Pāriet uz saturu

Ūdens avotene

Vikipēdijas lapa
Ūdens avotene
Catabrosa aquatica ((L.) P.Beauv.)
Ūdens avotene
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGraudzāļu dzimta (Poaceae)
ĢintsAvotenes (Catabrosa)
SugaŪdens avotene (Catabrosa aquatica)
Ūdens avotene Vikikrātuvē

Ūdens avotene (latīņu: Catabrosa aquatica) ir mainīga izskata graudzāļu dzimtas suga, kuras ietvaros nodala vairākus zemākus taksonus. Savvaļā tā ir sastopama Eiropā, Ziemeļāfrikā un dažviet Āzijā, Latvijā sastopama retumis, galvenokārt jūras piekrastē, ļoti reti valsts centrālajā un austrumu daļā.

Skrajas grupas aug miklos upju piekrastes un jūrmalas smiltājos.[1]

Ūdens avotene ir daudzgadīgs, 10—70 cm garš lakstaugs, kurš veido garus, ložņājošus sakneņus. Augam ir kails un pacils stiebrs, kurš nereti apakšdaļā sakņojas. Lapas ir kailas, plakanas, 0,4—0,9 cm platas, līdz 8 cm garas, ar kailu, līdz pusei slēgtu maksti. Mēlīte ir vidēji smaila. Skara ir 10—30 cm gara un skraja, piramidāla apveida, zari vairāk vai mazāk horizontāli, mīksti, pušķos pa 3—5. Vārpiņas ir plakanas, 0,2—0,4 cm garas, ar violetu nokrāsu, ko piešķir strupās un garumā nevienādās vārpiņas plēksnes. Vārpiņas plēksnes ir manāmi īsākas nekā vārpiņa. Vārpiņā ir 2 ziedi. Zieda plēksnes strupas, akota nav. Auglis ir sīks grauds. Zied jūnija beigās un jūlijā.[1]

  1. 1,0 1,1 «ūdens avotene - Catabrosa aquatica (L.) P.Beauv. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-11-12.