Spiediens

Spiediens ir perpendikulārais spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību. SI spiedienu mēra ņūtonos uz kvadrātmetru, jeb paskālos. 1 Pa = 1N/m². Parasti spiedienu mēra arī atmosfērās, kas ir apmēram Zemes atmosfēras spiediens jūras līmenī, un ir 101325 Pa. Plaši lieto arī citas spiediena mērvienības:

• bārs (bar) - 100000 Pa
• tehniskā atmosfēra (at) - 1kg/cm² - 98066 Pa
• fizikālā atmosfēra (atm) - 101325 Pa (parasti ar atmosfēru saprot šo)
• tors (dzīvsudraba staba milimetrs) (mm Hg) - 133,322 Pa - lieto gaisa spiediena mērīšanai meteoroloģijā
• mārciņa uz kvadrātcollu (psi)(pound/square inch) - 6894,76 Pa - lieto ASV un citur, kur attālumu mēra collās, un masu – mārciņās.

Spiedienu var mērīt attiecībā pret spiedienu, kas atbilst absolūtam vakuumam, vai arī no līmeņa, kas atbilst atmosfēras spiedienam. Mērot pret vakuumu iegūst absolūto spiedienu. Mērot spiedienu virs 1 atmosfēras, iegūst virsspiedienu. Spiedienu mēra ar manometriem. Manometri parasti rāda virsspiedienu.

Gāzu maisījumos, kādas noteiktas komponentes daudzumu dažreiz izsaka kā parciālo spiedienu. Tas ir gāzes moldaļas reizinājums ar kopējo gāzu maisījuma spiedienu. Šis parametrs ir ekvivalents koncentrācijai šķidros šķīdumos.