-Walter Steinmeier), vācu politiķis
- 7. janvāris — Deivids Karūzo (David Caruso), amerikāņu aktieris
- 12. janvāris — Nikolajs Noskovs (Николай Иванович Носков), krievu dziedātājs
- Februāris
- 18. februāris — Rīdigers Abramčiks (Rüdiger Abramczik), vācu futbolists, treneris
- Marts
- 1. marts — Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė), Lietuvas politiķe
- 3. marts — Zbigņevs Boņeks (Zbigniew Boniek), poļu futbolists, treneris
- 7. marts — Braians Krenstons (Bryan Cranston), amerikāņu aktieris, scenārists un režisors
- 12. marts:
- Leslija Menvila (Lesley Manville), angļu aktrise
- Josts Gipperts (Jost Gippert), vācu valodnieks
- 19. marts — Jegors Gaidars (Егор Тимурович Гайдар), krievu politiķis (miris 2009. gadā)
- 23. marts — Žuze Manuels Barozu (José Manuel Barroso), Portugāles politiķis
- 30. marts — Pols Raizers (Paul Reiser), amerikāņu aktieris un komiķis
- Aprīlis
- 16. aprīlis — Deivids Brauns (David McDowell Brown), ASV kosmonauts (miris 2003. gadā)
- 30. aprīlis:
- Žorže Šamine (Jorge Chaminé), portugāļu baritons
- Larss fon Trīrs (Lars von Trier), dāņu kinorežisors
- Maijs
- 10. maijs — Vladislavs Ļistjevs (Владислав Николаевич Листьев), krievu žurnālists (miris 1995. gadā)
- 13. maijs — Aleksandrs Kaleri (Александр Юрьевич Калери), Krievijas kosmonauts
- 15. maijs — Mireks Topolāneks (Mirek Topolánek), čehu politiķis
- 17. maijs — Bobs Segets (Bob Saget), amerikāņu aktieris un komiķis (miris 2022. gadā)
- 20. maijs — Boriss Akuņins (Борис Акунин), krievu rakstnieks
- 30. maijs — Davids Sasoli (David Sassoli), itāļu politiķis, 16. Eiropas Parlamenta prezidents (miris 2022. gadā)
- Jūnijs
- 2. jūnijs — Marks Polanskis (Mark Lewis Polansky), ASV kosmonauts
- 4. jūnijs — Kīts Deivids (Keith David) ASV aktieris
- 5. jūnijs — Ričards Sīrfoss (Richard Alan Searfoss), ASV kosmonauts (miris 2018. gadā)
- 10. jūnijs — Rolands Pakss (Rolandas Paksas), Lietuvas prezidents
- Jūlijs
- 9. jūlijs — Toms Henkss (Tom Hanks), ASV aktieris
- Augusts
- 12. augusts — Brūss Grīnvuds (Bruce Greenwood), Kanādas aktieris
- 20. augusts — Džoana Allena (Joan Allen), ASV aktrise
- 23. augusts — Deivids Volfs (David Wolf), ASV kosmonauts
- Septembris
- 23. septembris — Paolo Rosi (Paolo Rossi), itāļu futbolists (miris 2020. gadā)
- 29. septembris — Sebastjans Ko (Sebastian Coe), britu vieglatlēts, politiķis
- Oktobris
- 1. oktobris:
- Andruss Ansips (Andrus Ansip), Igaunijas politiķis
- Terēza Meja (Theresa May), Apvienotās Karalistes premjerministre
- 4. oktobris — Kristofs Valcs (Christoph Waltz), austriešu aktieris
- 8. oktobris — Dženisa Vosa (Janice E. Voss), ASV kosmonaute (mirusi 2012. gadā)
- 17. oktobris — Meja Džemisone (Mae Jemison), ASV kosmonaute
- 21. oktobris — Kerija Fišere (Carrie Fisher), ASV aktrise, romānu rakstniece, scenāriste (mirusi 2016. gadā)
- 28. oktobris — Mahmūds Ahmadīnežāds (محمود احمدی نژاد; Mahmūd Ahmadinezhād), Irānas prezidents
- Decembris
- 7. decembris — Lerijs Bērds (Larry Bird), ASV basketbolists
- 8. decembris — Andrjus Kubiļus (Andrius Kubilius), Lietuvas politiķis
- 9. decembris — Imangali Tasmagambetovs (Иманғали Нұрғалиұлы Тасмағамбетов), Kazahstānas politiķis
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 13. janvāris — Lionels Feiningers (Lyonel Feininger), vācu/amerikāņu mākslinieks (dzimis 1871. gadā)
