Pāriet uz saturu

Aizsargs (futbols)

Vikipēdijas lapa
Aizsargs baltajā kreklā gatavojas apstādināt pretinieku komandas uzbrukumu

Aizsargs futbolā ir spēlētājs, kura uzdevums ir neļaut pretinieka spēlētājiem veidot uzbrukumus un apdraudēt savus vārtus. Spēles laikā aizsargu atrašanās pozīcija parasti ir starp savas komandas vārtsargu un pussargiem.

Centra aizsargs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Centra aizsargs Džons Terijs (pa labi) cieši sedz centra uzbrucēju Didjē Drogba

Centra aizsargs (angļu: Centre-back jeb centre half, jeb central defender, jeb stopper), kā norāda nosaukums, spēlē netālu no laukuma centrālās ass. Galvenais mērķis ir saglabāt savus vārtus drošībā un neļaut uzbrucējiem, parasti centra uzbrucējiem, nokļūt sitiena pozīcijā. Laukuma centrs ir ļoti nozīmīga zona; papildus centra uzbrucējiem šeit, viņiem palīgā, var atnākt malējie uzbrucēji vai pussargi. Mūsdienu futbolā komandas spēlē ar diviem, retāk ar trīs centra aizsargiem, starp kuriem ir svarīga savstarpējā saprašanās.

Izvietojumā "4-4-2" izmanto divus centra aizsargus.

Ir divas galvenās aizsardzības stratēģijas: zonas aizsardzība, kad katrs no aizsargiem seko noteiktai laukuma zonai, un personālā, kad katrs aizsargs sedz uzbrucēju, kuru treneris viņam norādījis.

Parasti centra aizsargi ir fiziski spēcīgi, gari spēlētāji ar izcilu māku spēlēt ar galvu un atņemt bumbu. Vājajos klubos viņiem ir tikai aizsardzības funkcija. Tomēr nopietnam klubam ir ļoti svarīgi, lai šajā pozīcijā būtu kompetents spēlētājs, spējīgs redzēt laukumu, spējīgs atdot labu piespēli, kura var uzreiz pārnest spēli no aizsardzības uzbrukumā.

Bieži vien stūra un brīvsitienu laikā centra aizsargi dodas uz pretinieku soda laukumu, jo viņu māka spēlēt ar galvu un garais augums bieži ļauj gūt vārtus.

Šāda tipa pazīstamākie aizsargi ir Bobijs Mūrs, Paolo Maldīni, Fabio Kannavaro.[1]

Brīvais aizsargs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
"5—3—2" izvietojums ar brīvo aizsargu
Edvīns van der Sārs, attēlā spēlējot Manchester United 2010.—2011. gada sezonā, tiek uzskatīts par vienu no "brīvā vārtsarga" lomas aizsācējiem.

Brīvais aizsargs jeb libero (itāļu: libero — brīvs) ir centra aizsarga variants, kura galvenais uzdevums ir bumbas atņemšana un atsišana, tiklīdz uzbrucējs ar to tuvojas vārtiem. Kā izriet no nosaukuma — brīvais aizsargs, šīs pozīcijas futbolistam nav noteiktas vietas laukumā un sedzamā spēlētāja. Parasti brīvie aizsargi atrodas citu aizsargu aizmugurē. Viņi veic tīri aizsardzības funkcijas un spēlē uz bumbas atsišanu. Šajā pozīcijā ir ierasts izmantot futbolistus ar lielisku laukuma redzējumu un izkoptu priekšnojautu, jo, ja libero nevar izlabot partnera kļūdu, tad uzbrucēja priekšā paliek tikai vārtsargs.

Tiek uzskatīts, ka austriešu treneris Karls Rapans ir šīs aizsardzības lomas aizsācējs kad viņš 1930. gados to iekļāva savā sistēmā ar Šveices klubu Servette, nolemjot pārcelt vienu spēlētāju no vidējās līnijas uz pozīciju aiz aizsardzības līnijas, kā "pēdējo cilvēku", kurš aizsargātu aizmugures līniju un sāktu uzbrukumus no jauna.[2] Būdams Šveices treneris 20. gadsimta 30. un 40. gados, Rapans spēlēja brīvā aizsarga pozīcijā, kurš bija novietots tieši priekšā vārtsargam.[3]

Visbiežāk tiek uzskatīts, ka šīs pozīcijas mūsdienu piemērs ir Francs Bekenbauers, pēc tam Gaetano Širea, Mortens Olsens un Eliass Figeroa, lai gan viņi nebija pirmie spēlētāji, kas spēlēja šajā pozīcijā. Vēl pie šīs pozīcijas spēlētājiem pieskaitāmi tādi, kā Aleksandru Apolzans, Velibors Vasovičs un Jāns Popluhārs[4][5][6][7][8][9][10] un Franko Barēzi.[1]

Pie nesenākiem un veiksmīgiem piemēriem brīvā aizsarga izmantošanā var pieminēt Otto Rehāgelu, Grieķijas izlases galveno treneri UEFA Euro 2004 laikā. Rehāgels izmantoja Trajanu Dellu kā izlases brīvo aizsargu un guva lielus panākumus, jo Grieķija kļuva par Eiropas čempioni.[11][12][13] Brazīlijas izlases futbolists Lusiu spēlējot Leverkūzenes "Bayer", Minhenes "Bayern" un Milānas "Inter" arī spēlēja šajā pozīcijā.

Daži vārtsargi, kuri nebaidās atstāt vārtus, lai pārtvertu pretinieku piespēles un parasti vairāk piedalās spēlē, piemēram, Renē Igita, Manuels Noiers, Edvīns van der Sārs, Fabjēns Bartēzs, Igo Loriss, Marks Andrē ter Štegens, Bernds Leno un Edersons tiek saukti par "brīvajiem vārtsargiem".[14][15][16]

Pilnais aizsargs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Trīs pilnie aizsargi centrālās pozīcijās

Pilnie aizsargi (full-backs) (kreisās un labās malas aizsargs) ieņem platas pozīcijas un tradicionāli visu laiku paliek aizsardzībā, līdz brīdim, kad tiek izspēlēts sitiens. Katrā laukuma malā ir pa vienam pilnajam aizsargam, izņemot aizsardzībā ar mazāk nekā četriem spēlētājiem, kur var nebūt pilno aizsargu un tā vietā ir tikai centra aizsargi.[17]

Futbola pirmajās desmitgadēs "2–3–5" izvietojumā abi pilnie aizsargi būtībā bija tādi paši kā mūsdienu centra aizsargi, jo viņi bija pēdējā aizsardzības līnija un parasti laukuma vidū sedza pretinieku uzbrucējus.[18]

Vēlāk "3–2–5" izvietojumā tika iesaistīts trešais īpašais aizsargs, kā rezultātā kreisās un labās malas aizsargi ieņēma plašākas pozīcijas.[19]

Mūsdienu spēlē pilnie aizsargi ir uzņēmušies vairāk uzbrucēju lomu nekā tradicionāli, bieži pārklājoties ar malējiem uzbrucējiem.[20]

Daži no mūsdienu pilno aizsargu pienākumiem ietver:

  • Radīt šķēršļus pretinieku uzbrūkošajiem spēlētājiem
  • Izpildīt iemetienus
  • Segt malējos un citus uzbrūkošos spēlētājus. Pilnie aizsargi parasti neveic darbības pretinieku laukumā pusē. Tomēr viņu mērķis ir ātri apturēt uzbrūkošos spēlētājus, kuri jau ir šķērsojuši aizsardzības līniju.[21]
  • Uzturēt taktisko disciplīnu, nodrošinot, ka citi komandas biedri nepārkāpj aizsardzības līniju
  • Piespēļu iespējas nodrošināšana pa flangu
  • Izvietojumos bez malējiem spēlētājiem pilnajiem aizsargiem ir jāsedz gan malējo uzbrucēju, gan pilno aizsargu lomas, lai gan aizsardzības darbu var dalīt ar kādu no centrālajiem pussargiem.

Sakarā ar spēles pozīcijas fiziskajām un tehniskajām prasībām, veiksmīgiem pilnajiem aizsargiem ir nepieciešams plašs atribūtu klāsts, kas padara tos piemērotus, lai pielāgotos citām lomām laukumā. Daudzi no spēlētājiem, kuri var spēlēt vairākās pozīcijās laukumā, ir "dabiski" pilnie aizsargi. Divi diezgan spilgti piemēri ir bijušais AC Milan kreisās malas aizsargs Paolo Maldīni un bijušais PSG aizsargs Serhio Ramoss, kuri savas karjeras laikā spēlējuši kā pilnie aizsargi un centrālajā aizsardzībā. Mūsdienu spēlē pilnie aizsargi bieži vien dala rezultatīvas piespēles no flangiem, kad komanda ir pretuzbrukumā, piemēram, Leitons Beinss un Trents Aleksandrs-Arnolds.

Pilno aizsargu prasmes ietver:

  • Temps un izturība, lai pārvarētu lielus attālumus un apsteigtu pretiniekus
  • Darba ražīgums un atbildība komandā
  • Laba spēja spēlējot bez bumbas radīt savai komandai uzbrukuma iespējas, ieskrienot tukšās zonās
  • Dribēšanas spēja. Daudzi no spēles izcilajiem uzbrūkošajiem pilnajiem aizsargiem paši par sevi ir lieliski dribliētāji un laiku pa laikam tiek aizvietoti kā malējie uzbrucēji.

Pilnie aizsargi reti gūst vārtus, jo viņiem bieži ir jāpaliek aizmugurē, lai aizsegtu centra aizsargus stūra sitienu un brīvsitienu laikā, kad centra aizsargi parasti dodas uz priekšu, lai mēģinātu gūt vārtus no sitieniem ar galvu. Tomēr dažkārt pilnie aizsargi gūst vārtus pretuzbrukumu laikā, ieskrienot no malām, saspēlējoties ar pussargiem.

Malējais aizsargs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Malējā aizsardze Keitlina Fūrda (pa labi, ar 9. numuru) Austrālijas sastāvā cīņā pret Ķīnu 2017. gada Algarves kausā

Malējais aizsargs ir pilnā aizsarga variants, bet ar lielāku uzsvaru uz uzbrukumu. Malējie aizsargi parasti ir vieni no ātrākajiem spēlētājiem komandā. Malējie aizsargi darbojas pa labi un pa kreisi no centra aizsarga (-iem), atrodoties gandrīz pie laukuma sānu līnijas. Spēlējot ar 4 aizsargiem, tie savā flangā epizodiski pieslēdzas uzbrukumam. Mūsdienās tie spēlē nedaudz priekšā centrālajiem aizsargiem un apvieno malējā aizsarga un pussarga lomu, kuru angļu terminoloģijā sauc par wingback ( no angļu: wing — spārns, pretstatā angļu: back — aizmugure).

Viņu pieslēgšanās uzbrukumam, ļauj izmantot visu lauka platumu, "izstiepjot" pretinieka aizsardzību. Tos bieži izmanto, lai izlauztos pa flangu, kam seko piespēle soda laukumā.

Šīs pozīcijas svarīgas īpašības ir ātrums un izturība.

Spēlētāji, kuri spēlējuši malējā aizsarga pozīcijā ir AC Milan komandas biedri Kafu un Seržiņu, FC Barcelona spēlētājs Dani Alvešs, Roberto Karloss no Madrides "Real", bijušais River Plate aizsargs Huans Pablo Sorins, Pasaules kausa ieguvējs vācietis Andreass Brēme, Parmas leģenda Antonio Benarrivo, Andželo Di Līvjo no Juventus un Itālijas un bijušais Corinthians, Arsenal un Barcelona zvaigzne Silviņu.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 «Positions in Football» (angļu). TalkFootball.com.
  2. ↑ «Background on the Intertoto Cup». www.mogiel.net. Skatīts: 2023-10-12.
  3. ↑ Andy Gray with Jim Drewett. Flat Back Four: The Tactical Game. Macmillan Publishers Ltd, London, 1998.
  4. ↑ «Positions guide: Sweeper» (en-GB). 2005-09-01. Skatīts: 2023-10-12.
  5. ↑ «"Remembering Scirea, Juve's sweeper supreme"».
  6. ↑ «"Franz Beckenbauer Biography"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. janvārī. Skatīts: 2023. gada 12. oktobrī.
  7. ↑ Jonathan Wilson. «The Question: why do great teams come to an end?». The Guardian (en-GB), 2012-05-02. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-10-12.
  8. ↑ «Czechoslovakia World Cup Hero Jan Popluhar Dies Aged 75».
  9. ↑ «Dream Teams: Ajax». The Independent (angļu). 2009-03-11. Skatīts: 2023-10-12.
  10. ↑ Vishal PatelMassive Chelsea supporter Follow Mourinho, love Ronaldinho Enjoy discussing tactics anytime, anywhere Enjoy watching the Italian National team as well. «Evolution of the Sweeper • Outside of the Boot». Outside of the Boot (en-US), 2012-08-29. Skatīts: 2023-10-12.
  11. ↑ «Corriere della Sera - La Grecia nel mito del calcio. Con il catenaccio». www.corriere.it. Skatīts: 2023-10-12.
  12. ↑ «BBC SPORT | Football | Euro 2004 | Greece | Players to Watch | Traianos Dellas». news.bbc.co.uk. Skatīts: 2023-10-12.
  13. ↑ Rob Hughes. «EURO 2004: The stylish Portuguese face Greeks' dark art of defense». The New York Times (en-US), 2004-07-03. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2023-10-12.
  14. ↑ «"The Legacy of Rene Higuita"».
  15. ↑ «Manuel Neuer cleans up by being more than a sweeper». The Irish Times (angļu). Skatīts: 2023-10-12.
  16. ↑ Jonathan Wilson. «Tottenham's Hugo Lloris is Premier League's supreme sweeper-keeper». The Guardian (en-GB), 2014-02-13. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-10-12.
  17. ↑ «"Football is Coming Home to Die-Hard Translators"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 27. martā. Skatīts: 2023. gada 13. oktobrī.
  18. ↑ «England's Uniforms - Shirt Numbers and Names». www.englandfootballonline.com. Skatīts: 2023-10-13.
  19. ↑ Sean Ingle. «Knowledge Unlimited». The Guardian (en-GB), 2000-11-15. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-10-13.
  20. ↑ David Pleat. «Fleet-of-foot full-backs carry key to effective attacking». The Guardian (en-GB), 2007-06-05. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-10-13.
  21. ↑ David Pleat. «How Gunners can avoid being pulled apart by Brazilian». The Guardian (en-GB), 2008-02-18. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-10-13.
Futbolistu pozīcijas
Spēlētāji
Pārējie
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Aizsargs_(futbols)&oldid=4138469"