- 18. janvāris — Konstantīns Petss (Konstantin Päts), Igaunijas prezidents (dzimis 1874. gadā)
- 23. janvāris — Aleksandrs Korda (Alexander Korda), britu kinorežisors (dzimis 1893. gadā)
- 31. janvāris — Alans Aleksandrs Milns (Alan Alexander Milne), angļu rakstnieks (dzimis 1882. gadā)
- 3. februāris — Emils Borels (Émile Borel), franču matemātiķis (dzimis 1871. gadā)
- 13. februāris — Jans Lukasevičs (Jan Łukasiewicz), poļu matemātiķis (dzimis 1878. gadā)
- 18. februāris — Gistavs Šarpentjē (Gustave Charpentier), franču komponists (dzimis 1860. gadā)
- 7. marts — Johaness Gandils (Johannes Gandil), dāņu futbolists un vieglatlēts, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs futbolā (dzimis 1873. gadā)
- 12. marts — Boļeslavs Beruts (Bolesław Bierut), poļu komunistu līderis, Polijas prezidents (dzimis 1892. gadā)
- 17. marts — Irēna Žolio-Kirī (Irène Joliot-Curie), franču fiziķe (dzimusi 1897. gadā)
- 18. marts — Benžamins Gleizers (Benjamin Glazer), ziemeļīru scenārists un kinorežisors (dzimis 1887. gadā)
- 20. marts — Vilhelms Miklass (Wilhelm Miklas), Austrijas prezidents (dzimis 1872. gadā)
- 7. maijs — Jozefs Hofmanis (Josef Hoffmann), austriešu arhitekts un dizainers (dzimis 1870. gadā)
- 13. maijs — Emīls Nolde (Emil Nolde), vācu mākslinieks (dzimis 1876. gadā)
- 15. maijs — Džeks Zīlijs (Jack Zealley), angļu futbolists (dzimis 1874. gadā)
- 20. maijs ― Zoltāns Halmai (Zoltán Halmay), ungāru peldētājs un vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1881. gadā)
- 24. maijs — Pjērs Almāns (Pierre Allemane) franču futbolists (dzimis 1882. gadā)
- 8. jūlijs — Panajotis Paraskevopuls (Παναγιώτης Παρασκευόπουλος), grieķu vieglatlēts, un olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (1875. gadā)
- 13. augusts — Jakubs Kolass (Якуб Колас), baltkrievu rakstnieks (dzimis 1882. gadā)
- 14. augusts:
- Bertolts Brehts (Bertolt Brecht), vācu dzejnieks, dramaturgs, teātra direktors (dzimis 1898. gadā)
- Konstantīns fon Neirats (Konstantin von Neurath), vācu politiķis (dzimis 1873. gadā)
- 22. septembris — Frederiks Sodijs (Frederick Soddy), angļu ķīmiķis (dzimis 1877. gadā)
- 28. septembris — Viljams Boings (William Boeing), ASV uzņēmējs (dzimis 1881. gadā)
- 13. oktobris — Leons Tjēbo (Léon Thiébaut), franču paukotājs, olimpiskais medaļnieks (dzimis 1880. gadā)
- 25. oktobris — Risto Riti (Risto Ryti), Somijas prezidents (dzimis 1889. gadā)
- 1. novembris — Pjetro Badoljo (Pietro Badoglio), itāļu karavīrs un politiķis (dzimis 1871. gadā)
- 25. novembris — Oleksandrs Dovženko (Олександр Довженко), ukraiņu kinorežisors un scenārists (dzimis 1894. gadā)
- 3. decembris — Aleksandrs Rodčenko (Александр Михайлович Родченко), krievu mākslinieks (dzimis 1891. gadā)
- 5. decembris — Kristiāns Kristensens (Christian Christensen), dāņu vieglatlēts (dzimis 1876. gadā)
- 6. decembris — Džons Geigers (John Geiger), amerikāņu airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1873. gadā)
- 14. decembris — Juho Kusti Pāsikivi (Juho Kusti Paasikivi), Somijas prezidents (dzimis 1870. gadā)
- 14. decembris — Ādolfs Klingelhēfers (Adolphe Klingelhoefer), franču vieglatlēts un regbija spēlētājs (dzimis 1880. gadā)
- 22. decembris — Anrī Kallo (Henri Callot), franču paukotājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1875. gadā)
Kalendārs
[labot pirmkodu] | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |